Mārtiņa Freimaņa dziesmas man palīdz bēdāties un skumt. Tās izrauj sirdi, ļauj uz to paskatīties no malas, bet pēc tam noliek atpakaļ vietā. Un tad var atkal dzīvot tālāk. Tās zina arī mani bērni, taču viņiem tā ir tikai forša mūzika. Tāpēc šķita svarīgi meklēt atbildi uz jautājumu, vai tas, ko pēc sevis atstājis Mārtiņš Freimanis, dzīvos arī pēc 20, 30 un 50 gadiem.

“Mēs tikai sasveicinājāmies”
“Man patīk viņa mūzika. Foršas dziesmas, vārdi,” pirms nu jau gandrīz trim gadiem Mūžībā aizgājušā mūziķa, aktiera un dzejnieka Mārtiņa Freimaņa darbu vērtē aizputniece, Neklātienes vidusskolas 12. klases skolniece Kristiāna Bērziņa. Viņa ir bērns ar īpašām vajadzībām un pērn integratīvajā mākslas festivālā “Nāc līdzās!” izpildīja savu mīļāko Freimaņa dziesmu – “Spārni un vējš”. Mamma Inese piebilst, ka priekšnesums sagatavots kopā ar skolotāju Vinetu Snipki. Kristiāna dzied jauniešu korī “Nāc līdzās!” un katru nedēļu brauc uz mēģinājumiem Rīgā. Ir paredzēts izdot disku ar 17 dažādu valstu dziesmām.

Piedaloties portāla “Apollo” un Mārtiņa Freimaņa fonda rīkotajā konkursā, viņa fotogrāfiju, kurā ir redzama kopā ar mūziķi, ievietojusi sociālajā tīklā “Draugiem.lv” speciāli izveidotā galerijā. Pagaidām tā ir viena no favorītēm.

“Tā ir uzņemta nemanot,” par 2008. gadā pilsētas svētku laikā pie Aizputes vidusskolas tapušo bildi stāsta Kristiāna. Fotografējusi Inta Priedniece, kādreizējā meitenes klases audzinātāja. “Mēs tikai sasveicinājāmies. Man viņš kā mūziķis patika, tāpēc.” Arī I. Bērziņa teic, ka personiskas saskares ar Mārtiņu, kurš Aizputē pavadījis savu bērnību, viņai nekad nav bijis, taču kā jau nelielā pilsētā cits citu pazīst un, ejot garām, sveicina.

Tikai pēc pilsētas svētkiem Kristiāna uzzinājusi par to, ka abu tikšanās mirklis ir fiksēts. Piedalīties fotokonkursā viņu pamudinājusi mamma. Tajā iespējams laimēt Freimaņa dzejas grāmatu, CD vai ielūgumus uz lielkoncertu, kas 10. novembrī, Mārtiņa vārda dienā, notiks Aizputes Sporta centrā. Biļetes uz to ģimenei esot jau nopirktas. Vienīgā reize, kad Kristiāna redzējusi uzstājamies grupu “Tumsa”, bija tie paši pilsētas svētki, kad uzņemta fotogrāfija.

Dziesmām pietrūkst Mārtiņa
“Tas ir koks ar diviem galiem,” vērtējot Mārtiņa Freimaņa mūzikas dzīvotspēju, saka mūzikas žurnālists Sandris Vanzovičs. “Skaidrs, ka dziesmas nekur nepazudīs. To ir daudz. Un ierakstus neviens neizdzēsīs. Taču bez Freimaņa tās tiek uzturētas pie dzīvības, pateicoties viņa draugiem.”

S. Vanzovičs norāda, ka grupa “Tumsa” mēģina dzīvot tālāk arī bez Mārtiņa, taču repertuārs un izpildījums “vairs neizskatās tāds”. Viņš to salīdzina ar grupu “Līvi”, kuras pastāvēšanas vēsturē sastāvs ir mainījies daudzreiz, taču dziesmas saglabājas cauri laikiem, vai tās izpilda Igo, Brīze, Virga vai ugunsdzēsējs Buķelis no talantu šova. “Freimaņa dziesmām pietrūkst paša Mārtiņa. Viņam piemita harisma, taču lielākā daļa to saprata tikai pēc viņa nāves. Kad viņš rakstīja dziesmas Reinikam, teica – ja dziedās kāds cits, izskatīsies pēc idiota. Tā ir arī ar viņa paša dziesmām. Ja kāds dzied Freimaņa “Ša-la-la-la”, izskatās pēc idiota,” saka mūzikas žurnālists, un piebilst, ka līdzīgi ir arī ar “Queen” un Frediju Merkuriju. Neviens cits šīs dziesmas nespēj nodziedāt.

