Kad Rīgā atveras Alberta ielas 12. nama durvis, cilvēks nonāk vairāk nekā simt gadu senā vēsturē – jūgendstila ziedu laikā. Smaidīgas jaunkundzes nemanot galvā uzliek milzīgu platmali ar krāšņiem ziediem un rozā spalvu, bet plecus apņem maigi violets apmetnis.

Jūgendstila muzejā netrūkst liecību arī no Liepājas, kura šogad īpaši pievērsusies šī stila godināšanai.

Greznais un atturīgais

Pašā Rīgas jūgendstila rajona sirdī – Alberta ielā 12 – iekārtojies Jūgendstila muzejs. Tas iekārtots arhitekta Konstantīna Pēkšēna dzīvoklī. Viņš savulaik, 19. un 20. gs. mijā, bija viens no darbīgākajiem sava amata pratējiem. No 800 namiem, kas jūgendstila laikā tapa Rīgā, ceturto daļu projektēja tieši šis kungs.

Greznā, baltiem ziediem rotātā cepurē un violetā kostīmā tērptā gide Gunta Megne-Sirmā stāsta, ka jūgendstila muzejā ikviens interesants var gūt atbildi uz jautājumu, kā pirms vairāk nekā simts gadiem šeit dzīvojis rīdzinieks. “Telpas ir ieguvušas tādu izskatu, kāds tām bija Pēkšēna laikā, konkrētāk, 1903. gadā, kad šis nams uzcelts,” stāsta gide. Muzeja dzīvoklis ir 208 kvadrātmetrus liels un sastāv no 12 telpām. To apsilda ar gadsimta sākuma radiatoriem, kas tolaik bija uzskatāmi par modernu ierīci, jo lielākoties namus apsildīja ar krāsns apkuri.

Pirmā telpa, kuras griesti rotāti margrietiņu ziediem, domāta saviesīgiem pasākumiem. Vienā tās stūrī atrodas erkera logs, kurš izveido tādu kā atsevišķu, saules pielietu nišu. Nākamā telpa ir kamīna istaba. Tālāk muzeja ciemiņš nonāk ēdamistabā, kas ir viena no greznākajām muzeja telpām. Tās rota ir īrisu ziediem rotātie vitrāžu logi, kuri atstāj iespaidu uz ikvienu, kas ienāk telpā. Gluži kā iepriekšējās istabās, arī šeit redzami ļoti bagātīgi rotāti griesti un sienas. “Bez parastajiem trafaretrotājumiem šeit ir divi klusās dabas gleznojumi – viens ar augļiem, otrs ar omāru. Ja visur izmanto vietējo dabu, tad šeit ir arī kas eksotiskāks,” stāsta gide, rādot uz griestu rotājumiem.

Dzīvoklis, gluži kā pirms vairāk nekā simts gadiem, ir sadalīts divās daļās. Pirmajā atrodas jau minētās telpas. Lai arī ikdienā tajās uzturējās mājinieki, tās vairāk domātas ciemiņu uzņemšanai. Savukārt otra daļa ir privātās istabas, kurās dzīvojusi ģimene un kalpotāji. “Mūsu muzejs ir īpašs ar to, ka nerādām tikai reprezentatīvās telpas, bet arī saimniecisko pusi,” skaidro Gunta. Viņa norāda, ka starp abām daļām var redzēt atšķirības. Teiksim, reprezentatīvā, sabiedriskā dzīves daļa ir īpaši grezni iekārtota – ir parketa grīdas, koka paneļi, bet dzīvojamās daļas telpas ir krietni atturīgākas, ar krāsotām koka grīdām, arī sienas un griesti ir daudz vienkāršāki.

Pirmā no privātajām istabām mūsdienās muzejā kļuvusi par izstāžu zāli. Šobrīd tajā ir izstādītas divu veidu kolekcijas – priekšmeti, kuros atrodams kas zils, un fotogrāfijas, kurās redzams Briseles jūgendstils. Blakus izstāžu telpai atrodas guļamistaba, tā iekārtota īsti sievišķīgā stilā – ar rozā sienām, rožu vainagiem uz sienām, dāmu apģērbiem un dažādiem citiem tā laika sievietēm raksturīgiem priekšmetiem. Istabas interjeru, gluži tāpat kā visā pārējā muzejā, izveidojusi arhitekte Liesma Markova. Vēl muzeja dzīvoklī iespējams apskatīt arī vannasistabu, tā laika tualeti, virtuvi, kuras lepnums ir jūgendstila ledusskapis, pieliekamo, kalpones istabu, Pēkšēna darba istabu, kur iespējams iegādāties suvenīrus.

Bez robežām

Jūgendstila muzejs dibināts 2009. gada 23. aprīlī, taču ideja par tā izveidi gaisā virmojusi jau senāk. Tā piederējusi akadēmiķim Jānim Krastiņam – aizrautīgam jūgendstila pētniekam. Vispirms nodibināja Rīgas jūgendstila centru. Lai parādītu galvaspilsētas dārgumu, izstrādāja vairākus maršrutus, noorganizēja speciālu tramvaju. “2008. gada rudens pusē tika pieņemts lēmums par jūgendstila muzeja dibināšanu, un par adresi izvēlējās Alberta ielu 12,” atceras muzeja direktores vietniece Zaiga. Aptuveni gada laikā apsekojot antikvariātus un privātpersonas, muzeja veidotāji savāca nepieciešamos priekšmetus, lai tas varētu sākt darboties. Katru nopirkto mēbeli, gleznu vērtēja speciāli izveidota profesionāļu komisija.

Zaiga stāsta, ka sākotnēji no citu muzeju puses ir bijusi visai skeptiska attieksme. Sak, kas gan tas būs par muzeju, ja visa kolekcija sapirkta antikvariātos? Tomēr tagad attieksme ir mainījusies. “Ir pagājuši 3 gadi un 2 mēneši, kopš muzejs atklāts. Mums izdevies savākt labu jūgendstila lietu kolekciju. Ne tikai mēbeles, bet arī sadzīves priekšmetus, traukus, tekstilijas, audumus, izšuvumus,” priecājas Zaiga. Šobrīd savākti un sadāvināti pavisam kopā aptuveni 3 tūkstoši dažādu oriģinālu priekšmetu. Muzeja vadītāji īpaši lepojas ar latviešu gleznotāja Jaņa Rozentāla, baltvācu mākslinieka Bernharda Borherta gleznām, gleznotāja Kārļa Brencēna akvareli un kādas kailas, dejojošas meitenes litogrāfiju. Dzīvokļa kolekcijā atrodamas porcelānu kolekcijas no likvidētajām Kuzņecova, Jesena porcelāna fabrikām, kā arī priekšmeti no Jakša gleznošanas darbnīcas. Muzejā iespējams aplūkot arī ar Liepāju saistītus priekšmetus. Piemēram, ēdamistabā, galda klājumā ir karotes ar īrisa rotājumiem, kā arī grezna, zaļām vitrāžām rotāta bufete, kuras aizmugurē ir zīmogs, kas liecina, ka tā bijusi kardināla Vaivoda īpašumā. Savukārt izstāžu istabā redzama kartīte ar uzrakstu “Privet iz Libavi” (sveicieni no Libavas – D.Š.).

Jūgendstila muzejs patīkami pārsteidz ne vien ar piedāvātajām ekspozīcijām, bet arī cilvēcisku un pozitīvu attieksmi no vadības un darbinieku puses. Gada laikā to apciemo aptuveni 23 tūkstoši cilvēku, un ikviens muzejā ir apčubināts. “Cilvēkam visu dod tikai garāmejot, bet šeit atnākot cilvēks ir Konstantīna Pēkšēna viesis. Viņš pašlaik ir izgājis, bet viņam ir laipna kalponīte, kas visu parāda,” muzeja funkciju skaidro tā direktore Agrita Tipāne. Direktores vietniece viņu papildina, bilstot, ka ir unikāli ienākt interjermuzejā un redzēt senās lietas tik tuvu. “Mēs mēģinām atļaut nojaukt robežas, piemēram, uzliekot cepuri, apsēžoties uz dīvāna un jūtoties kā tā laika dāmām un kungiem,” smaidot stāsta Zaiga.

Runcis, maizītes un teātris

Muzeja vadība ir padomājusi par ikvienu apmeklētāju. Piemēram, mazos bērnus ekskursijā izvadā runcis Alberts, rokas lelle, kurš stāsta par savām un saimnieku gaitām muzejā. “Pusaudžus, kuriem nepatīk staigāt pa muzejiem, izvedam ārā orientēties un meklēt elementus, kuri safotografēti,” stāsta Zaiga. Savukārt vidusskolēniem bija degustāciju programma “Izgaršo jūgendstilu”. Viņiem un tagad jau korporatīvajiem klientiem dažādu pasākumu laikā piedāvā četru veidu maizītes. Tās veidotas pēc senām receptēm. “Ir, piemēram, selerijas maizīte – uz maizes vārīta, sarīvēta selerija,” sarunā iesaistās muzeja direktore Agrita Tipāne. Viņa norāda, ka garša, protams, ir citādāka nekā mūsdienu sviestmaizēm, bet tas nav svarīgākais. Galvenais ir pati vide – blakus veca krāsns, meitene kalponītes tērpā. Vēl viena atrakcija, ko piedāvā muzejs, ir vecās drukas tulkošana. “Rakstīšanas īpatnības gadsimta sākumā bija citādākas, un ne visi prot salasīt šo ortogrāfiju,” skaidro Zaiga.

Muzeja direktore stāsta, ka ir trīs nozīmīgi notikumi, kuru laikā muzejs kūsā no dzīvības. Viens ir Muzeju nakts, otrs Pēkšēna kunga dzimšanas diena 8. martā, bet trešais “Pirms simt gadiem Albert` ielā”, kas norisinās Rīgas svētku laikā. To laikā muzeja dzīvoklī ir īsta teātra atmosfēra. “Mums ir atrasts savs Pēkšēna kungs viņa dzimšanas dienai, Muzeju naktī tiek vadītas ekskursijas ar rūpīgi izplānotu scenāriju. Nekad nerādām cilvēkam visu muzeju, lai tas atnāktu vēl kādu reizi,” skaidro Agrita. Par sarīkojumu kvalitāti liecina tas, ka ik gadu Muzeju nakts laikā pie tā stāv milzīga cilvēku rinda.

Direktore pastāsta, ka nākošā iecere saistībā ar muzeju ir restaurēt tā pagrabstāvu. Lai apmeklētājus sagatavotu muzejā redzamajam, plānots izveidot multimediju zāli un virtuālas muzeja telpas, kur ar moderniem līdzekļiem iepazīstināt ar Rīgas jūgendstilu.

Daira Šteinberga,

Foto no muzeja arhīva

Viens no muzeja lepnumiem ir Jakša porcelāna apgleznošanas darbnīcā izveidotā tasīte ar uzgleznotām narcisēm.

Ēdamistabas lielākā rota ir greznā logu vitrāža. Īrisu ziediem izdaiļotais dekors ir viens no iecienītākajiem tūristu apskates objektiem.

Muzeja direktore Agrita Tipāne (pa labi) un ciemiņi izstāžu “Floristikas darbi jūgendstilā” un “Piparkūkas” atklāšanā.

Muzeja telpas, arī kamīna istaba, izveidotas gluži tādas pašas kā pirms vairāk nekā simts gadiem – jūgendstila laikā.