Viesus priecēs gan latviešu mūzikas autori, gan reti atskaņoti simfoniskās mūzikas skaņdarbi, gan īpaša dāvana no komponista Zigmara Liepiņa – svētkiem tapis jaundarbs.

Portālam liepajniekiem.lv bija iespēja ieskatīties koncerta mēģinājumā un sadzirdēt dažādos skaņdarbus, kas jau šovakar priecēs liepājniekus.

Tāpat kā savulaik Latvijas valsts simtgades svinībās arī šoreiz uz skatuves kāps diriģents Jānis Liepiņš. “Man ir liels gods un prieks diriģēt un gatavot programmas tieši valsts svētku koncertiem.

Šie uzvedumi vienmēr ir nedaudz atšķirīgi no citiem, jo ir tā sajūta, ka es kaut ko dāvinu klausītājiem,”

stāsta diriģents.

Turklāt šoreiz viņam uzticēts pirmatskaņot sava tēva komponista Zigmara Liepiņa skaņdarbu, kas sarakstīts tieši šim koncertam Liepājā.

“Tā ir liela atbildība! Vēlos, lai tas, tāpat kā jebkurš skaņdarbs, izskan pēc iespējas labāk,” izjūtās dalās J. Liepiņš.

Diriģents gan smejot atklāj, ka, stāvot uz skatuves, nedomā par to, ka tas ir tēva skaņdarbs, bet mēģinājumos tuvība autoram noder.

“Es varu uzdot neformālus jautājumus, kaut ko ieteikt un pateikt to, ko es varbūt nevarētu teikt kādam nepazīstamam autoram,” J. Liepiņš skaidro.

Viņš uzskata, ka koncerts būs emocionāls, jo galvenais vakara mērķis ir likt skatītājiem sajust mūziku. “Domāju, ka programma ir pietiekami ilustratīva un dzīva, lai klausītājs justos iespaidots, un esmu pārliecināts, ka šo traģiskumu varēs sadzirdēt.

Gribu skaņdarbos uzsvērt emocionalitāti, lai pēc skaņdarbu noklausīšanās cilvēks nepaliek vienaldzīgs.”

Programma veidota tā, lai izceltu latviešu autorus. Diriģents paskaidro, ka latviešu simfonijas nemaz tik bieži netiek spēlētas, pārsvarā priekšroka tiek dota īsākiem skaņdarbiem.

Viņš arī pačukst, ka klausītājus sagaida arī kāds pārsteigums, kas šobrīd vēl esot noslēpums.

Arī pianistam Andrejam Osokinam šis ir īpašs koncerts, jo tikai otro reizi viņam esot uzticēts tik jaudīgs jaundarbs.

“Tā ir ļoti liela atbildība, bet es ar lielu nepacietību gaidu to brīdi, kad varēšu pirmatskaņot tik lielu un nozīmīgu darbu.

Tas ir liels izaicinājums, tāpēc koncertam gatavojos ar dubultu atdevi un enerģiju,”

viņš pastāsta.

Pianists atzinīgi novērtē, ka klausītāji varēs iepazīt latviešu mūziku krāšņumā un daudzveidībā. Arī strādāt kopā ar jaundarba autoru esot lieliska pieredze, jo komponists labi pārzina klavieru virtuozitātes noslēpumus un tāpēc tas skanot ļoti sarežģīti, un esot liela māksla to labi nospēlēt.

“Es ceru, ka šis skaņdarbs dzīvos ļoti skaistu mūžu un es nebūšu vienīgais, kas to izpilda,” novēl A. Osokins.

Zigmars Liepiņš gan pats atsakās savu darbu vērtēt un atzīst, ka gala vārds par to, kā tas izdevies, būs jādod klausītājiem.

Tie, kas netiks uz pirmatskaņojumu klātienē, varēs baudīt iespēju koncertu tiešraidē noklausīties jebkurā vietā pasaulē.

Izrādās, ka koncertzāle “Lielais dzintars” jaundarbu pasūtījusi autoram jau sen, bet komponists četrus mēnešus no piedāvājuma atteicies, jo bijis grūti pārkāpt sev pāri un uzrakstīt skaņdarbu bez teksta, kā viņš parasti pieradis.

“Es neesmu praktizējis rakstīt ko tādu, jo man tuvāka lieta ir rakstīt mūziku ar skaistu dzeju, ar vokālu instrumentu.”

“Ļoti ilgi nemaz nesāku to rakstīt, jo ne vienmēr esmu pārliecināts, ka tas, ko daru, ir labākā versija. Tāpēc es piekodināju, ka vispirms kaut ko uzrakstīšu un tad skatīšos vai došu tālāk. Beigās diriģents neatlaidās, nonācu līdz Osokinam, un te nu mēs visi esam,” pastāsta Z. Liepiņš.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.