Sestdiena, 28. novembris Rita, Olita, Vita
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Starptautiskā konference par kultūru rosina diskusijai un pārdomām

Starptautiskā konference par kultūru rosina diskusijai un pārdomām
25.09.2008 15:45

Liepājā no 12. līdz 14.septembrim viesnīcas “Europa City Amrita” Jēkaba konferenču zālē notika starptautiskā konference “Kultūra kā pilsētas attīstības veicinātāja”. Tajā piedalījās vairāk nekā 120 dalībnieku, no kuriem 19 bija septiņu ārvalstu pārstāvji. Konferencē piedalījās Liepājas sadraudzības pilsētas, Latvijas pašvaldības pārstāvji, īpaši tie, kas strādā pie pieteikuma sagatavošanas Eiropas kultūras galvaspilsētas statusa iegūšanai 2014.gadā.

Konferenci atklāja un tajā aktīvi piedalījās Liepājas domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Silva Golde un Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Valsts sekretāres vietniece kultūrpolitikas jautājumos Dace Melbārde.

Projekts tapa ar Eiropas Kopienas programmas “Eiropa pilsoņiem”, Valsts kultūrkapitāla fonda un Liepājas domes finansiālo atbalstu. Starptautisko konferenci atzīstami bija sarīkojusi Liepājas pilsētas Kultūras pārvalde, kuras darbinieki paveikuši ietilpīgu plānošanas un organizēšanas darbu. Darba process bija nodrošināts ar sinhrono tulkošanu, kas ļāva pilnībā izprast konferences kontekstu gan visiem Latvijas pašvaldību pārstāvjiem, gan ikvienam ārvalstu viesim. Konferences rīkošanā bija iesaistīti arī Liepājas Universitātes kultūras vadības studenti, kā arī brīvprātīgie jaunieši. Lieki piebilst, ka viņi saņēma nepārvērtējamu pieredzi gan kultūras procesu organizēšanā, gan informācijas blīvumā.

Konferences “Kultūra kā pilsētas attīstības veicinātāja” dalībniekiem bija iespēja uzzināt vairāk par kultūras dzīves stratēģiskās plānošanas un attīstības procesu vairākās Rietumeiropas un Austrumeiropas pilsētās, kurās iedzīvotāju skaits ir no 54 tūkstošiem iedzīvotāju kā Kotkā (Somija) līdz 280 tūkstošiem iedzīvotāju kā Nantes pilsētā Francijā. Ar savu kultūras nozares plānošanas procesu iepazīstināja Liepājas sadraudzības pilsētu Darmštates (Vācija) un Gdiņas (Polija) pārstāvji. Visas minētās pilsētas pēc būtības nav pārapdzīvotas metropoles, bet gan kā vairums Latvijas pilsētu atrodas valsts reģionos un ir ar lielu kultūras attīstības potenciālu.

Starptautiskās konferences galvenais uzdevums un mērķis bija veicināt diskusijas par kultūras procesiem, kuros ieinteresēta ir visa sabiedrība, kas var veicināt pilsētas un valsts attīstību ar jaunām, neordinārām idejām un produktiem, kā arī iepazīties ar šo procesu jaunākajiem pētījumiem no ārvalstu viesu un Latvijas puses. Tas arī tika sasniegts. Kā atzina konferences dalībnieki – šādas tikšanās ir nepieciešamas, jo tās inspirē gan jaunas idejas un sniedz citu skatījumu uz ikdienišķiem procesiem, gan rosina jaunus kontaktus.

Konferences dalībniekiem un īpaši liepājniekiem bija tā retā iespēja dzirdēt profesionāļu pieredzi un viedokli par kultūras procesiem un to virzību Eiropā un pasaulē, iepazīties ar pētījumiem, saņemt atbildes uz interesējošiem jautājumiem un piedalīties diskusijās par aktuāliem kultūrpolitikas jautājumiem. Abās konferences dienās, atbilstoši tēmai, tika izkristalizētas aktuālākās problēmas un meklēti, diskusiju ceļā, to risinājumi. Savukārt konferences diskusijās bija iespēja rast risinājumus un gūt citu pilsētu pieredzi gan par kultūras iespējām pievilcīgas pilsētvides veidošanā, gan mūsdienās ļoti aktuālo jautājumu – par radošajām industrijām – iespējamo risinājumu un ne mazāk svarīgo tēmu par jauniešu kultūras dzīves koordinēšanu un attīstību.

Pirmajā dienā konferences dalībnieki, diskusiju grupās, strādāja pie pamatproblēmu un to iespējamo risinājumu meklēšanas, balstoties uz izvirzītajām pamattēmām – “Kultūra kā pievilcīgas pilsētvides veidošanas veicinātāja”, “Radošās industrijas, radošā ekonomika, kultūras ietekme uz ekonomiku” un “Jauniešu kultūra” – iespējas, problēmas, risinājumi.

