Ar vairākām izstādēm un publiskām prezentācijām Liepājas Universitātes Jauno mediju mākslas studiju programmas studenti noslēguši rudens/ ziemas sesiju.

“Pirmajos gados apmeklētāju skaits un līdz ar to arī atgriezeniskās saiknes spēks bija neliels, bet tagad uz citu kursu studentu, draugu un interesentu rēķina tas krietni pieaudzis,” par interaktīvās studiju formas attīstību saka programmas vadītāja Santa Mazika.

Atklāj “īsto dzīvi”

Sesijas norisi visi interesenti varēja vērot trīs janvāra piektdienās, kad atklāja gan pirmā un otrā kursa studentu izstādes,  gan notika diplomdarbu ideju aizstāvēšana, diskusijas un studentu citādas formas darbu prezentācijas. Darbu un to pasniegšanas dažādību nodrošināja arī studiju programmas daudzveidība pretstatā ierastajām akadēmiski viengabalainajām studijām. “Programmu īsteno pēc moduļu principa. Modulī strādā divi un vairāki pasniedzēji, katrs konkrēto tēmu apskata no savas perspektīvas. Vienā semestrī paralēli īsteno trīs moduļus – gan teorētiskos, gan praktiskos –, kuru mērķis ir studentiem sniegt zināšanas un tās vienlaikus integrēt kā tehnoloģijās, tā arī saturā,” atgādina S. Mazika.

Šādu studiju norisi nosaka jomas specifika, uzskata programmas vadītāja. Jaunie mākslinieki tiek gatavoti darbam mūsdienu tehnoloģiju vidē ar visdažādākajiem instrumentiem, kuru liela daļa pašlaik, iespējams, vēl pat nepastāv. “Studijas viņiem nevar iemācīt visu. Taču tās var dot pieredzi sadarboties, ieklausīties, jautāt, pētīt utt., kas viņiem palīdzēs būt atvērtiem pasaulei un cilvēkiem,” saka S. Mazika.

Studiju orientāciju uz aktīvu darbību uzslavē arī otrā kursa studente Maija Demitere. “Man bija grūti atrast studiju programmu, kurā nejustos, ka studēju par topošo bezdarbnieci – viss ir teorētiski, nav nekāda sakara ar to, kas notiek “īstajā dzīvē”,” saka Maija. Protams, studiju laikā topošajiem māksliniekiem jāapgūst arī teorija. Tomēr mācību procesā iegūtās zināšanas iespējams izmantot arī savos darbos, norāda studente.

Sadarbojas ar domi un uzņēmējiem

“Mums izveidojusies laba sadarbība. Un tas, ka Liepājā pieejams šāds jauns studiju virziens, ir pilsētai ļoti nozīmīgi,” atzīst Kultūras pārvaldes vadītāja Lelde Vīksna. Jauno mediju mākslas studenti jau vairākkārt piedalījušies pārvaldes rīkotajos projektu konkursos, turklāt guvuši arī atbalstu savām idejām. Pilsētnieku ļoti iecienīts bijis, piemēram, “Muzeju naktī” īstenotais projekts “Krāsainie kubi”, stāsta domes pārstāve.

Mācību procesa laikā studenti nav atrauti no reālās vides, kurā pēc studiju beigšanas darbosies, uzsver S. Mazika. “Studenti daudz iegūst no tā, ka jau studiju procesā viņiem dota iespēja sadarboties ar pašvaldību un uzņēmējiem, rakstīt un īstenot projektus, apmeklēt mākslas festivālus un izstādes, jo arī tas viss kopā veido vidi, kurā viņi reiz darbosies,” stāsta programmas vadītāja. Par iespēju daļu moduļu darbu veidot, sadarbojoties ar Liepājas uzņēmumiem un domi, priecājas arī studenti, saka M. Demitere.

No patvēruma līdz bēgšanai

Otrā kursa modulī “Mediju teorija” izveidotajā studentu izstādē “No pagraba uz pagrabu” bija skatāms arī M. Demiteres darbs “Pagrabs : Patvertne”. “Pagrabs var kalpot kā paslēptuve, kas atklājas kā “Panikas istaba”, kurā patverties no katastrofām, ne tikai izdzīvojot, bet pilnvērtīgi dzīvojot krīzes apstākļos,” savu interpretāciju par izstādes tēmu skaidro studente. Taču izstādē bija arī citi tēmas skatījumi. Pagrabs kā noliktava atklājās Katrīnes Rožukalnes, Gata Vaitovska un Annas Priedolas darbos. Savukārt jaunā māksliniece Paula Vītola, veidojot Dainu skapi mūsdienu versijā, pagrabu attēlojusi kā krātuvi. Bet Daina Nuķe, Rihards Vītols un Valters Grišāns pagrabu salīdzināja ar pazemi. Dita Maļinovska un Zelma Dumpe savos darbos parādīja iespējamo izeju no pagraba, citu studentu sniegumu atminas Maija.

Tāpat atmiņā palikuši arī vairāki darbi no pirmā kursa izstādes, kuras tēma un vienlaikus nosaukums bija “Kompromiss”. “Piemēram, vairākumu uzrunāja Rūtas Bērziņas grafiskais darbs, kura divas daļas veidoja ēnu spēli ar vienkāršu un, iespējams, tieši tāpēc tik trāpīgu domu, ka cilvēka ikdienā negatīvais mēdz “aizēnot” pozitīvo, tāpēc, lai sasniegtu harmoniju, ir jāmeklē līdzsvars starp šīm abām galējībām,” stāsta studente. Paticis arī Zandas Pučes un Pētera Riekstiņa paveiktais. Un interesantas šķitušas vecāko kursu prezentācijas.

“Darbi, protams, ir dažādi. Nebūtu arī godīgi teikt, ka ar katru gadu tie paliek arvien labāki. Taču viss ir atkarīgs no katra studenta individuālā ieguldījuma un no visa kursa sadarbības spējas kopumā. Taču, tā kā pasniedzēji moduļu sistēmas ietvaros sāk justies arvien komfortablāk, arī studentu prezentācijas ir pārliecinošākas,” rezumējot saka S. Mazika.

Marija Leščinska,

Maijas Demiteres foto

Studentu darbi izstādē “No pagraba uz pagrabu” bija apskatāmi īstā pagrabā. Tajā jauno mediju mākslinieki parādīja, cik dažādi iespējams interpretēt šo tēmu. Attēla autore pagrabu redzējusi kā patvērumu jeb “Panikas istabu”.