Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja rīkotajiem muzikālajiem svētdienas rītiem dots franču impresionista Eduāra Manē gleznas “Brokastis zaļumos” (Le Déjeuner sur l’herbe) nosaukums.

Vēl nesen Jaņa Rozentāla un citu latviešu mākslinieku impresionisma stilā gleznotas gleznas un E. Manē savulaik skandalozais darbs “Brokastis zaļumos” bija zem viena jumta – trīs mēnešus Baltijas valstu kopīga izstāde “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs” bija izlikta Orsē muzejā Parīzē. Izstādes vēsts fokusējās uz pašapziņu – arī mums 19. un 20. gadsimta mijā bija pasaules līmeņa mākslinieki –, savukārt Orsē muzeja direktore Loransa Dekāra uzsvēra kopīgo saikni starp Eiropas valstīm, ko veido kultūra un vēsture.

E. Manē gleznas uzskata par robežšķirtni starp Francijas veco glezniecības skolu un jauno mākslinieciskās izteiksmes manieri. Saldus muzeja sabiedrisko attiecību speciālistei Ilzei Pluģei patīk stāstīt par vētru, ko 1863. gadā sacēla “Brokastis zaļumos”. Ne tāpēc, ka gleznā ir kaila sieviete (neapsegti vai daļēji piesegti ķermeņi bija iecienīti arī akadēmiskajā glezniecībā), bet tādēļ, ka simboliskais (kails ķermenis) attēlots pārlieku naturāli un sadzīviski.

“Brokastis zaļumos” tika izraidītas no tā dēvētā Parīzes salona – valdības finansētas izstādes, kurā izlika jaunākās un mākslinieciski vērtīgākās gleznas. 1863. gadā bija neierasti daudz atraidītu mākslinieku, un E. Manē gleznas izbrāķēšana pielika punktu nepieņemto autoru pacietības mēram. Viņi pieprasīja Napoleonam III personīgi apskatīties neatzītās gleznas, savukārt valdnieks izlēma, ka galavārds jāsaka sabiedrībai. Valsts finansēja vēl vienu izstādi jeb Noraidīto salonu. Tā apmeklētāji cerēja pazoboties par modernajām gleznām, taču rezultātā iepazina glezniecības jaunākās tendences un pat jutās saviļņoti par tām.