Savukārt otrā diena bija veltīta tēmai “Eiropas kultūras galvaspilsētas (EKG) projekta ietekme uz pilsētu attīstību”. Diskusiju grupas strādāja ar trim tēmu blokiem: “EKG projekta auditorija: tiešā – netiešā, apzinātā – neapzinātā”; “Lokālais un globālais konteksts pilsētas kultūrvidē”, “Eiropas pilsoņu identitāte. Eiropas kopīgās vērtības”.

Konferences pirmajā dienā lektoru statusā piedalījās pārstāvji gan no Latvijas – Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš, sociologs un Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas pētnieks Viesturs Celmiņš, gan no ārvalstīm. Plaši pārstāvēta bija Polija: Gdiņas pilsētas mēra vietniece, sporta komisijas vadītāja un kultūras komisijas locekle Joanna Zelinska, Gdiņas pilsētas pašvaldības un drošības padomes loceklis, kultūras komisijas vadītāja vietnieks un Sociālās komunikācijas koledžas lektors Arkadiuss Gurazda. Darmštates pilsētu pārstāvēja kultūras pilnvarniece Inge Lorence, savukārt Kotkas pilsētu tās mērs Henrijs Lindelefs un Kotkas Kultūras centra vadītāja Laura Paivio. No Francijas bija ieradies Nantes pilsētas mēra kultūrpadomnieks un Nantes reģiona kultūras ilggadējais direktors Žans Luī Bonēns.

Viņi izsmeļoši runāja par reģionālās kultūrpolitikas norisēm un perspektīvām savā reģionā un diskusiju ietvaros arī Latvijas kontekstā.

Otrajā dienā Liepājā pulcējās tie radošie cilvēki, kuri jau iepriekš ir strādājuši vai joprojām strādā pie savu vai citu valstu Eiropas kultūras galvaspilsētu pieteikumu sagatavošanas, kas savā būtībā ir pilsētas attīstības koncepcija, tikai skatīta caur kultūras prizmu. Savā pieredzē dalījās Zviedrijas projekta ”Eiropas kultūras galvaspilsēta Lunda – 2014” direktors Ričards Vilfords un šī paša projekta koncepcijas un programmu menedžeris Albins Baltazars. Lunda ir ļoti līdzīga Liepājai – ar nelielu iedzīvotāju skaitu, industriāla pilsēta. Zviedru speciālisti nāk ar devīzi: “Nost ar svētku uguņošanu, radīsim kultūru.” Zviedri gatavojas piedāvāt savu pilsētu kā atvērtu radošo darbnīcu, kurā cilvēki atnāk nevis pasīvi nogaidoši, bet paši iesaistās radošās aktivitātēs. Interesanti, ka lundiešu aktīvi izvirzīts un aizstāvēts projekts ir uzcelt savā mazajā pilsētā operas namu.

Vācijas projekta ”Rūra –2010” vadītāja asistents, uzraudzības padomes vadītājs, sociālo projektu koordinators Marks Granmontāņs skaidroja, ka viņi savā EKG projektā iesaistīs plašu reģionu ar 52 pilsētām. Vācieši vēlas parādīt, kā reģions, kas līdz šim bijis pazīstams ar savu smago industriju un ogļu ieguves vietu, spēj saistīt citu valstu iedzīvotāju interesi un saistīt ar zināmu atraktivitāti, par mākslas un kultūras objektiem pārveidojot vecas industriālas ēkas.

Konferences dalībnieki ar vētrainiem aplausiem novērtēja Norvēģijas projekta “Eiropas kultūras galvaspilsēta Stavangere – 2008” atklāšanas svētku video prezentāciju. Tā pārsteidza un aizrāva ar mākslas un kultūras priekšnesumu, instalāciju, objektu un citu piedāvājumu vērienīgumu un krāšņumu. Projekta vadītāja Anne Brita Stromnēse atzina, ka, jā, Norvēģija ir bagāta ar naftu un tai pietiek līdzekļu, lai piesaistītu pašu labāko – augsti profesionālus māksliniekus no vairākām Eiropas valstīm un pat Dienvidāfrikas. Vietā bija klausītāju jautājums: “Kas paliks kalnainajai, klinšainajai mazajai Stavangerei, kad visi mākslas instalācijas objekti tiks novākti un paši mākslinieki aizbraukuši?” Stromnēses kundze brīdi klusēja, tad teica: “Atpazīstamība un iespējas konstruktīvi sadarboties visās sfērās.”

