Protams, viņi vēl nav rakstnieki un mācās, lai iegūtu lielāku priekšstatu gan par literatūru, gan rakstniecību visās jomās. Kur viņi to liks lietā, to parādīs turpmākā dzīve un radošā darbība. Iespējams, kāds tomēr būs izmācījies un nākotnē iekļūs literatūras klasiķu saimē.
“Kultūras Pulss” ielūkojās auditorijā, kurā mācās Liepājas Universitātes maģistra studiju programmas “Rakstniecības studijas” studenti.

Vienīgā visā Baltijā
“Tas nav mūsu mērķis – sagatavot profesionālus rakstniekus. Bet, ja kāds no studentiem raksta literārus darbus, tad varam sniegt viņam kā akadēmisku, tā profesionālu palīdzību,” akcentēja Liepājas Universitātes programmas “Rakstniecības studijas” direktore, filoloģijas doktore asociētā profesore Zanda Gūtmane. Divgadīgā maģistra programma ir izveidota pirms četriem gadiem, un jau notikuši divi izlaidumi. “Izveidošanas mērķis bija mēģināt aizpildīt it kā brīvu nišu Latvijas augstākajā izglītībā. Un, cik zinu, mūsējā programma ir vienīgā tāda arī visā Baltijā. Lietuvā, Viļņā, ir radniecīga programma, bet tai ir cita ievirze,” Z. Gūtmane turpināja iepazīstināšanu.

Direktore informēja, ka studijas paredz divus galvenos virzienus: pirmkārt, dot akadēmiskās zināšanas un, otrkārt, piedāvāt attīstīt radošās spējas. Uz jautājumu, kas izvēlas rakstniecības studijas, viņa atbildēja, ka auditorija ir dažāda. Tie ir cilvēki, kuri jau nodarbojas ar rakstniecību, tādi, kas vēlas darboties kritikā mākslas vai literatūras nozarēs, tāpat savas zināšanas vēlas papildināt cilvēki, kas strādā laikrakstu redakcijās, jo jūt nepieciešamību uzlabot savas latviešu valodas prasmes. Nāk tādi speciālisti, kuriem būtiski apgūt literārā redaktora iemaņas. Savulaik Liepājas Universitātē bija programma, kurā mācīja literāros redaktorus, tagad tā iekļauta rakstniecības studiju programmā.

Tā kā šī iespēja ir unikāla, šeit studē cilvēki no visas Latvijas, to vidū arī tādi, kas jau savulaik beiguši kādu programmu Liepājas Universitātē, ieguvuši bakalaura grādu un specialitāti, aizgājuši dzīvot un strādāt citā Latvijas vietā.
“Rakstniecības studijās uzņemam filoloģijas, sociālo zinātņu bakalaurus, kā arī tos, kuri ieguvuši skolotāja kvalifikāciju, jo radošie jautājumi būtiski arī tiem, kas strādā pedagoģijā,” Zanda Gūtmane pastāstīja par iestāšanās nosacījumiem.
Tāpat kā vispārizglītojošā mācību iestādē, arī augstskolā sniegto zināšanu kvalitātē noteicoša loma ir pedagogam. Akadēmiskajā jomā Liepājas Universitātē ir spēcīgi kadri, kas var dod zināšanas literatūrā un valodniecībā, praktisko mācībspēku vidū piesaistīti speciālisti no visas Latvijas.

“Programmā ir radošās rakstniecības modulis, kas aptver prozas, dzejas, arī dramaturģisku darbu veidošanas pamatus. Visos šajos kursos māca radošas personības. Piemēram, prozas rakstīšanas pamatu kursu māca Nora Ikstena, kura strādā tandēmā ar redaktori Gundegu Blumbergu, dzejas rakstīšanā divus gadus sadarbojāmies ar dzejnieku Māri Salēju, tagad pie mūsu studentiem brauc Andris Akmentiņš, kurš dzīvo Ventspilī. Dramaturģijas darba veidošanas pamatus pirmo gadu māca programmas absolvente Rasa Bugavičute, kuru jau var dēvēt par profesionālu dramaturģi un kuras lugas ir iestudētas teātros. Mums ir arī kurss “Publicistika”, tas ir, praktiskā žurnālistika, un te sadarbojamies ar Sandru Veinbergu,” ar pieaicinātajiem lektoriem iepazīstināja programmas direktore.

“Rakstīt – tas taču ir tik burvīgi!”
Šoruden rakstniecības studijas uzsāka septiņi studenti, no viņiem viens ir maksas grupā, pārējie studē par budžeta līdzekļiem. Viņi vēl tikai sākuši apzināt, kur īsti iestājušies, toties otrā kursa studentiem jau puse no maģistrantūras aiz muguras, tāpēc viņi dalījās pārdomās par mācībām. Jo, galu galā, vai tad studijas var izveidot cilvēku par rakstnieku?