2004. gadā klajā nācis Mārtiņa Freimaņa dzejas krājums “Zālīte truša dvēselei”. Tajā lasāmi arī grupas “Tumsa” dziesmu teksti. Daudzi vēl tagad ar apbrīnu atceras viņa spēju dzejoli uzrakstīt dažu minūšu laikā. Tomēr dzejnieks un akadēmiķis Kārlis Vērdiņš, lūgts komentēt Freimaņa dzeju, izsakās kritiski: “Uzskatu, ka Mārtiņa Freimaņa dziesmu tekstiem nav nekāda sakara ar literatūru. Tie ir radīti, lai tos uztvertu kopā ar mūziku un dziedātāja personību. Nav nekāda iemesla tos dēvēt par dzeju.”

No aktiera paliek tikai leģenda
Būdams aktieris, Freimanis lielu uzmanību izpelnījās titullomā Liepājas teātra izrādē “Kaupēn, mans mīļais!”, kuras pirmizrāde notika 1998. gadā. Viņš piedalījies arī divās vēl viena bijušā aizputnieka – Arvīda Krieva – filmās: “Man patīk, ka meitene skumst” un “Dancis pa trim”. Pēdējai no tām pirmizrāde notika pēc Mārtiņa nāves 2011. gada pavasarī. Freimanis spēlēja arī televīzijas seriālā “Neprāta cena”, kas vēlāk pārtapa par “Ugunsgrēku”.

“Tas ir smags jautājums,” teātra zinātniece Edīte Tišheizere vērtē Freimaņa atstāto mantojumu. “Tieši tāpēc, ka ikviens aktieris ir savam laikam.” Atšķirībā no agrāko gadu skatuves māksliniekiem Mārtiņam laimējies tai ziņā, ka no “Kaupēna” ir palikuši ieraksti.
Tomēr mirkļa efekts ir viens no teātra pievilcīgākajiem aspektiem, norāda E. Tišheizere. No aktiera paliek tikai leģenda. Un Mārtiņam laimējies arī šai ziņā, jo līdz ar “Kaupēnu” viņš tapa par tādu.

“Aktiermāksla vienkārši nav paliekoša māksla. Vienalga, vai esi Vija Artmane vai Eduards Smiļģis. Ja jauniešiem paprasītu, kas ir tas vīrs ar sašķobīto seju uz Jaunā Rīgas teātra brandmūra, diez vai daudzi zinātu. Un no tiem, kuri zinātu, tikai daļa varētu pateikt, ko viņš darīja. Šajā jomā nevar cerēt uz paliekamību,” E. Tišheizere gan atzīst, ka viņu kā teātra zinātnieci šokē, cik ātri sabiedrība aizmirst aktierus. Ir cilvēki, kas, piemēram, raksta ar domu, ka “mani pēc divsimt gadiem pie kamīna kāds lasīs”. Aktieris uz ko līdzīgu nemaz nevar cerēt.

Taču īstam aktierim skatītājs ir otršķirīgs. Dzenulis ir cits, motivācija ir cita. Tā ir vēlme izdzīvot citas dzīves, skaidro E. Tišheizere. Un Mārtiņam tā piemita. Tāpēc viņš arī piekrita spēlēt latviešu seriālā un neveiksmīgi kādā citā izrādē, uzskata teātra kritiķe. Tāpēc viņš tiecās spēlēt filmās. “Mārtiņam daudz nozīmēja izdzīvot absolūto ļaunumu, kas bija Kaupēnā,” piebilst E. Tišheizere.

Draugu tusiņš ar cēlu mērķi
Tomēr katru gadu Mārtiņa piemiņas sarīkojumi pulcē vairākus tūkstošus cilvēku. Koncertiem Aizputē ar katru gadu tiek meklētas aizvien lielākas telpas, un šogad pasākumi visas dienas garumā notiks dažādās pilsētas vietās, bet pats galvenais – sporta centrā, kur plānotais apmeklētāju skaits ir tūkstotis.