Ungārijas projekta “Pēča – Eiropas kultūras galvaspilsēta – 2010” projekta starptautisko attiecību vadītāja Agnese Simone ar savu stāstījumu un videomateriāliem apstiprināja palaikam izskanējušās bažas, ka Eiropas un pasaules uzmanību tikai ar sakārtotu vidi un senām kultūras vērtībām vien piesaistīt nevar, ir jāatrod kas īpašs, kāds knifs.

Pēc projektu prezentācijām radās vairāki secinājumi. Proti, Liepājai ceļā uz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu noteikti vajadzētu izmantot tādu savu priekšrocību kā neskarto dabu. Konferences dalībnieku reakcija skaidri parādīja, ka visinteresantākie objekti aizrauj tieši ar to. Liepājnieki paši nav novērtējuši, ka ārvalstniekus arī mūsu pilsētā visvairāk saista pludmale, kāpas, dabiskā, paskarbā jūras piekrastes josla, pļavas, lauki kopumā. Nemaz nerunājot par klinšainajiem kalniem, Stavangeres projektā ārkārtīgi pievilcīgi un interesanti izskatījās kāda Norvēģijas dzejnieka sadarbībā ar vietējiem zemniekiem īstenotā ideja – dzejas rindas izveidot ar augiem, ko var izlasīt no augšas, no lidojuma.

Interesanti, ka gandrīz visas mazās pilsētas centrējas uz jaunas koncertzāles vai operas celtniecību. Tātad Liepāja nemaz nav, kā saka, aizšāvusi garām ar savu ambiciozo  koncertzāles projektu.

 

Jauniešu kultūra – iespējas, problēmas un risinājumi

Secinājumi:
izzināt jauniešu vēlmes par pasākumu veidiem;
ļaut jauniešiem līdzdarboties un sniegt atbalstu pasākumu organizēšanā;
veicināt izglītības iestāžu līdzdarbību pasākumu organizēšanā;
organizēt pasākumus mikrorajonos, jo bērni un jaunieši tajos piedalās galvenokārt savās dzīvesvietās;
precizēt populārākos bērnu un jauniešu informācijas avotus, kā arī padarīt atraktīvākas un interesantākas mājaslapas vai tās izveidot jaunas, jo informācija par kultūras norisēm nav pietiekama;
meklēt formas pasākumu pieejamībai dažādām etniskām grupām;
izvērtēt kultūras nozares, kas veidotu Liepājas atpazīstamību arī pasaulē.

EKG mērķauditorija.

Tiešā – netiešā. Apzinātā – neapzinātā.

Būtiskās ir tradicionāli kultūras nozarē maz apgūtas auditorijas – biznesa partneri (transporta loģistika, reklāmas izplatīšanas loģistika, apkalpojošā servisa nozares u.c.).

Pilsētas kultūras tēla popularizēšanā svarīgi ir izglītot apkalpojošā servisa darbiniekus, īpaši tos cilvēkus, ar kuriem iebraucēji pilsētā satiekas pirmām kārtām.

Tā kā EKG ideja paver lielas iespējas arī dažādiem sociāla rakstura projektiem, tad ir svarīgi apzināt sociāli nelabvēlīgās auditorijas un to iespējas iesaistīties EKG projektos.

Mārketinga, auditorijas un līdzdalības jautājumos būtiski ir konsultēties un smelt pieredzi no iepriekšējām EKG, jo pieļautās kļūdas bieži vien dažādām pilsētām ir ļoti līdzīgas.

Ekonomikas dzinējs

Pilsētas, kas pieņem un attīsta kultūru kā industriju iegūst pozitīvus ekonomiskus labumus savai kopienai.

Kultūras aktivitātes nes peļņu un izraisa peļņu citos sektoros.

Kultūra rada darba vietas un izraisa darba vietas citos sektoros.

Kultūra veido un piesaista augsti kvalificētu darbaspēku, kas  savukārt piesaista vairāk investīcijas un rada jaunas, daudzveidīgas uzņēmējdarbības formas.

Palīdz pilsētai kļūt par ”mērķa pilsētu”, attīstot kultūras tūrismu.

Veido un iedvesmo zīmolu attīstību gan pilsētas tēla veidošanā, gan atsevišķu produktu ražošanā un virzīšanā tirgū.

Pilsētu teritoriju atjaunošana

Māksla un kultūra palīdz atjaunot pilsētas vitalitāti un pievilcību, uzlabo cilvēku dzīves kvalitāti.

Pilsētas ielu un rajonu atjaunošana: jaunu iedzīvotāju piesaistīšana un ekonomiskās aktivitātes paaugstināšana.

Jaunas publiskās telpas izveide – jauna vide kopienas aktivitātēm, komunikācijai un sadarbībai, arī starptautiskai.