“Mans stāsts ir tāds, ka jau iepriekš interesējos par literatūru, par dzeju. Kaut ko jau pati rakstīju, bet sapratu, ka mans līmenis ir amatierisks. Uzzināju par šo programmu un spontāni pieņēmu lēmumu te studēt. Iepriekš biju studējusi kultūras vadību,” par savu izvēli pastāstīja Baiba Dēķena. Viņa vērtēja, ka akadēmiskās zināšanas, protams, ir ļoti svarīgas, bet šajā programmā studenti vairāk pārrunā, vērtē, domā, un tas ir tāds process, kas neļauj apstāties, liek sekot līdzi pasaulē notiekošajam radošajās jomās, un tas cilvēkam paver plašākus apvāršņus.

“Var jau iemācīt arī rakstīt, tas nav pareizs apgalvojums, ka to nevar, ka visam jānāk tikai no dabas,” protestēja Ieva Viese. Viņa sprieda, ka, piemēram, topošajam māksliniekam tāpat ir būtiski apgūt kaut kādus kompozīcijas pamatus un krāsu mācību, lai vēlāk veidotu savus individuālus darbus. Tāpat ir ar cilvēkiem, kuri vēlas darboties literārajā jomā. Ieva Viese beigusi Kultūras akadēmiju Rīgā, viņa raksta publicistiku. “Nedomāju, ka iegūtās zināšanas var traucēt radošajā darbā. Tieši otrādi, te mēs iegūstam plašākus apvāršņus, apzinām, vai kas cits līdzīgs jau ir bijis pirms mums,” teica Ieva.

“Ja tu apzinies, kādā kontekstā visu to dari, tad tu sāc darboties kaut kā gudrāk,” Ievas teikto papildināja Liene Kāposta. Viņa bilda: “Man ir diezgan viegli nošķirt akadēmisko pusi no radošās.” Uz Liepāju viņa atbraukusi papildināt Rīgas Stradiņa universitātē iegūto žurnālista profesiju. Liene savu darbību vairāk vērš uz rakstniecību, proti, prozas darbiem, un tas motivējis studēt rakstniecības programmā: “Mums te parāda ne tikai saturiskos aspektus, bet arī veidu, kā tu vari rakstīt. Mums ir radošie kursi, kuros doti uzdevumi, rakstām dzeju, prozu. Tas daudz ko dod.”

Lienei Zīvertei ir maģistra grāds filoloģijā, un šīs studijas viņa uztver kā lielisku iespēju atkal mācīties, satikt jaunus cilvēkus, paplašināt savus apvāršņus: “Tas viss dzīvē noder, jo visa dzīve ir radošs process. Nav jau obligāti jāraksta dzeja vai proza. Prasme literāri pareizi uzrakstīt noder ne tikai radošā darbā. Bez tam rakstīt taču ir tik burvīgi!”

Dace Frīdenberga uz Liepāju mēro ceļu no Ventspils: “Tad, kad es Latvijas Universitātē pabeidzu baltu filoloģijas studijas, sapratu, ka gribu mācīties tālāk. Rakstu dzeju, prozu, mazliet arī publicistiku. Strādāju bibliotēkā, veidoju pasākumus, un man nākas rakstīt arī preses relīzes. Apsverot piedāvājumus citās augstskolās, sapratu, ka gribu skatīties Liepājas virzienā. Un, jā, šeit ir laba vide, jo te akadēmiskās zināšanas tiek apaudzētas ar radošu darbību. Mums ir iespēja satikties, diskutēt, apmainīties viedokļiem. Te varam dalīties pieredzē, un tas, ko mēs katrs ikdienā darām, noteikti palīdz radīt individuālos darbus.”

Nikolajs Šulajevs Liepājas Universitātē studējis vēstures un sociālo zinātņu programmā. Rakstniecības studijas viņš uztver kā programmu, kas dod ieskatu literatūrā un citās nozarēs, kas paplašina cilvēka redzesloku un dot pasaules mēroga apjausmu. Pašu viņu vairāk interesē kritikas joma, un tāpēc Nikolajs uzskata, ka ir svarīgi apgūt literatūras vēsturi. Cilvēkam, kurš kaut ko pēta, ir jāorientējas savā jomā. Viņš saka: “Lai pētītu un analizētu rakstnieka darbu, pašam ir jābūt pamēģinājušam radošu darbu.” Nikolajs raksta dzejoļus, bet teic, ka neuzskata tos par labu, profesionālu literatūru.

Viņš, tāpat kā pārējie studiju biedri, vēl tikai mācās un savam jau esošajam pasaules redzējumam pievieno jaunas zināšanas un izpratni par literāru darbību, par rakstniecību.

Uzziņai
Liepājas Universitātes studiju programma “Rakstniecības studijas”:
– vienīgā tāda profila visā Latvijā;
– ir akreditēta, pilna laika, divgadīga;
– tajā uzņem humanitāro zinātņu bakalaurus, sociālo zinātņu bakalaurus, personas ar 2. līmeņa profesionālo augstāko izglītību humanitārajās, sociālajās vai izglītības zinātnēs;
– iestājpārbaudījumā notiek pārrunās par studiju virziena izvēles motivāciju;
– iegūst humanitāro zinātņu akadēmisko grādu rakstniecības studijās.