Projekta “Skolas soma” finansējums ir piešķirts divu veidu mērķiem – lai skolēni varētu nokļūt uz kultūras pasākumiem (transportam un ieejas biļetēm) un lai būtu iespēja uz skolu uzaicināt māksliniekus vai kādas norises,” saka Latvijas valsts simtgades biroja Izglītības un jauniešu projekta vadītāja Aija Tūna.

“Latvijas skolas somas” programmas finansējumu saņems vispārizglītojošo skolu un profesionālās izglītības iestāžu dibinātāji, atbilstoši skolēnu skaitam. Laika posmā no šī gada septembra līdz decembrim tie būs septiņi eiro uz vienu skolēnu. Šobrīd tiek plānots, ka pašvaldībām ar zemāku ienākumu līmeni varētu piemērot koeficientu, lai pieejamā summa būtu lielāka. Pēc tam, kā paredzēts programmā, finansējums plānots 14 eiro gadā uz skolēnu. 

A.Tūna uzsver, ka pilotprojekts pierādījis – naudas daudzums nav noteicošais, galvenais ir plānošana, lai šo finansējumu visracionālāk izlietotu: “Ne vienmēr kaut kur jābrauc. Varbūt labāk uzaicināt māksliniekus uz skolu vai izmantot iespēju aiziet uz koncertu vai pasākumu, kas notiek pilsētā.”

Par vienu no piedāvājumiem pastāsta “Dirty Deal Teatro” direktore Anna Sīle.

“Esam uzņēmušies grūtu darbu, bet sapratām, ka tā ir ārprātīga nepieciešamība! Ir skaidrs, ka Latvijā lielākoties, ar dažiem brīnišķīgiem izņēmumiem, trūkst kvalitatīvu izrāžu bērniem un jauniešiem, tur ir milzīgs tukšums. Tāpēc nolēmām iesaistīties šajā programmā,” viņa saka.

Teātris vienīgais piedalījies Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latvijas skolas somas satura radīšana” abās kārtās un kopā šajā programmā saņēmis 50 500 eiro.

“Ja Rīgā vismaz teorētiski izrāžu bērniem pietiek, tad uz reģioniem bieži vien brauc nekvalitatīvas izrādes, un man pat negribētos tās saukt par teātra mākslu. Mums ir liela pieredze, kā runāt ar bērniem, lai viņiem teātris iepatiktos – nevis no augšas un pavēles formā kā pieaugušie, bet vienlīdzīgi. Ar savām izrādēm cenšamies vai nu izaudzināt bērnu garāku, vai mazliet pietupties, lai mūsu acu skatieni sastaptos.

Tikpat liela nepieciešamība mums bija audzināt savu skatītāju, domājot, kā mēs varam satikties kopīgā skatpunktā ar mūsu jauno skatītāju, lai viņi, pieaugot nāktu pie mums.

Pirmajā gadā tapa divas jaunas izrādes. Viena no tām dramaturga un režisora Kārļa Krūmiņa “Lidojošais šķīvītis”, otra Ingas Gailes “Vai otrā grupa mani dzird?” pēc viņas brīnišķīgo dzejoļu motīviem. Izrādes jau sākotnēji radītas mobilas, ar mazu scenogrāfiju, bet tajās ir daudz fantāzijas un asprātības. Teātra veidotājiem tas ir papildu slogs – izdomāt, kā to visu salikt autobusiņā un aizvest uz skolu. Manuprāt, abi šie darbi runā ar bērniem un mēģina viņiem caur spēli stāstīt diezgan nopietnas lietas. Piedalījāmies pilotprojektā, kurā kopā nospēlējām 15 izrādes dažādos Latvijas reģionos, lai izmēģinātu apstākļus skolās. Šīs izrādes esam paturējuši repertuārā.

Par šī gada finansējumu taps trīs darbi. Kristīnes Brīniņas izrādē pusaudžiem “Es arī” tiks runāts par seksualitātes apzināšanos. Otra būs Viestura un Ludmilas Roziņu izrāde, kurā bērni piedalīsies un ar mūsdienu tehnoloģijām mēģinās atklāt, kas ir pieskāriens un kas ir tas, ko nedrīkstam pazaudēt, par daudz pieskaroties dažādu ierīču ekrāniem. Māras Gaņģes un Ksenijas Ravinas darbs, kurā tiks izmantotas lielas lelles bunraku tehnikā. Šī izrāde meklēs atbildes uz jautājumu, ko nozīmē slimība, kā tā ietekmē attiecības klasē utt.” A. Sīle atklāj.

UZZIŅAI

# 2017. gadā mērķprogrammā “Latvijas skolas somas satura radīšana” KKF atbalstījis 12 projektus ar kopējo finansējumu 67 020 eiro.

# 2018. gadā atbalstīti septiņi projekti ar kopējo finansējumu 40 800 eiro.

# Interneta vietnē lv100.lv varat atrast sadaļu “Kultūras piedāvājums bērniem un jauniešiem” ar aktuālo pasākumu piedāvājumu tieši šai mērķauditorijai.