Ceturto reizi satiekoties, gleznotājs
Aivars Kleins ir pakāpies līdz griestiem un darbojas ar divām špakteļlāpstiņām
nākamās mākslas galerijas tālākajā stūrī, lai likvidētu plaisas griestos un
sienās. “Esmu ticis līdz pirmsākumiem,” viņš paziņo.

Fragmenti,
fragmenti

Grīda ir kā noklāta ar krīta traipiem, kas
radušies, mazgājot griestu krāsojumus. Lielā daļā griestu Aivars jau spraugas
ir aizdarinājis ciet. Noņemot virsējos slāņus, atsegušies dažādu gadu desmitu
dekoratīvie raksti gan uz sienām, gan karnīzēs, gan uz griestiem. Tie gan ir
redzami ļoti fragmentāri, un šo rakstu lasītnepratējam telpas ornamenti
šifrējami tikpat grūti kā mitruma apdzēsta jūrnieka vēstule, kas slikti aizkorķētā
pudelē mēnešiem ilgi kuģojusi okeānos un valzivs vēderā. Mākslinieks spriež, ka
paši pirmie (Ludviķa ielas 3. nams būvēts apmēram pirms 200 gadiem) varētu
būt bijuši tumšie zigzagi un tulpītes, kas saskatāmas noapaļotajās karnīzēs.
“To es redzu pēc apmetuma. Pēc tam jau nāk tāda elegantāka puķe, velk uz
smalkāku klasicismu,” viņš uzskata. Savukārt uz sienām vairākās vietās ir
aizkustinošs ar trafaretu veidots tumšzilu robotu palmiņu raksts un tādi kā
lauru vainagi. “Šis ir vēlīns jūgendstils, jau ar tādu romantismu.
Šablons, diezgan smalks darbs.”

Savukārt atkal jauna slēptuve atklājusies,
restaurējot telpas ārdurvis. Spraugā starp sienu un durvju kārbu telpas
īpašnieks atradis sabāztus triju veidu tapešu gabalus, kuri reiz bijuši pie
sienām, bet noplēsti. Papīri šķirbā bijuši sabāzti praktiska iemesla dēļ – kā
siltumizolācijas materiāls. Tie ir ļoti veci paraugi. Tā kā uz Aivara telpas
sienām šādu tapešu fragmentu nav bijis, gleznotājs spriež, ka varbūt šīs
tapetes varētu būt rotājušas šīs mājas citu telpu sienas. Daži tapešu fragmenti
turas, salīmēti kopā pa trim. “Tas ir saldais ēdiens,” viņš rāda,
speciāli pietaupījis parādīšanai. Tā var spriest, ka visvecākais fragments ir
gaiša, smalki punktota auduma rakstā ar skaistām, bālām puķēm. “Tas ir
bijis elegants, man ir aizdomas, ka jūgendstils, ap 1900. gadu, tur jāpapēta.
Pēc tam ir otrais, tāds minimālistisks, vedina uz atturību. Un šis,” viņš
norāda uz spilgtu gabalu – košā biešu krāsā ar lieliem rakstiem, “šis
noteikti ir Ulmaņlaika, iedomājies “Agro rūsu”.” Vai ir doma
kaut ko no visa sienu un griestu dekorējuma vēsturiskajiem slāņiem parādīt?
Aivars ir atturīgs ar atbildi: “Doma jau ir. Idejas var saģenerēt daudz,
bet viss atduras pret līdzekļiem. Neesmu prezidents, man valsts nesamet. Bet
visu var salikt un sabildēt pa laikmetiem.”

Nenovērtējams
palīgs

Savukārt griestu apmetuma vēsture tagadējam
saimniekam stāsta par iepriekšējo amatnieku darbu un raksturu, un viņš to redz
tā: ” Viņam apnika špaktelēt, tad bija uzlicis putuplastu, kā lētāk.
Apbrīnojams regress un slinkums. Neko vairs tur nevarēju notīrīt, viss apmetums
gāzās nost, dabūju visu to gabalu uzlikt no jauna.” Bet varbūt
iepriekšējam saimniekam vienkārši pietrūcis naudas – varbūt putuplasts stāsta
par ierobežotajām iespējām? Aivars protestē: “Tas ir prioritāšu jautājums.
Vajag tagad un tūliņ!” Viņš necieš plastmasu, slidenu lētumu. Vecai mājai
ir jāizskatās godājami senai – arī tad, kad tā atjaunota un sakopta.

Kopš pagājušās tikšanās telpā ir vēl šis tas
mainījies. Koka darbi. Ne tikai atjaunoti logi un ārdurvis, bet arī trepes uz
pagrabu un pagraba lūka – lielas, smagas, ļoti biezas durvis. Galdniecības
darbos Aivaram ir nenovērtējams palīgs – bijušais paša audzēknis Jānis Judins.
Viņš, piemēram, uztaisījis pagraba trepes, kuras Aivars uzrasējis. “Es jau
pirmajā dienā, kad satikāmies mākslas skolā, redzēju, paldies Dievam,
ideālists, atvērts, pozitīvs, labestīgs. Tādu maz ir. Viņš man tagad ir
vienīgais palīgs. Redz’, galdniekam jābūt ļoti savāktam, mierīgam, vajag
koncentrēties, viņš nevar raustīties. Arī ar gleznošanu ir aizrāvies. Mums
praktiski nav paaudžu konflikta.”

Apskatot atjaunotās telpas durvis, ar
krītainajām zolēm pielāčojam tikko izmazgāto gaiteni. “Bomži te
čurā, mums tāda apzinīga kaimiņiene, viņa mazgā grīdu, ejam iekšā, dabūšu vēl
pērienu!” Aivars saka. Nākamais viņa darbs būs restaurēt mājas ārdurvis –
Kultūrkapitāla fonds šo ideju finansiāli atbalsta, un tas būs liels un redzams
ieguvums visai mājai.