Draugi necenšas kaut ko mākslīgi saglabāt Mārtiņa piemiņai, uzskata S. Vanzovičs. Kam viņš bija svarīgs, tam arī dzīvo sirdī un prātā. “Draugi taisa tusiņu paši sev, lai atcerētos un pieminētu Freimani. Tas nav ne slavējams, ne peļams. Bet pluss ir labdarības moments. Visu cieņu Maijai (Maija Kalniņa, Mārtiņa Freimaņa tuva draudzene, fonda pārstāve – I. Š.), kas to dara. Viss, kas tiek darīts, ir ar cēlu mērķi,” žurnālists vērtē.

Fonds strādā trīs virzienos, kas bija tuvi arī Mārtiņam Freimanim. Ziedojumos savāktie līdzekļi tiek novirzīti jauno mūziķu attīstībai, dzīvnieku patversmēm un bērniem bez vecākiem. Tagad fonds aicina ziedot “līva” Jāņa Groduma piemiņas vietas izveidei Liepājā. Atvērts arī mērķa ziedojumu konts.

Labdarības mērķiem novirza arī ienākumus, kas iegūti no koncertu biļetēm. Nākammēnes Aizputē gaidāmajā pasākumā ieejas biļete maksā četrus latus iepriekšpārdošanā, norises dienā – par latu vairāk. Lielkoncertā piedalīsies Mārtiņa draugi – grupa “Tumsa”, stīgu kvartets Jutas Bērziņas vadībā, Aija Andrejeva, Lauris Reiniks, Marija Bērziņa, Čilli, “Putnu balle”, “PeR”, Valters Frīdenbergs, Kārlis Būmeisters un citi, uzskaita Mārtiņa Freimaņa fonda pārstāve Līva Segliņa. Pērn koncerts notika Aizputes Kultūras namā, tajā piedalījās aptuveni tie paši mākslinieki, taču vietu bija daudz par maz.

Uzziņai
Mārtiņš Freimanis
/ dziesmu autors, mūziķis, dzejnieks;
/ dzimis 1977. gada 7. februārī Liepājā;
/ bērnību pavadījis Aizputē, kur arī pabeidzis vidusskolu;
/ strādājis par angļu valodas skolotāju Liepājas 1. vidusskolā;
/ kopš 1996. gadā bija grupas “Tumsa” solists un galvenais dziesmu autors;
/ grupa izdevusi sešus albumus;
/ 2004. gadā viņa dziesma “The War Is Not Over”, ko izpilda Valters un Kaža, “Eirovīzijas” starptautiskajā konkursā ieguva piekto vietu, 2008. gadā to savā albumā iekļāva dāņu grupa “Michael Learns To Rock”;
/ komponējis dziesmas un rakstījis tekstus arī citiem izpildītājiem – “Putnu ballei”, Laurim Reinikam, Yana Key, Gunāram Kalniņam, Kažam un citiem;
/ 2005. gadā sakomponējis mūziklu “Autoplanēta”;
/ sadarbojies ar daudziem jaunajiem izpildītājiem, kā “PeR”, “Blitze” un citiem;
/ spēlējis teātrī un kinofilmās.
No www.mff.lv.

Mārtiņa Freimaņa vārdadiena Aizputē šogad 10. novembrī tiks atzīmēta visas dienas garumā:
/ pilsētas ielās un laukumos skanēs dziesmas no grupas “Tumsa” albumiem, dažādi pasākumi notiks gan Aizputes vidusskolā, gan “Ideju mājas” telpās, kur ikviens tiks gaidīts uz dzejas darbnīcu;
/ pulksten 12 Misiņkalna kapos skanēs Mārtiņa dziesmas, un ikviens viņa atdusas vietā aicināts nolikt svecīti un mūziķa mīļākos ziedus – mārtiņrozes;
/ pulksten 14 Aizputes Kultūras namā būs iespēja apskatīt fotoizstādi un noskatīties režisora Arvīda Krieva veidoto mākslas filmu “Dancis pa trim”;
/ pulksten 17 Aizputes Sporta centrā sāksies lielkoncerts “Pa rindiņai no Freimaņa”, tas ir vienīgais maksas pasākums, biļetes uz to iespējams iegādāties internetā, kā arī Aizputē, “Mētras mājā”, Pasta ielā 1a.