Trešdiena, 17. augusts Oļegs, Vineta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Viss sākas dabā

Viss sākas dabā
Foto: Agnese Rudzīte
27.09.2017 11:27

Ilze Kļepikova, "Kultūras pulss"

Atslēgvārdi

Kubietis Italo Rene Eksposito šķiet kā atceļojis no cita laikmeta. Bez vēlmes pēc šodienas materiālās pasaules ērtībām, ar dziļu interesi par pagātni, kultūras un ticības saknēm. Viņš ir viens no diviem māksliniekiem, kurus šovasar rezidencē uz Latviju, klusu vietu Liepājas apkaimē, bija uzaicinājis uzņēmējs un mākslas kolekcionārs Raivis Zabis. Par vienu no abiem māksliniekiem, maskavieti Mišu Levinu, un viņa darbiem stāstījām “Kultūras Pulsa” iepriekšējā numurā. Tagad kārta izstāstīt Italo stāstu.

Italo Rene Eksposito Latvijas stāsts sācies daudz agrāk nekā šovasar un bez viņa paša klātbūtnes. Italo ir tas pats mākslinieks, kura izstāde “Dievs. Mīlestība. Kuba” 2015. gadā Liepājas muzejā izsauca daļu kristiešu draudžu sašutumu un veidoja aplamu priekšstatu par šo personību. Kad kādā saulainā augusta dienā viesojamies pie uzņēmēja R. Zabja, kubiešu mākslinieks mums pievienojas pēc peldes netālajā jūrā. Nekā no bravūras un lecīguma, ko varbūt kāds iztēlojās, interpretējot viņa izstādes darbus. Gaišs, vienkāršs, pieticīgs, gandrīz kautrīgs, mākslai atdevīgs, uz Dievu paļāvīgs. “Mani vienmēr ir interesējušas tālākas saknes. Piemēram, studējot filozofiju, mani mazāk interesē Fuko, vairāk – Platons, Aristotelis. Mani interesē Bībele, nevis jaunāki raksti. Tā ir mana dabiskā interese. Arī mākslā,” viņš atzīst.

Gleznošana, mākslinieka esība ir Italo personības būtība. “Tas man ir svarīgi. Darbs un māksla dara mani labāku. Veido manu izaugsmi. Bet pat tad, kad es esmu sasniedzis līmeni un varētu justies gandarīts un nestrādāt, pat šajā brīdī es izvēlos darbu, jo saprotu, ka tas man palīdz dzīvot. Pamatā es strādāju katru dienu, katru brīdi, nekad neņemu atvaļinājumu.” Italo arī saka – nekad neesot noguris, jo maina mākslinieciskās izpausmes – ja neglezno, rada skulptūras; ja pagurst no tā, veido videomākslas darbus. Jā, neskatoties uz to, ka mākslinieku interesē klasiskas vērtības un arī glezniecībā viņš izvēlas strādāt ar klasiskiem paņēmieniem un tehniku. Klasika, izcilu mākslinieku veikums ir viņa skola un iedvesmas avots. Piemēram, visu dzīvi Italo cenšas izzināt Leonardo Da Vinči gleznu “Mona Liza”. “Esmu kopējis arī “Svēto vakarēdienu” – raksturu dēļ. Vairākus mēnešus strādāju, līdz izdarīju. Tā glezna ir man mājās, neesmu to pārdevis. Paturēju sev,” viņš stāsta.

Italo ir arī skolotājs. Desmit gadus strādājis mākslas skolā Havanā, tagad padomus mākslā sniedz savā studijā, palīdz jauniešiem sagatavoties mācībām mākslas skolā. “Es nemācu kādu sistēmu vai tamlīdzīgi, es mācu praktiski. Viņi kaut ko glezno, man pajautā, un es iesaku,” Italo raksturo darbu ar audzēkņiem.

Kubiešu mākslinieka tēvs, agrākais basketbolists, pārliecināts katolis, kuru ticības dēļ izslēdza no izlases un neļāva būt arī skolotājam un trenerim, ir komerciāls gleznotājs, glezno tūristiem skaistās Havanas ainavas un saulrietus. Starp citu, viņš savulaik pabijis Tallinā. Bet mamma ir sociālā darbiniece, strādā labdarības programmā veciem cilvēkiem. Lai gan studējusi ķīmiju, nekad nav strādājusi profesijā, jo Italo māsa piedzima slima un mammai bija par viņu jārūpējas.

Latvijā, tik tālu uz Eiropas ziemeļiem, Italo viesojās pirmoreiz. Taču Spānija, Itālija viņam ir labi pazīstamas. Eiropā viņš pirmoreiz viesojies pirms 15 gadiem 24 gadu vecumā, apmeklējis Itāliju, Spāniju, Austriju, nodzīvojis Eiropā pusgadu. Eiropa viņu interesējusi kā kultūras un ticības šūpulis. Viņš viesojies Vatikānā, Santjago. Pasaules apceļotāji no Eiropas taču atklāja Dienvidameriku. Kontinentu, no kurienes nāk Italo. Pēc vairākiem gadiem viņš atgriezies. “Es bieži braucu uz Eiropu, mana sieva ir no Spānijas. Man ir daudz iemeslu atgriezties,” bilst mākslinieks.

Uz Latviju Italo atbraucis, kā pats saka, bez jebkādām gaidām par šo zemi. Vienīgā saistība ar Latviju viņam bija R. Zabis, kura kolekcijā ir Italo gleznas. Pārsteigts par tās vēstures un kultūras bagātībām, paviesojies pilsētās, kur saglabājusies arī viduslaiku arhitektūra. “Bet vietu es izzinu tikai tagad, un tas man patīk labāk. Es tik daudz interesantu lietu esmu uzzinājis, šeit kultūra ir iespaidīga. Un ne pārāk daudz cilvēku zina, cik dziļa un bagāta tā šeit ir. Ne tikai Kubā, pat Eiropā to nezina. Latvijā viņu iespaidojusi un iedvesmojusi arī daba, meži. Latvijas lauku ainava, koki, puķes ir tas, ko viņš gleznojis rezidencē Liepājas tuvumā. “Mežā ir ļoti klusi un vientuļi. Esmu pats ar sevi. Daudz konfrontāciju (salīdzinājumu, pretstatu). Esmu ārpus savas ierastās ikdienas,” stāsta mākslinieks. “Es tos izjutu kā ideālus apstākļus darbam. Man bija ļoti daudz laika, lai koncentrētos tam. Bez jebkāda spiediena.” Viņš min, varbūt ja šeit pavadītu vairāk laika, censtos rast kontaktu arī ar vietējiem cilvēkiem, zemniekiem, jo caur viņu dzīvi viņš iepazīst vietējās saknes, vietējo kultūru un tradīcijas. Italo to sauc par vislabāko metodi. Un to viņš liek lietā gan pašā Kubā, gan, piemēram, Itālijā, dzīvojot pie zemniekiem vīndariem. “Tie ir īpaši apstākļi, kā iepazīt vietējo kultūru. Viss sākas dabā,” viņš uzsver.

Šajos savrupajos apstākļos Italo strādājis daudz, ilgi un arī gana ātri. “Dažreiz trīs četras stundas bez mitas, tad es paēdu, pastaigājos, nāku atpakaļ. Ir dienas, kad es strādāju 9–10 stundas. Tādu dienu nav ļoti daudz, bet ir,” viņš stāsta. Skices kubiešu mākslinieks netaisa un krāsas jauc uz audekla. Lai gleznotu, viņš izvēlējies saimniecības ēkas augšstāvu, tādu kā pažobeli, kur neiespīd saule, bet gaismu dod neliela lampa. Mājīgu, intīmu. Italo saka – viņš glezno tradicionālajā eļļas glezniecības tehnikā un šajos apstākļos, iespējams, ir daudz tuvāks saviem priekšgājējiem pirms pustūkstoša gadu. “Es iztēlojos gleznotājus Holandē, arī viņi gleznoja telpās, viņiem nebija gaišs, viņi izmantoja sveces. Tāpēc man patīk šī atmosfēra,” mākslinieks norāda. “Radīšanai šī ir ideāla atmosfēra. Tev jājūtas aizsargātam. Un es esmu pavisam laimīgs šajā vietā.”

Uzziņai

Italo Rene Eksposito un Mišas Levina darbus, kas radīti šovasar, viesojoties pie uzņēmēja Raivja Zabja, vēl līdz 1. oktobrim var novērtēt klātienē izstādē “Brīvības meklējumos” Liepājas muzejā. 

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz