Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Pianiste, kas spēlējas ar dzejas ritmiem

Pianiste, kas spēlējas ar dzejas ritmiem
Foto: No personīgā arhīva
28.12.2015 11:08

Daina Meistere

Atslēgvārdi

Izdevniecībā
“Neputns” izdots Madaras Gruntmanes pirmais dzejoļu krājums
“Narkozes”. “Tā ir svaiga, ekspresīva un ļoti atklāta dzeja,
kurai iedvesma gūta nevis no citu uzrakstītajiem tekstiem, atsaucēm un
alūzijām, bet gan no pašas autores piedzīvotā un pārdzīvotā,” krājumu
raksturojis tā redaktors Guntars Godiņš.

Madara Gruntmane
ir Liepājas meitene, kura savu dzīvi tagad saista ar galvaspilsētas kultūras
vidi. Iepazīstinot mūsu lasītājus ar jauno autori, uzdevu viņai dažus
jautājumus.

Jums bērnības gadi pagājuši Liepājā. Vai
Liepājas motīvi ir iedvesmas avots jūsu dzejā?

– Liepājā dzīvoju
līdz 21 gada vecumam. Tā ka varu teikt, ka lielākā daļa no manas dzīves ir
pagājusi tur. Ja godīgi, tad vēl joprojām nevaru pierast pie tā, ka Rīgā nav
tāda vēja un sāļā jūras gaisa, kas man liek justies labi un kā mājās.
Neizbēgami Liepājas laikā piedzīvotais un pārdzīvotais ir mani veidojis par to,
kāda esmu šobrīd. Manis rakstītajā Liepājas izjūta ir bijusi klātesoša gan
apzināti, gan arī neapzināti.

Kad un kāpēc sākāt dzeju rakstīt? Cik
saprotu, jums ir tuva un pazīstama kultūras dzīve. Vai skolas gados un agrā
jaunībā nebija citas aizraušanās, kas saistītas ar radošām izpausmēm?

– Rakstu kopš
bērnudārza laikiem. Tad nedomāju par to, kāpēc rakstu, vienkārši rakstīju, un
viss. Tā bija savdabīga rotaļa – pierakstīt pantiņus un pašai zīmēt
ilustrācijas uzrakstītajam.

Kultūras vide bija
gan pazīstama, tajā laikā to nedefinēju kā kultūras vidi. Tā bija mana ikdiena
– “Liepājas dzintars”, Dzejas dienas, “Boļševika” klubā
notiekošie sarīkojumi un festivāli. Es uzaugu skatuves kulisēs un mēģinājumu
telpās. Ļoti labi atceros grupas “Neptūns” laikus, kad tās solists
bija Ivo Fomins.

Runājot par
aizraušanos, sešu gadu vecumā sāku spēlēt klavieres Emiļa Melngaiļa Mūzikas
vidusskolā. 5. klasē mani sāka mācīt skolotāja Ligita Tiltiņa. Tas visu
mainīja, un es pievērsos klavierspēlei daudz nopietnāk, ar iespējamu sapni
iestāties Mūzikas akadēmijā Rīgā. Dzīvē notika citādāk, bet Mūzikas koledžu
pabeidzu, un man ir diploms ar ierakstu pianiste.

Jūsu pirmā dzejoļu krājuma redaktors Guntars Godiņš saka, ka dzejā atspoguļots pašas piedzīvotais.

– Guntars Godiņš
ir tiešs un godīgs cilvēks, tāpēc acīmredzot viņu uzrunājis tas, ka nemēģinu
izlikties.

Kādi impulsi jums vajadzīgi, lai rastos
dzeja?

– Impulsu, lai
rakstītu, ir visapkārt. Jautājums, kurā brīdī atveras tas rakstīšanas kanāls un
vai pietiek spēka un saprašanas pierakstīt. Pie spēcīgiem pārdzīvojumiem, arī
pozitīviem, iestājas tāds narkozes stāvoklis, kas liek paņemt rokā
pildspalvu, un atliek vien uzticēties mirklim, kurš tevi vada.

Kas ir iedvesmas avoti?

– Protams,
pieminēšu Kurzemes jūrmalu, sauli un peldes. Tas viss ceļ, iedvesmo un dod
spēku, bez tā nevaru sevi iedomāties. Mani iedvesmo būt ceļā, arī tad, kad
braucu ar autobusu uz Liepāju. Ļoti patīk vilcieni – tas miers un vienmērīgais
ritms.

Man ļoti svarīga
ir Parīze. Tā ir pilsēta, kurp dodos pie pirmās iespējas, vienalga, kurā
gadalaikā. Bieži turp dodos viena, lai nokārtotu ar sevi rēķinus. Jā, varu
teikt, ka man ir attiecības ar Parīzi, un ilgi bez šīs pilsētas nevaru – jūtu
kaut kādu neizskaidrojamu piesaisti, un tas noteikti iedvesmo. Pašreizējo
notikumu kontekstā par to ir grūti runāt, es ļoti ceru, ka ļaunumam ir
robežas…

Kādreiz uzskatīja, ka dzejniekam, lai taptu
kvalitatīvi darbi, ir jābūt nelaimīgam vai izsalkušam. Kādam, jūsuprāt, jābūt
cilvēkam, lai viņš dzejotu?

