Ir patērētājam adresēta mode, un ir tāda, kas no skatuves pauž dizainera viedokli un attieksmi. Koncepciju. Viena no konceptuālās mākslas definīcijām saka: konceptuālisms plašākā nozīmē ir mākslas darba preču statusa noliegums. Konceptuālisma mode netiecas nonākt patērētāja skapī, bet filozofiskā mākslas valodā akcentē dizaineram vai sabiedrībai nozīmīgus jautājumus.

Liepājas Modes svētkos satiekas abi šie modes virzieni – nēsājami, estētiski baudāmi tērpi ar aktuāliem piegriezumiem, materiāliem un krāsu kombinācijām, un mazāk vai nemaz mugurā velkams apģērbs, caur kuru aktualizēta ekoloģijas problemātika, dzimumu līdztiesība, dažādu vēstures posmu atbalsis utt.

Latvijā nozīmīgākā izglītības iestāde, kur modi vispirms aktualizē kā mākslu un dizainu, nevis apģērbu, ir Latvijas Mākslas akadēmija, kur šo jomu var apgūt kā bakalaura, tā maģistrantūras studijās. Un Liepājas Modes svētkos katru gadu nozīmīgu daļu skates veido tieši LMA studentu avangarda un konceptuālās mākslas kolekcijas. Viena no LMA studentēm Una Bērziņa stāsta, ka, veidojot kolekcijas, jaunie dizaineri saņem konkrētu uzdevumu. Piemēram, pēdējo kolekciju veidošanā katrs izlozējis kādu avangarda stilu un saņēmis uzdevumu savīt to ar spilgtākajiem bērnības iespaidiem, kas veidojuši viņus kā personības. “Tas, kādu kolekciju pēc tam izvēlējos taisīt, gan bija mana izvēle,” skaidro dizainere un stāsta, ka tas varējis būt gan valkājams apģērbs, gan pavisam nepraktisks. U. Bērziņa atzīst, ka uzdevumi, ko dizaineri akadēmijā saņem, ir grūti, taču palīdz attīstīties, iegūt plašāku kultūrvēsturisko un pasaules redzējumu, tāpat iemāca mākslas valodā caur modi paust savu viedokli un emocijas. “Tas laikam ir koncepts, kam es sekoju – nevis pircējam, nevis tendencēm, cenšoties izdabāt valkātājam.” Būtiskāk kļūst nevis vienkārši uzšūt skaistu kleitu, bet atbildēt sev – kāpēc tu to dari, ko tu gribi pateikt.

Taču dizainere bilst, ka dažādās sfēras – kā valkājama, tā skatuves mode – padara šo pasauli interesantāku un modes dizainerus salīdzina ar gleznotājiem: “Ir gleznotāji, kas glezno un tirgo, ir tādi, kas vienkārši grib izpausties.”

Modes mākslas valoda mēdz būt daudz sarežģītāka, nekā mums pirmajā brīdī var šķist. “Kultūras Pulsa” lappusē piedāvājam iepazīties ar LMA Modes katedras studentu kolekcijām, kas katra ietver savu konceptu, savu valodu, savu vēstījumu.