Šā mācību gada sākumā mūzikās skolās Liepājā un mūspuses novados sāka strādāt jauni pedagogi. Turklāt kādi! Vairāki no viņiem ir zināmi mūziķi, no kuriem vienu var meklēt rokmūzikas, otru popmūzikas, bet trešo – klasiskās mūzikas koncertos.

Ilgi domāja, līdz piekrita

Par to, ka Liepājas Mūzikas un mākslas centrs meklē bungu spēles skolotāju, Liepājas teātra pārdošanas projektu vadītājs Intars Gegusts uzzināja no mūziķa Guntara Breča, kura dēls mācās šajā mācību iestādē. Saņēmis piedāvājumu kļūt par pedagogu, jaunais vīrietis ilgāku laiku domāja. Sākotnēji viņš nevēlējās uzņemties šo pienākumu, atrunājoties, ka pats daudz ko vēl nemāk un ka līdz šim tikai privāti mācījis skolēniem bungu spēli un arī tad tikai pa vienam. Bet mūzikas skolā viņam vienlaikus būtu jāskolo vairāki cilvēki. Tomēr nolēmis, ka ļausies jaunajam izaicinājumam, un centra vadītājai Ārijai Helmutei devis pozitīvu atbildi. Un tā nu viņš septembrī uzsāka pedagoga gaitas.

“Laikam grūtākais bija izdomāt programmu, ko uzdot, lai visi skolēni varētu darboties vienlaikus un lai viņiem nebūtu garlaicīgi,” spriež Intars. Uzdevumus saviem audzēkņiem, no kuriem divi ir puiši no sākumskolas klasēm un viena meitene, kas mācās 10. klasē, izdomājis, iedvesmojoties no sava skolotāja Gundara Lintiņa un citiem bungu spēles meistariem.

Lai gan mācījušies nepilnu gadu, audzēkņi savu varēšanu jau atrādījuši Liepājas Mūzikas un mākslas centra mācību pusgada koncertā viesnīcas “Promenade Hotel” Hika zālē un mūzikas centra radošajā vakarā, kurā tika atskaņotas audzēkņu kompozīcijas. Pirmajā bija, kā bija, bet otrajā viņi nospēlējuši tā, ka skolotājam krūtīs ielijis lepnums.

Bet ko Intars ir ieguvis no pedagoga darba? “Tā man ir atpūta no darba teātrī, atkāpe no ikdienas,” apgalvo liepājnieks. Vai arī nākamgad viņš šajā mācību iestādē turpinās skolot audzēkņus, Intars šobrīd nevar pateikt, jo neesot par to runājis ar skolas vadību. Bet tā vien šķiet, ka viņš vēl vienu reizi būtu gatavs dot pozitīvu atbildi.  

Intars Gegusts
* Strādā Liepājas teātrī par pārdošanas projektu vadītāju;
* absolvējis Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolas Mežraga klasi, studējis Latvijas Kultūras koledžā un Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā;
* bungu spēli apguvis pašmācības ceļā, konsultējies ar G. Lintiņu, Liepājas Simfoniskā orķestra un citiem mūziķiem;
* spēlējis grupās “PoSmS” un “Kino”, “DiDi’s BAND”, “Yello tribute” un citur. 

Anete Šilfa, Liepājas 5. vidusskolas 10. klases skolniece:
– Intars ir labs pasniedzējs, visu labi izskaidro. Praksi sabalansē ar teoriju. Viņš ir draudzīgs, jautrs, līdz ar to nodarbības ir interesantas. 

Andra Gertsona foto

Arī meitenes vēlas spēlēt bungas, apliecina Intara skolniece Anete.