– Dzejniekam ir jābūt
godīgam pašam pret sevi, un tas ir sāpīgs uzdevums.

Kur var izlasīt jūsu dzeju?

– Mani var lasīt
izdevniecības “Neputns” izdotajā dzejas krājumā “Narkozes”,
ko var iegādāties arī Liepājā. Vēl ir bijusi publikācija žurnāla “Latvju Teksti”
jūlija numurā.

Vai iznācis pašai publiski uzstāties?

–Līdz šim man ir bijuši divi autorvakari kultūras centrā
“Totaldobže” Rīgā un jaunatvērtajā kultūras telpā “Hāgenskalna
komūna” Pārdaugavā. Lasīt kādam priekšā pašas sarakstīto man ir spēcīgs
emocionāls pārdzīvojums, pagodinājums un reizē arī atbildība. Vislielākais
prieks un gandarījums ir tad, ja kādam tas ir palīdzējis izprast sevi pašu un
kliedējis vientulības izjūtu, kas ir katrā no mums.

Vai literārajā jomā ir kāds rozā sapnis?

– Lai tā upe plūst!
Es nemēdzu cerēt un plānot. Skaidrs, ka turpināšu rakstīt, bet, kas ar to
notiks tālāk, to rādīs laiks.

Ko jūs vēlētos pateikt mūsu, Liepājas
puses, lasītājiem par sevi, savu dzeju?

– Liepājniekiem
novēlu novērtēt jūras tuvumu. Atceros, kad dzīvoju Liepājā, tas likās pats par
sevi saprotams. Tagad, kad esmu tālu prom no savas jūras, saprotu, kas tā bija
par vērtību un spēka avotu. Runājot par dzeju, es aicinu katram lasītājam
pasmelties pa saujiņai drosmes no maniem tekstiem, var būt, ka kādā brīdī
noder.

Madara Gruntmane

+++

Klikš un nav

Klikš un nav vairs

Saprāts aizver
acis

Prātīgi aizver
acis

Un vairs nav

Kā pirms narkozes

Kad zāles rāmi
vēnā līst

Un izslēdz
slimnīcas spuldzes

Un dakteru
skatienus rūpjos

Un salido ūpji no
malu malām

Un sarīko groziņu
balli

Pēdējā laikā
vislielākā ūpju koncentrācija ir izgāztuvēs

Ūpju pāris turas
kopā visu mūžu

Tā vairošanās ir
atkarīga no barības daudzuma

Ū-ū

Madara

Madara mosties

Cik pirkstu Tu
redzi

+++

Viņi laizīja viens
otram brūces

Pārvēršoties
vilkačos

Viņa gaudoja

Pusnaktī un naktīs

Uzmaucot sev virsū
rītus

Kā celofāna
maisiņus

Smakdama no
aizspiestās rīkles

Cigarešu dūmos

Kuros slēpās viņš

Grabēdams un
klabēdams

No noliegtā un
aizliegtā

Apsmērējot viņu ar
sevi no visām pusēm

Pirmdienas rītā
viņa aizrāpoja

Pavisam

+++

Iepazīstieties
Kenogorgijs

Nebrīnieties viņš
nerunā un uzvedieties nepiespiesti

Viņš pēc dabas
kautrīgs

Bet redzīgs

Viņš Jūs redz

Redz visu

Atkārtoju viņš ir
redzīgs

Kur ar viņu
iepazinos

Kenogorgijs ir no
tālienes

Nav konkrētas
vietas

Viņš visus redz

Kenogorgijam ir
redzīgas acis

Viņš ir glīts
tikai pārāk maz ēd

Veģetārietis

Kabatā viņam
vienmēr sasaldētas mellenes

Tā skaņa ir no
melleņu graušanas

Tāpēc nedomājiet
ka viņam ir auksti

Viegli zilganās
lūpas mellenes iekrāso

Iekrāso lūpas un
redzi

Redzi

+++

Viņa tik uzmācīgi
mīl

Gribēdama pierādīt

Viņa nav kļūda
pasaules kartē

Salipinot savus
stāstus saplaisājušu namu sienu šķirbās

Viņa tik izmisīgi
rāda

Ka ir laba

Uzvelk jumja zīmes
uz sarētotajiem ģīmjiem  

Zvērot mūžīgo
izdošanos un nemirstību    

Viņa ļauj uzkāpt
un nokāpt

Ieslaucīt un
nesaslaucīt

Viņa uzzīmē sev
apelsīnu uz krūtīm un pasniedzot šautriņas saka

Iedomājies tā ir
saule

Tur tu nedrīksti
trāpīt

Nebūs ko ēst

+++

Uzvilku zeķes ar
mežģīņu lipekļiem un adītas baletčības

Griezos savā
tizlumā

Nedaudz pat
skaisti

Manas pirts
biedrenes zīlēja zīmēs

Gaidot mēness aptumsumu

Tie kuri satiksies
būs kopā uz mūžu  

Tie kuri šķirsies
izšķirsies pavisam

Mēness ar fatālu
misiju šajās dienās

Un es adītās
baletčībās

Slidoju pa tikko
izmazgātu lamināta grīdu

Viss tīrs
visticamāk uz mūžu

+++

Sadedzis maigums

Pelnus starp skropstām
saķepina

Ko tad tu domā

Kāpēc sievietes
seja raudot

Melnas upes uz
vaigiem zīmē

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz