Kopš
profesionālās vidusskolas likvidēšanas Kazdanga kļuvusi par
kultūras centru, kur tiekas ne tikai vietējie. Te ik pa laikam
notiek mazliet mistikas un maģijas apvīti pasākumi, kas interesē
gan kurzemniekus, gan no otras Latvijas malas braukušos. Tie ir
meklējumi, kas palīdz Kazdangas pilī atgriezt dzīvību.

Pelde gongu
skaņās

Dienā,
kad tiekamies, Kazdangas Tūrisma informācijas centra vadītāja un
daudzu pasākumu rīkotāja Māra Tīmane ir vakara pasākuma
noskaņās. Gaidāma pusotru stundu ilga peldēšanās gongu skaņās.
Anotācijā teikts, ka tam ir vienkāršs mērķis: izvest cilvēku
no haosa, lai pamodinātu dvēseles radošumu, attīstītu sevī
vērību un piedzīvotu mākslu būt.

Iepriekšējā
reizē pasākums bijis daudz ilgāks – vesela gongu nakts. Toreiz
Māra bijusi vienīgā kazdandzniece, pārējie dalībnieki braukuši
no Kuldīgas, Liepājas, pat Rīgas un citām vietām. Šoreiz būs
mazliet citādi. Iespējams, cilvēkus pirmoreiz nobaidīja, ka
pasākums būs ilgs, iespējams, viņi dzirdējuši labas atsauksmes
un nolēmuši paši izbaudīt.

Peldi
gongu skaņās vada Dace Straume, viņa darbojas “Pavasara
studijā”, kuras adrese meklējama Rīgā. Māra stāsta, ka šis
ir viens no gadījumiem, kad pasākums pats atnācis uz Kazdangu.
Organizatore meklējusi telpas, sākumā domājusi par Kuldīgu, bet,
zinot, ka telpas pieejamas arī šeit, apvaicājusies par iespējām.

Ieinteresē pat
Timrotu

Taču
nelielajā pagastā, kas atrodas bijušā Liepājas rajona un tagad
Aizputes novada nomalē, viesojas vēl daudz citu interesantu
cilvēku. Nesen jauniešu pasākumā “Piedzīvo nakti Kazdangas
pilī” galvenie viesi bija dziesminieks Kārlis Kazāks un par
mākoņskrējēju dēvētais maratonists Mārtiņš Zvīdriņš.
Mūziķis savā tviterkontā pēc tam bija ievietojis foto ar sienas
gleznojumu. “Vai Frančeska Kirke un Ligita Gintere Kazdangas
pils klētī uz sienas zivs žaunas gleznoja šādas 1975. gadā?”
viņš vaicāja. Zivs žaunas bija sarkanbaltsarkanas. Mazāk vērīgs
skatītājs uzreiz to pat nepamanītu.

Bija
arī ekskursija kopā ar Latvijas ūdens enerģētikas pētnieku Māri
Zvauni. Vietējie trenažieru zāles apmeklētāji nākuši ar
ierosmi uzzināt, kā pareizi trenēties un vispār veselīgi dzīvot.
Tikšanās ar treneri un Latvijas čempionu bodibildingā Juri
Dambīti apmeklējuši arī tie, kas ikdienā uz zāli nenāk.

Bet,
kad sarunas gaitā nejauši ievaicājos, vai pie pils atrodama zīme,
ka te meklējams Tūrisma informācijas centrs, ne tikai muzejs,
saņemu atbildi – tāda ir uz ceļa. Pie ēkas ne. Pasmaidu, ka
tūrisma inspicētājam Paulam Timrotam raidījumā “TE!”
gan būtu, ko par to teikt. Māra saka – ne raidījuma sakarā, bet
vispār viņš Kazdangā bijis. Muzeja vadītāja Ilze Holštroma
pastāsta, ka tas noticis pērn Daces Siliņas vadītās smilšu
mandalu veidošanas nodarbības laikā. Ienācis kopā ar vēl dažiem
cilvēkiem un vaicājis, vai var iet paklausīties. Ilze teikusi, ka
to var noskaidrot. Rīdzinieki bija sapratuši, ka notiek lekcija,
nevis praktiska darbošanās, un nolēmuši doties prom.

Drosme uzrunāt

Kas
ir tas iemesls, kādēļ Kazdanga spēj piesaistīt tik daudz
interesantu un Latvijā zināmu cilvēku? Māra pastāsta par
gadījumu pirms gadiem sešiem. Rakstot projektu par izglītojošu
lekciju ciklu, kolēģi rosinājuši organizēt tikšanos ar nu jau
Aizsaulē aizgājušo Latvijā zināmo reiki meistari Edīti Vēju.
Domājusi – kādēļ gan lai tāds cilvēks no Rīgas triektos
šurp, tomēr saņēmusies un piezvanījusi. Pamēģināt taču var!
Sajutusi atsaucību, un maisam gals bijis vaļā. Tā ka galvenais ir
drosme uzrunāt. Protams, gadoties saņemt arī atteikumu, ja cilvēks
ir aizņemts, bet tad vienojoties par tikšanos citā laikā. Citreiz
atkal prasītā maksa ir pārāk liela, taču augstprātīgu
attieksmi gan nekad neesot nācies izjust.

Tas,
kādēļ uz Kazdangu aicina daudzus populārus cilvēkus, ir vēlme
dot iespēju arī lauku ļaudīm izbaudīt to, kas pieejams tikai
lielās pilsētās. Vieglāk ir uzaicināt, nevis tērēt laiku un
naudu, lai aizbrauktu uz Rīgu.

Tas
gan ir paradokss – mērķauditorija daļu pasākumu nemaz
neapmeklē. Galvenokārt nācēji gan jauniešu, gan citu paaudžu
vidū ir vieni un tie paši. Kad intervija jau beigusies, Māra
atzīst, ka reizēm trūkstot padoma, kā cilvēkus dabūt ārā no
mājas, bet arī saprot – pēc darbdienas reizēm pašai gribas
mieru un klusumu, nevis iešanu cilvēkos.

Taču
gana aktīvi darbojas vietējo pensionāru klubiņš, folkloras kopa
“Zīle”. Tā gan nav tik plaši zināma kā Rucavas sievu
aktivitātes, taču Māra noliedz, ka darbotos klusām. Kolektīvs,
kurā iesaistījusies arī pati, gadā tautās izejot padsmit
reižu. Vienā tādā pasākumā Cīravā gadījusies kurioza un
mazliet mistiska situācija. Domes septiņvietīgajai automašīnai,
kuru Māra pati arī stūrējusi, pēkšņi nav varēts atvienot
signalizāciju. Pagasta pārvaldnieks Artis Čanders visādi centies
palīdzēt, bet ikdienā domes priekšsēdētāja vietnieka
pārraudzībā esošo transportlīdzekli nekādi nav varēts
apklusināt. Teicis, lai brauc ar tādu pašu gaudojošu. Sievas tā
arī darījušas, taču pa ceļam uz nākamo pasākumu tomēr
nolēmušas doties pie Jura Grasmaņa pēc padoma. Pa ceļam uz viņa
mežu dziedājušas par skauģu rīklītēm, kas jāaizsien, un
pēkšņi automašīna apklususi.

Savā ziņā
arī centrs

Arī
Māras rīkotie pasākumi lielākoties ir ar mazliet mistisku un
maģisku akcentu. Ik pa laikam viņa ieminas, ka to lektoru pirmoreiz
sastapusi kādā seminārā, citu iepazinusi talkojot, vēl ar kādu
atkal citādi savedusi kopā dzīve. “Nekas nenotiek tāpat
vien,” viņa atgādina, ka nejaušību nav. Katrs satiktais
cilvēks padara bagātāku, no katrā lekcijā dzirdētā aizķeras
tobrīd svarīgākais. Un varbūt nākamreiz, dzirdot to pašu,
svarīgs šķiet kaut kas cits un pēkšņi izdodas saklausīt jaunas
atklāsmes. Viņa smejas, ka būtu grūti sarīkot, piemēram,
semināru par mežizstrādi. Vairāk patīk darīt to, kur pašas
sirds ir klāt. Un drošāk aicināt lektorus, kurus pati dzirdējusi.

Taču jau pašā
sarunas sākumā Tūrisma informācijas centra vadītāja vairākkārt
uzsver, ka nav vienīgā pasākumu rīkotāja pagastā. To aktīvi
dara gan muzejs, gan Kultūras nams, gan vietējie jaunieši, kuru
vidū ir pašas bērni, vajadzības gadījumā iestādes sadarbojas
un rīko ideju vētras. Māra ir tā, kas par visu Kazdangā
notiekošo informē medijus. Pasākumu kalendārs atrodams mājaslapā
un sociālajos tīklos – tie arī varētu būt avots, no kura par
aktivitātēm lauku pagastā uzzina citur. Lai arī vienā ziņā
nomalē, citā Kazdanga ir pašā centrā. No Kuldīgas uz turieni
braucami 40 kilometri, no Liepājas – 50, aptuveni tikpat no
Saldus.

Sapnis par
rezidenču centru

Dažādas
lekcijas un nodarbības ir veids, kā Kazdangas pili, kurā agrāk
darbojās tālu izslavēts lauksaimniecības tehnikums, neatstāt
tukšu. Kā tajā iedvest dzīvību. Ēkā atrodas agrāk Bojās
bijušais Meža muzejs un vietējās novadpētniecības senlietu
krātuve. Apmeklētājiem piedāvā pankūku cepšanas darbnīcu, kas
veido komandas garu. Bet internetā noskatīto papīra gatavošanu
varēja izmēģināt arī tikko notikušajā “Muzeju nakts”
pasākumā.

Un
vēl ir piedāvājums kāziniekiem. Skelets
tapis trīs dienu laikā. Trešdienā piezvanīts un vaicāts, vai
gadījumā pilī nav pieejams šāds pakalpojums. Māra atbildējusi
– nav, bet būs. Un kopā ar muzeja vadītāju tādu izveidojusi.
Abas ar smaidu to atceras kā diezgan ekstrēmu pasākumu, taču tas
arī parāda, ka spēja pielāgoties situācijai ir viena no šīs
ikdienā klusās vietas veiksmes atslēgām.

Kazdangas
muzeja vadītāja I. Holštroma pastāsta, ka patlaban
izstrādāts projekts par labiekārtošanu un apdomīgāku telpu
izmantošanu. Finansējumu vēl meklē. Muzeji atrodas otrajā un
trešajā stāvā. Bet Māra mazliet atklāj kādu savu sapni – lai
telpas apdzīvotu pilnībā, ceturtajā stāvā varētu izveidot tādu
kā mākslinieku un rakstnieku rezidenču centru. Vieta ir gana
iedvesmojoša, lai radošie prāti šeit brauktu meklēt mūzu.