Gribu
izteikt neviltotu pateicību visiem tiem cilvēkiem, kas strādā,
lai nekas uz zemeslodes vairs nebūtu tālu, lai tūkstošiem
kilometru virs Atlantijas okeāna mēs varētu baudīt gardu maltīti,
skatīties jaunākās festivāliem nominētās kinofilmas, justies
stjuartu apčubināti un nepazaudēties lidostu labirintos. Tās ir
tehnoloģijas un komunikācija, kas valda pār pasauli. Un tās
patiešām padarīja arī manu ceļojumu uz Ņujorku patiesi
izdevušos.

Mani jau kopš bērnības vilinājušas
grāmatas un raidījumi par citām zemēm, par cilvēkiem un viņu
kultūru. Vienmēr gribējies zināt un redzēt, kā cilvēki dzīvo
citur. Tāpēc jau kopš 20 gadu vecuma esmu izmantojusi jebkuru
iespēju paviesoties gan Eiropas, gan citu kontinentu valstīs.
Decembrī mana izvēle krita uz Ņujorku, kur dzīvo jaunības dienu
draudzene un Liepājas Mākslas vidusskolas kursabiedrene Ineta.
Satikt viņu bija mans galvenais mērķis, jo no Latvijas viņa prom
devās pirms 14 gadiem, bet pēdējo reizi tikāmies pirms gadiem
pieciem.

Jāatzīst, ka pirmo reizi es ceļoju pilnīgi
viena, kas radīja papildu satraukumu pirms došanās ceļā. Lai
nokļūtu Ņujorkā, ir nepieciešama pārsēšanās, tāpēc
ceļojums ir nogurdinošs, jo īpaši tāpēc, ka Latvijai ar Ņujorku
ir apmēram septiņu stundu starpība. Lidojuma laikā izbaudītā
turbulence jeb nokļūšana gaisa bedrē tomēr, par laimi, mani
neietekmēja, kamēr citi pasažieri izmantoja attiecīgos maisiņus.
Mana blakussēdētāja – pensionēta dāņu skolotāja – vien ar
pirkstu vilka līdzi lasāmvielas rindiņām, neļaujoties vispār
nekādiem traucējumiem.

Ņuarkas lidosta, kas bija pirmā municipālā
komerciālā lidosta ASV un pašlaik ir viena no lielākajām valstī,
ir arī vistuvāk Ņūdžersijai – vietai, kur mitinājos. Starp
citu, šeit bāzējas arī vairāki profesionāli sporta klubi:
Ņūdžersijas
“Devils” (NHL),
Ņūdžersijas
“Nets” (NBA),
Ņujorkas
“Red Bulls” (MLS).
Ņūdžersijā ir uzbūvēta jauna, izmēros un tehnoloģijās
iespaidīga sporta arēna, kur tieši manas viesošanās laikā
notika superbouls (“Super Bowl”) jeb amerikāņu futbola sezonas fināla spēle.
Spēles puslaiku pārtraukumā īstu šovu sniedza “Bruno Mars”
un “Red Hot Chili Peppers”
– tas bija daudz iespaidīgāk
nekā tas, ko dzirdam radio.

Lai arī savā laikā Ņūdžersija bijis štats
ar visaugstāko noziedzības līmeni, tad tagad situācija ir būtiski
mainījusies –cilvēku dzīves līmenis ir cēlies, noziedzība
tikpat kā izskausta.

Ņujorku
nevajadzētu sajaukt ar Ņujorkas štatu, kurā tā atrodas. Ņujorka
izvietota uz vairākām nelielām salām Atlantijas okeāna krastā,
tai ir vairāki lieli rajoni – Bronksa (1,3 milj. iedz.), Bruklina
(2,4 milj.), Longailenda (443 tūkst.), Kvīnsa (2,3 milj.) un,
protams, Manhetena (1,5 milj.). Katrs no rajoniem atšķiras ar savu
ielu kultūru, ekonomisko stāvokli, ģērbšanās stilu un pat
izrunu. Vienīgais rajons, kas atrodas uz sauszemes, ir Bronksa,
parējās daļas apskalo ūdeņi – Atlantijas okeāns un Hudzonas
upe. Lai nokļūtu līdz Manhetenai,
lielākā daļa Ņūdžersijas iedzīvotāju izmanto vieglās
automašīnas, mazāk sabiedrisko transportu. Savukārt zem pašas
Manhetenas ir vesela metro un dzelzceļa pasaule. Visas
Manhetenas ielas, kuras iet no ziemeļiem uz dienvidiem, saucas par
avēnijām, bet šķērsielas no rietumiem uz austrumiem –
“Street”. Virszemē notiek autotransporta un gājēju
kustība. Visas ir vienvirziena ielas, turklāt ielās ar kārtas
numuriem kustības virziens ir austrumu virzienā, un otrādi.

To, cik nenovērtējama oāze pilsētas vidū
ir Centrālais parks, var redzēt no debesskrāpja “Empair state
building” pēdējā stāva. Parks ir kā milzīgs, zaļš
taisnstūris, kura laukums ir 337 ha. Manhetenas
debesskrāpim “Empire state building” ir 102 stāvi. 2001.
gadā pēc 11.
septembra uzbrukuma ASV, kad sabruka Pasaules tirdzniecības
centra torņi, tas kļuva par augstāko ēku Ņujorkas pilsētā un
par otru augstāko ASV.

Tieši pretī parkam atrodas Gugenheima muzejs.
Tā vēl joprojām ir moderna ēka, ko projektējis Frenks Loids
Raits. Kustība tajā organizēta pa spirāli, bet pagrabā var
nokļūt ar liftu no otrā stāva. Muzejs durvis vēra 1959. gada
oktobrī – sešus mēnešus pēc arhitekta nāves. Projekts toreiz
esot izpelnījies gan kritiku, gan apbrīnu, bet uz visiem laikiem
mainījis priekšstatus par to, kā pieņemts eksponēt mākslu.
Muzeja apmeklējums uz mani atstāja vislielāko iespaidu, jo
klātienē varēju novērtēt Pikaso un Monē darbus, apskatīt plašo
Kandinska personālizstādi, kā arī citas aktuālās ekspozīcijas.

Turpat netālu ir Metropolitēna Mākslas
muzejs (www.metmuseum.org)
– milzīga visas pasaules mākslas krātuve. Muzejs ir milzīgs,
grieķu un romiešu mākslas darbu skaits vien ir vairāk nekā
piecdesmit tūkstoši vienību, tā ka ne viss ir izstādīts un ne
visu ir iespējams apskatīt, jo kolekcijas patiešām ir no visas
pasaules, protams, ir arī Eiropas vecmeistaru darbi.

Lai nokļūtu līdz Brīvības statujai,
jābrauc ar kuģīti, tāpēc šoreiz to atliksim. Brīvības statuja
ir Francijas valdības dāvana Amerikas Savienotajām Valstīm,
godinot brīvības ideālus un neatkarību. Šī statuja esot cerību
un brīvības simbols daudziem simtiem miljonu cilvēku, kas emigrēja
uz Amerikas Savienotajām Valstīm, lai atrastu jaunu dzīvi mierā
un labklājībā.

Taimskvērs ir pasaulē skaļākais krustojums,
kur krustojas Brodveja un 7. avēnija. Tas ir arī oficiālais
Brodvejas šovu aizsākumu centrs. Cilvēku tūkstoši, troksnis,
kņada, rosība raksturo šo vietu. Tieši šeit katru gadu pulcējas
ap miljons Manhetenas iedzīvotāju un tūristu, lai sagaidītu Jauno
gadu. Taimskvērā viss ņirb no reklāmām, un te ir viens no
visdārgākajiem reklāmas izvietošanas laukumu izcenojumiem
pasaulē.

5. avēnijā atradīsiet visu to, ko mēs
atpazīstam ar zīmoliem “Prada”, “Gucci”, “D&G”,
“Chanel”, pa vidu “Zara”, “H&M” –
iepirkšanās metropole visiem zīmolu mīlētājiem. Viss spīd,
laistās, vizuļo.

Manhetenā kopumā ir apmēram 5000 bāru un
naktsklubu, tomēr es izvēlējos apmeklēt kādu vietējo klubu
Ņūdžersijā, kur notika jauno grupu koncerts. Vienā no grupām –
“Gathering
After Ashes” – jau vairākus gadus darbojas manas
draudzenes Inetas vīrs, kurš kopā ar grupas biedriem izteicis
vēlēšanos uzstāties arī Latvijā.

Jāatzīst, ka man šīs viesošanās laikā
visapkārt bija laipni, draudzīgi un atsaucīgi cilvēki, kas ar
interesi raudzījās kartē, kad rādīju, kur atrodas Latvija un
Liepāja. Gandrīz katrā veikalā man pārdevēji nekautrējās
pajautāt, no kurienes esmu, ja reiz runāju tik nedzirdētā valodā.
Tomēr jāatzīst, ka kādu brīdi svešu cilvēku pārspīlēti
laipnā apmainīšanās ar pieklājības frāzēm rada nedaudz
šķebinošu sajūtu. Savdabīgi, ka ik gadu Ņujorku sasniedz lielas
sniega vētras, bet tā arī nav pieņemti noteikumi par ziemas riepu
lietošanu, tāpēc arī iestājas haoss un visi mediji ziņo par
traģēdiju un ekonomikas paralīzi. Tāpat cilvēki izmet ļoti
daudz neapēsta ēdiena, bet katru otro dienu no pārtikas veikala
izstumj pārpildītus iepirkumu ratus.

Manu piedzīvojumu Ņujorkā pietiktu vairākiem
laikraksta izdevumiem, iespaidus veido gan sadzīve, gan apskates
objekti. Un tieši tas bija mana brauciena mērķis – iepazīt,
kāda ir cilvēku kultūra un paradumi okeāna tajā pusē.