Neuztver kā slavenību

Andris Ērglis tolaik vēl bija mazs ķipars, kad vēra Aizputes Mūzikas skolas durvis un sāka mācīties klavierspēli. Nu viņš ir atgriezies savā pirmajā mūzikas skolā, bet šoreiz kā sitamo instrumentu spēles skolotājs. Kad jautāju, kāpēc piekritis strādāt šajā skolā, dziedātāja balsī iezogas piktums. Viņš skaidro, ka mūzikas skolu pedagogi par savu darbu saņem tik niecīgu atalgojumu, kas tas noteikti nav galvenais iemesls, kāpēc gatavs mācīt skolēnus. Piekritis tāpēc, ka ar Aizputes mūzikas skolu saistās labas atmiņas, un tādēļ, ka vēlas nodot savas zināšanas tālāk, izjust gandarījumu, ka kāds iet tavās pēdās un, iespējams, gūs tikpat lielus vai pat lielākus panākumus nekā pats skolotājs. Mūziķim skolēni ir gluži kā paša bērni. “Tu viņus māci, attīsti viņu talantu, un, vērojot viņu uzstāšanos konkursos, trīci kā apšu lapa cerībā, ka viss izdosies,” saka liepājnieks. Un arī izdodas – Andra skolnieks Edgars Kārkliņš, lai arī mācījies tikai vienu gadu, ieguva 2. vietu Kurzemes novadu pūtēju un sitaminstrumentu nodaļu audzēkņu konkursā.

Bet kā Andris jūtas, būdams skolotājs? “Jūtos kā jauns skolotājs,” viņš smaida. Bet tas nenozīmē, ka audzēkņi viņu tāpēc neklausa. “Man ir prieks, ka ar skolēniem varu būt kā draugs,” viņš norāda. Un vēl priecē tas, ka skolā viņu uztver kā pedagogu, nevis kā slavenu dziedātāju.

Sitamo instrumentu nodaļu Aizputes Mūzikas skolā atvēra tikai šā mācību gada sākumā, līdz ar to Andris vēstures lappusēs tiks ierakstīts kā pirmais tās skolotājs. Sākumā šajā klasē pieteikušies 11 skolēnu, šobrīd palikuši astoņi, vecumā no 6 līdz 14 gadiem. Sitamo instrumenti spēli apgūst ne tikai aizputnieki, bet arī bērni no tuvākajiem novadiem.

Taču nesen Andris kļuvis vēl par vairākiem skolēniem bagātāks, jo sācis strādāt Durbes Novada domes Mūzikas studijā. Liepājnieks sākumā nav gribējis pieņemt piedāvājumu, jo apzinājies, ka nebūs viegli regulāri mērot ceļu uz Aizputi un vēl Durbi. Tomēr, uzzinot, ka Durbes Mūzikas studijai ir no Vācijas atvestas bungas, piekritis, pamatojot, ka ir ļoti svarīgi, kāds ir instruments, ar ko tiek mācīti audzēkņi.

Andris apgalvo, ka pasaulē nav ļoti daudz izcilu bundzinieku. Lai gan šķiet, ka bungu rībināšana nav nekas sarežģīts, tomēr ne visi ir apveltīti ar labu ritma izjūtu un var kļūt par šā instrumenta pavēlnieku. Par laimi, aug jauna maiņa un jauniešu skaits, kas vēlas apgūt bungu spēli, patiešām palielinās. Lielākoties tādēļ, ka jaunā paaudze dibina jaunas grupas, un tad jau bunģieri noder.

Andris Ērglis
* Strādājis Liepājas Simfoniskajā orķestrī un Emiļa Melngaiļa Mūzikas vidusskolā;
* darbojies grupās “Berm”, Cacao” un “Bonaparti.lv”;
* ieguvis vairākas balvas, piedalījies dažādos konkursos un šovos, piemēram, “Divas zvaigznes” un “Mūsu zelta dziesma”;
* mācījies Aizputes Mūzikas skolā, beidzis Saldus Mūzikas skolu un Emiļa Melngaiļa Mūzikas vidusskolas Sitamo instrumentu klasi.

Edgars Kārkliņš, Kalvenes pamatskolas 7. klases skolnieks:
– Man par Andri Ērgli bija izveidojies savs priekšstats, bet, kad viņu pirmo reizi satiku, tas mainījās – uz labo pusi. Ļoti normāls cilvēks. Kā skolotājs viņš ir uzstājīgs, stingrs un ar atbildību. Mūsu attiecības ir draudzīgas, parunājamies arī par dzīvi.   

Ģirta Gertsona foto

Spēlēt bungas grib mācīties daudzi jaunieši, tāpēc Andrim audzēkņu netrūkst.

