Sestdien Liepājas Latviešu biedrības nama pārpildītajā Kamerzālē skanēja Imanta Kalniņa leģendārās dziesmas. Tās izpildīja Goda liepājniece Austra Pumpure un vairāk nekā divdesmit Austrasbērnu, droši iesaistoties arī klausītājiem zālē.

Ar šo koncertu aizsākās ikgadējās “Austrasdienas”, kas Latvijas dziesminiekus tradicionāli vispirms pulcē Liepājā, bet tad aktivitātes pārceļas arī uz Rīgu. Tur iecerēti vairāki koncerti.

Pēc koncerta komponists Imants Kalniņš nedaudz kautrīgi sacīja: “Es jau te nekas, visu – Austra!” Pats sarīkojums, kā katru gadu, izvērtās sirsnīgs un nepiespiests. A. Pumpure ik pa brīdim jautāja: “Nu, kurš vēl grib padziedāt?” Atsaucās gan dažādu paaudžu Austrasbērni, gan ciemos atnākušie, atbraukušie viesi – Arnis Miltiņš no Rīgas, diriģente Gunta Vite ar saviem dziedātājiem un vēl citi.

Austra kopā ar dažāda vecuma ģitāras spēlētājiem Imanta Kalniņa dziesmas dzied jau piecdesmit gadu. Gudri un nesarežģīti vārdi, fantastiskas melodijas – tas šajās dziesmās, šķiet, piesaistīs vienmēr. I. Kalniņš pat bija mazliet izbrīnījies, ka arī jaunajai paaudzei tās joprojām patīk dziedāt.

Mūziķis A. Miltiņš pēc koncerta pastāstīja, ka viņš speciāli brauc uz Liepāju, lai piedalītos “Austrasdienās”, jo gluži vienkārši nevarot te nebūt. Ar A. Pumpuri un  viņas izpildītajām dziesmām viņš iepazinies pirms gadiem četrdesmit Rīgā, kādā koncertā Mākslas darbinieku namā.

Lūgts “dziesminieku ciltsmāti” raksturot, A. Miltiņš sacīja: “Unikāla dvēsele un personība, ar ļoti labu humora izjūtu. Uz Austru skatoties, es redzu to, kā Dievs mīl cilvēkus. Tad, kad viņa ar saviem bērniem dzied, manuprāt, tā ir programmēšana šī vārda vislabākajā nozīmē, jo tā cilvēkus padara tīrus un laimīgus.”

Sestdienas vakarā omulīgi mājīgā noskaņā sadziedāšanās ar Austru turpinājās kafejnīcā “Kursas putni,” bet vakar ģitāras skaņas piepildīja folkloras centru “Namīns”.