Tāds ierasts krustojums. Tepat viens stūris, tepat otrs. Tepat ierastie Pētertirgus skārņi, tepat tuvumā dažādi veikali. Gar šo stūri uz tramvaja pieturu, gar otru – uz baznīcu. Te vienmēr bijusi vieta, kur iepirkties, kur sevi parādīt un uz citiem paskatīties. Stūra mājā no neatminamiem laikiem veikals. Jau ulmaņlaikos. Arī vēlāk padomju laikos – komisijas veikals, tad audumu un galantērijas, vēlāk jau ar kooperatīva preču nodaļu. Bet veikals. Fonā baznīcas zvanu skaņas, ielu muzikanta garmoška vai jaunākie mūzikas ieraksti no tirgus būdām.

Mazliet tālāk – vieta, kur kādreiz milicis karājās. Kāpēc karājās? Tāpēc, ka uz nākamā stūra otrā stāva līmenī pie sienas bija piestiprināta būdiņa milicim, kurš uzraudzīja satiksmi šajā vietā. Stūris taču bija bīstams – tramvaja sliežu ass pagrieziens krustojās ar auto braucamu šauru ieliņu. Kāpnes šai būdiņai bija grūti pamanāmas, tāpēc izskatījās, ka tā karājas gaisā. Tā nu liepājnieki deva šai vietai trāpīgu nosaukumu.

Ne pārāk sen, tikai pirms kādiem 20 gadiem, tad, kad tika pārvietota tramvaja līnija, tepat tapa oriģināla kafejnīca. Uz sliedēm, kuras te bijušas jau no cara laikiem, novietoja tramvajvagonu, iekšpusē mazliet pārkārtoja, uzstādīja leti un – kārtībā! Karstajās dienās pilsētnieki varēja iekāpt vagonā un baudīt kādu saldējumu vai glāzi sulas. Laba ideja un galvenais – vieta!

Bet nāca pārmaiņu laiki un metāla kārotāji. Savu roku pielika arī tie, kam patīk lauzt un plēst. Tramvajkafejnīca tika novākta.

Lai nu kā, tomēr ļaužu te kā biezs. Protams! Jo tepat viens stūris, tepat otrs. Tepat var iepirkties un jaunumus uzzināt.

Lielveikalu vilinājums, mūzikas skaņas, pat dejas un, protams, jaunumi arī šajā “Kultūras Pulsa” numurā, un, kā jau novembrī iederas, tas rotājies sarkanbaltsarkani karogotās svētku drānās, Latvijas dzimšanas dienu sagaidot!

Daudz laimes Latvijai un mums visiem novēl arī “Kultūras Pulsa” veidotāji!