Jāizturas ar lielu atbildību

Tā nu iegadījies, ka Anita Barlote septembrī sākusi strādāt un flautas spēlē skolēnus mācīt gan Liepājas 2. mūzikas skolā, Karostā, gan Emiļa Melngaiļa Mūzikas vidusskolā. “Piekritu tāpēc, ka nebija variantu – tajā brīdī nebija kas strādā par flautas skolotāju. Bet tam jebkurā gadījumā ir jābūt sirds darbam, jo jūs jau zināt, kāda ir pedagogu atalgojuma sistēma Latvijā,” skaidro Anita, kas pieredzi pedagoģes arodā guvusi jau studiju laikā. “Tā ir milzīga enerģijas ieguldīšana, ko skolotājs ne vienmēr saņem atpakaļ. Bet pluss ir tie brīži, kad redzi, ka kaut kas veidojas tavā acu priekšā. Kad pamani, cik lielas acis ir bērniņam, kad viņš pirmo reizi mūžā ierauga flautu, bet pēc dažiem mēnešiem jau var kaut ko nospēlēt, pārņem gandarījums,” izjūtās dalās jaunā skolotāja.

Anita novērojusi, ka jaunieši vairāk izvēlas spēlēt tādus instrumentus, ar kuriem var uzstāties uz estrādes skatuves, kā saksofonu, ģitāru un sitamos instrumentus. Flauta ir konservatīvāks instruments. Tomēr nav tā, ka tā apputētu mūzikas veikalos. Bieži vien dakteri to rekomendē ar astmu slimiem bērniem, jo flautas spēlēšana uzlabo elpošanas sistēmu.

Šobrīd Anitai ir pieci audzēkņi. Divas jaunietes Emiļa Melngaiļa Mūzikas vidusskolā un trīs mazas meitenītes skolā Karostā. “Es esmu stingra, bet godīga skolotāja,” sevi raksturo Liepājas Simfoniskā orķestra mūziķe. “Nekad audzēkņiem nelieku sliktas atzīmes, nekad viņus nelamāju un nekliedzu. Vienai manai audzēknei Emiļa Melngaiļa Mūzikas vidusskolā ir 19, otrai – 16 gadu, tur ar sliktām atzīmēm cauri neiet. Ja kas nav izdarīts, saruna ir kā ar pieaugušiem cilvēkiem.”

Runājot par pedagoga darbu, Anita papildina, ka nav labs variants, ja par skolotāju strādā cilvēks, kurš nav varējis atrast darbu kā praktizējošs mūziķis. “Reizēm viņš savu žulti, personīgās dusmas izgāž uz skolēniem,” viņa pamato. Anita uzsver, ka pedagogs lielā mērā ietekmē to, kā veidojas audzēkņa personība, viņš var ieaudzināt topošajā mūziķī neveselīgus kompleksus vai nesaprātīgu konkurences izjūtu. Tāpēc skolotājam jāizturas ar lielu atbildību pret to, ko dara.

Jautāta par nākamo mācību gadu, Anita šaubās, vai viņa turpinās darbu abās mūzikas skolās. Jo, pedagoģes pienākumus apvienojot ar pamatdarbu Liepājas Simfoniskajā orķestrī, pāri paliek ļoti maz brīva laika atpūtai un enerģijas uzkrāšanai. 

Anita Barlote
* Studējusi un maģistra grādu ieguvusi Latvijas Mūzikas akadēmijā;
* flautiste Liepājas Simfoniskajā orķestrī, flautu grupas koncertmeistara vietniece. 

Ieva Ošeniece, Emiļa Melngaiļa Mūzikas vidusskolas Pūtēju nodaļas 3. kursa audzēkne:
– Anita Barlote ir sirsnīga, ar viņu ir viegli saprasties, jo skolotāja ir ļoti vienkāršs cilvēks. Viņa ir izpalīdzīga un apveltīta ar ļoti labu humora izjūtu. Ja ir atbilstošs noskaņojums, reizēm parunājam arī par dzīvi.

Irinas Tīres foto

Pateicoties Anitas darbam, iespējams, pēc laika iemirdzēsies kāds jauns talantīgs flautists.

Inita Gūtmane,