Kultūras zīmolēšana un kopienas identitātes veidošana lauž negatīvus stereotipus un veido pozitīvu kopienas raksturu, veicina cilvēku līdzdalību un saskarsmi, mazina sociālo izstumtību.

Kultūras mantojumu objektu atjaunošana piešķir teritorijai jaunu dzīvību un paver jaunas iespējas (kultūras tūrisms, uzņēmējdarbības attīstība, mākslinieku piesaiste pastāvīgai darbībai).

Dzīves kvalitāte – vietas kvalitāte

Mūsu dzīves kvalitāti būtiski ietekmē vieta, kur mēs dzīvojam. Katram iedzīvotājam ir tiesības uz kvalitatīvu dzīves telpu – kultūras vidi un pienākums tās veidošanā.

Kultūras pieminekļi, laikmetīgā arhitektūra un vides dizains, pilsētu un lauku ainava veido telpu, kurā mēs strādājam, dzīvojam, atpūšamies, mācāmies. Kultūra veido vietu, kuru apzināmies kā daļu no sevis – tāpēc būtiska ir arī šīs vietas nemateriālā dimensija, jo tā ietver stāstu par to, no kurienes mēs esam cēlušies un kam mēs esam piederīgi.

Kultūras un mākslas iniciatīvas veido veselīgu dzīves stilu.

Kultūra un māksla ir mūžizglītības procesa veidotājas. Cilvēku izglītošanās iespēju paplašināšanās – priekšnoteikums kopienas cilvēkresursu kvalitātei.

Kultūra un māksla piedāvā aktivitātes cilvēkiem ar dažādu ienākumu līmeni, kas būtiski ietekmē viņu dzīves kvalitāti. Kultūras aktivitāšu daudzveidība iesaista cilvēkus no dažādām lingvistiskajām kopienām, paverot tiem pašapliecināšanās iespējas neformālā vidē.

Bērnu un jauniešu personības un sociālā attīstība

Kultūras spēcīgā priekšrocība ir spēja iesaistīt un motivēt bērnus un jauniešus no dažādām sabiedrības grupām radošai darbībai un izglītošanās procesam.

Mākslas un kultūras aktivitātes var iesaistīt tos jauniešus, kuri citādi nav sasniedzami.

Radošas metodes un pieejas motivē un iesaista jauniešus citu mācību priekšmetu apguvē. Piemēram, teātris palīdz labāk izprast vēstures notikumus. Mūzika palīdz labāk apgūt matemātiku.

Kultūra un māksla palīdz veidot harmonisku personību, palīdz apzināties savu patību, palīdz mācīties veidot attiecības ar citiem, iemāca toleranci pret citādību – apgūt prasmes un kompetences, kas nepieciešamas dzīvei 21.gadsimtā.

Līdzdalība kultūras un mākslas aktivitātēs palīdz organizēt jauniešu brīvo laiku. Attīsta līdera prasmes.

Kultūra bērniem un jauniešiem veido kvalitatīvu un drošu vidi dzīvei.

Plānošana – attiecību veidošana starp pilsētu un tās iedzīvotājiem

”Attīstība un tautsaimniecība ir cilvēku kultūras sastāvdaļa”

(”Mūsu radošā daudzveidība”)

”Kultūra — tas, galvenokārt, ir dzīvesveids. Tā ir goda izrādīšana sabiedrībai, tam no kurienes tā nākusi un uz kurieni tā dodas — tās identitātei un atmiņām. Kultūra — tas ir arī pilsētas un tās sabiedrības izvēlētais rīcības veids un vērtības, ko tā tur cieņā” (fragments no Melburnas pilsētas plāna)

”Sabiedrības vērtības ir tās, uz kā balstās sabiedrības attīstība. Šīs vērtības un veidi, kādā tās tiek manifestētas, veido mūsu kultūru. Veids, kādā sabiedrība sevi organizē un vada, nevar būt pilnībā demokrātisks, ja nav skaidri norādīti virzieni sabiedrības vērtību izpaušanai un ja šīs izpausmes tieši neietekmē sabiedrības tālāko rīcību. Šie vērtību izpausmes veidi ir kultūra darbībā. Kultūras dzīvotspēja veselīgai un ilgtspējīgai sabiedrībai ir tikpat nepieciešama kā sociālais kapitāls un ekonomiskā izaugsme. Lai sabiedrības attīstības plānošana būtu efektīva, tās metodoloģijā jābūt ietvertam kultūras aspektam, kura ietekme jāvērtē tāpat kā vides, sociālo un ekonomisko apstākļu ietekme” (DŽ.Hoks).

Indra Imbovica,

Šobrīd aktuāli

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz