Nākamgad Rīga pirmo reizi kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Visa gada garumā norisināsies vairāki simti kultūras pasākumu – ne vien Rīgā, bet visā Latvijā. “Mēs mēģinām Rīgu pavērst kā vārtus uz visu Latviju,” saka programmas vadītāja Aiva Rozenberga.

Lielākā uzmanība atklāšanai
“Rīga – 2014” atklās no nākamā gada 10. līdz 19. janvārim. “Vislielākā starptautiskā uzmanība ir pievērsta tieši atklāšanas pasākumiem,” saka A. Rozenberga. Šajā laikā norisināsies gan Vāgnera operas “Rienci. Triumfs un sakāve” pirmizrāde Latvijas Nacionālajā operā, gan Grāmatu draugu ķēde, kas savienos Latvijas Nacionālās bibliotēkas veco ēku Barona ielā ar jauno – Daugavas otrā krastā. “Ikviens ir aicināts pieteikties šajā akcijā, tai var reģistrēties “Rīga – 2014” mājaslapā vai apgāda “Zvaigzne ABC” grāmatnīcās, katrs var pieteikties uz konkrētu laiku un vietu,” stāsta programmas vadītāja. Vairāki pasākumi atklāšanas laikā notiks arī Rīgas Centrāltirgū. “Tirgus ir vieta, kur satiekas visa sabiedrība. Izejot cauri visiem paviljoniem, varēsiet izgaršot visas Eiropas kultūras galvaspilsētas gada norises,” pamato A. Rozenberga.

Vēlāk būtisks notikums būs arī Pasaules koru olimpiāde, kas vasarā pirmo reizi notiks Rīgā. “Tas, ko mēs redzēsim, būs tas, kā vispār pasaulē kori dzied – redzēsim ļoti lielu daudzveidību. Bet tas, ko mēs gribam parādīt, ir mūsu Dziesmu svētku tradīcija,” saka nodibinājuma “Rīga – 2014” vadītāja Diāna Čivle. Olimpiādē savu dalību pieteikuši arī vairāki Liepājas kori.

Bet otrs lielais projekts, kas norisināsies Rīgas kā kultūras galvaspilsētas gada ietvaros, ir Eiropas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonija. Arī tā, tāpat kā Pasaules koru olimpiāde, Rīgā notiks pirmo reizi.

Kopumā “Rīga – 2014” programmā ir iekļauti 250 projektu un vēl daudz vairāk aktivitāšu, vairāki simti notikumu gada garumā. Lai īstenotu tos visus, tiks piesaistīti aptuveni divi tūkstoši brīvprātīgo. “Bet portāls www.riga2014.org ir tā vieta, kur jau tagad var atrast visu par “Rīga – 2014″,” saka programmu vadītāja.

Vēsture bez tabu
Visas Eiropas kultūras galvaspilsētas gada aktivitātes sadalītas sešās tematiskajās līnijās. “Katrā no tām ir aptuveni 30 projektu. Nevēlējāmies programmu sadalīt ļoti tradicionālās kategorijās. Programmu veidojot, domājām vispirms par to, lai ideja būtu pirmajā vietā,” saka A. Rozenberga.

Pirmajai no tematiskajām līnijām dots simbolisks nosaukums – “Brīvības iela”. “Pirmkārt, nākamgad apritēs tieši 100 gadu kopš Pirmā pasaules kara sākuma. Bet šajā līnijā runājam ne tikai par vēsturi, bet arī par to, kas ir brīvība vispār šodien, 21. gadsimtā. Tā ir ne tikai konkrētā iela Rīgas centrā, bet arī iekšējā brīvība,” viņa saka. Tomēr liela loma tās ietvaros tiks pievērsta arī vēsturiskajiem notikumiem. Piemēram, tā saucamajā Stūra mājā, kas savu bēdīgo slavu galvenokārt ieguva padomju laikā, kad tajā atradās Valsts drošība komitejas galvenā mītne, notiks vairākas izstādes. “Tā ir kā laikmeta liecība. Stūra māja simbolizē Eiropas atmiņu, 20. gadsimta vēsturi, tāpēc negribējām to atstāt bez ievērības. Tajā no maija līdz septembra beigām notiks sešas izstādes,” pastāsta A. Rozenberga. Bet šīs tematiskās līnijas kurators Gints Grūbe par to saka: “Eiropas kultūras galvaspilsētas programma “Brīvības iela” apgūs telpas, kas nav bijušas plašai sabiedrībai pieejamas, bet to vēsturiskā pastāvēšana tieši saistīta ar vēstures notikumiem, kā arī aktualizēs diskusiju tematus, par kuriem dažādu varas un likteņa diktētu pagriezienu dēļ runāts nelabprāt un kuras vēl aizvien ir tabu.”

Padarīt dzīvi labāku
Savukārt tematiskā līnija “Izdzīvošanas komplekts” aicinās atgriezties pie sen aizmirstām prasmēm un pētīs to, kā māksla un kultūra mijiedarbojas ar citām nozarēm – zinātni, ekonomiku, politiku. “Laikā, kad Rīga pretendēja uz kultūras galvaspilsētas titulu, Latvijā bija ekonomiskā krīze. Mums šķita, ka kultūra var būt arī šis izdzīvošanas komplekts, ka tā var palīdzēt tikt pāri krīzei un kaut kādā veidā padarīt dzīvi vieglāku, labāku,” saka šīs tematiskās līnijas kuratore Solvita Krese. Viens no būtiskākajiem šīs līnijas aspektiem būs Do it yourself jeb “Dari pats kultūrā”. “Katrā cilvēka slēpjas radošs potenciāls, un to mēs redzējām tieši šajā krīzes situācijā,” saka tematiskās līnijas kuratore. Un norāda, ka pēckrīzes posmā šī ideja īstenojusies arī mazo uzņēmēju darbībā. Tāpēc daudzi “Izdzīvošanas komplekta” projekti tiks īstenoti, sadarbojoties ar Rīgas radošajiem kvartāliem.

Šīs tematiskās līnijas ietvaros mākslinieki tiksies ar amatniekiem un kopīgi tulkos seno arodu zināšanas mūsdienu dizaina valodā. “Kultūras un zinātnes sadarbības laboratorijas atvērs plašu lauku radošiem eksperimentiem un pārdrošu ideju testēšanai. Pielaikojot radošo industriju darbības modeli, dažādas izdzīvošanas stratēģijas demonstrēs radošo kvartālu iemītnieki,” pauž kuratore.

Laikmetīgs Rīgas portrets
Rīgā kā Eiropas kultūras galvaspilsētā notiekošo projektu lielākā daļa vērsta uz pilsētnieku pašu aktīvu iesaistīšanos, sevis un savas pilsētas tālāku izzināšanu. Tomēr tematiskajā līnijā “Ceļu karte” tieši rīdzinieks ir nosaukts par galveno varoni. “Programmas veidotāji ir paši Rīgas iedzīvotāji, kas ir iesaistījušies savas konkrētās dzīves vietas kontekstā,” saka tematiskās līnijas kuratore Gundega Laiviņa. Būtiska šajā līnijā ir kultūras decentralizācija, došanās ārpus centra uz kādu no Rīgas 58 apkaimēm. “Nav noslēpums, ka Rīgā kultūra ir centra lieta, tā ir tikai pēdējā laika tendence – iet ārpus centra,” saka kuratore.

Pilsētas faktūra, telpa, ritms, cilvēki gadu desmitiem ir iedvesmojuši māksliniekus jaunu darbu radīšanai. Daudzi kļūst par vērtīgām liecībām, noteikta pilsētas laikmeta portretējumiem. “Ļoti vēlētos, lai “Ceļu kartes” notikumu ietekmē taptu laikmetīgs, intīms un meistarīgs Rīgas 2014. gada portrets, kurā ikviens rīdzinieks atpazītu savu pilsētu un reizē iepazītu to no jauna. Tieši tādēļ vairums “Ceļu kartes” mākslinieku dzīvos un strādās kādā no Rīgas 58 apkaimēm, radot jaunus mākslas darbus – filmas, dzejoļus, fotogrāfijas, grāmatas, instalācijas, dizaina priekšmetus, sienu gleznojumus un izrādes, kuru līdzradītāji un galvenie varoņi ir rīdzinieki, bet notikumu skatuve – publiskā telpa,” uzsver G. Laiviņa. Viens no būtiskākajiem šīs tematiskās līnijas projektiem būs filma “Force majeure”, kurā savus vēstījumus par Rīgu apvienos vairāki režisori.

Mesties jaunā piedzīvojumā
Vēl viena tematiskā līnija, kas aicinās vispirms pašus pilsētniekus nebaidīties un iesaistīties, ir “Rīgas karnevāls”. “Kad mēs veidojām Eiropas kultūras galvaspilsētas pieteikumu, domājām par to, kā Rīgā pietrūkst, un ļoti uzklausījām rīdzinieku viedokļus – daudzi teica, ka Rīgā nav karnevāla, un tieši ziemas karnevāla. Protams, tas nebūs Riodežaneiro karnevāls. Bet visu karnevālisko darbību jēga ir tā, ka aiziet kaut kas vecais un atnākt jaunais. Mēs gribam iedrošināt cilvēkus atvērties, atbrīvoties un mesties jaunā piedzīvojumā,” saka līnijas kuratore un nodibinājuma “Rīga – 2014” vadītāja Diāna Čivle. Programmā lielākoties ir iekļautas dažādas jaunas iniciatīvas. “Kaut kas, kas ir nedaudz savādāk nekā ikdienā.”

Tematiskās līnijas ietvaros notiks, piemēram, Uguns skulptūru festivāls, arī “Staro Rīga” speciālizlaidums. “”Rīgas karnevāla” tematiskās līnijas pasākumi visa gada garumā aicina iekāpt krāsaino notikumu karuselī, baudīt un priecāties, ļauties kultūras piedzīvojumam. Ziemošanās, Eiropas saulgriežu ugunis un Jāņu nakts mistērija, modes kaleidoskops, 3D karnevāls, un izkāpjam no karuseļa iedvesmoti, citādi, itin kā nonākot pavisam jaunā vietā, jo tevī viss ir mainījies. Un parādījušās jaunas košas ainas Rīgas pasākumu kalendārā,” viņa saka.

Pētīs nacionālo identitāti
Bet tematiskā līnija “Dzintara ādere” pētīs mūsdienu dzintara ceļu un to, ko dzintars vispār nozīmē latviskajai identitātei un kultūrai. “Latviešiem dzintars cieši saistīts ar pašapziņu un nacionālo identitāti, taču tagad ir laiks pētīt, atklāt un uz ikdienā ierasto paskatīties ar jaunu, zinātkāres un atvērtas domāšanas skatu. “Dzintara ādere” ir tematiskā līnija, kas atklāj tos zinātniskos un kultūras sasniegumus, kuriem ir izcilības un pasaules līmeņa pienesuma vērtība. Tas ir Rīgas, Latvijas ieguldījums pasaules kultūrā un cilvēces radošās darbības attīstībā,” uzsver tematiskās līnijas kuratore Vita Timermane-Moora.

Turklāt, lai gan izcelsmes un atradņu ziņā dzintars vairāk varētu saistīties, piemēram, ar Lietuvu un Poliju, zinātnes un dzintara izmantošanas jomā Latvija šīs valstis ir apsteigusi. “Mūsu dzintara diegs iet savu uzvaras gājienu pa pasauli – tā ir mūsdienu realitāte,” saka kuratore. Tematiskās līnijas ietvaros Rīgā notiks piecas dažāda veida izstādes par dzintaru, kas vēlāk savu ceļu turpinās arī ārpus galvaspilsētas. Jau gada sākumā tiks demonstrētas arī televīzijas sērijas “Jauno dzintara ceļu meklējot”.

Savukārt “Okeāna alkas” ir programmas garīgā vertikāle, uzsver A. Rozenberga. Šajā tematiskajā līnijā iekļauti galvenokārt muzikālie pasākumi, arī ērģeļmūzikas koncerti Liepājā. “Okeāna alku” kurators Uģis Brikmanis to raksturo šādi: “Okeāns ir avots, un avots ir okeāns, un avots no avota ir ceļā no okeāna uz okeānu. Nebeidzamu krīžu un apokaliptisku izjūtu nogurdinātā laikmetīgā doma atelpas mirkļos reižu reizēm atskārš, ka tā joprojām atrodas savās četrās dimensijās, kurās tā nav varējusi ne noliegt, ne apstiprināt bezgalīgi daudz dimensiju iespējamību.”