Janvāra vidū pirmizrādi Latvijā sagaidīja režisora Aigara Graubas un producenta Andreja Ēķa veidotā filma “Nameja gredzens” – leģenda par baltu pagānu zemi 13. gadsimtā, par zemgaļu tautas spēku un varonību. Leģenda, kurai, kā norādījuši autori, ar vēsturi un Aleksandra Grīna tāda paša nosaukuma romānu saistības maz. Filma “Nameja gredzens” ir līdz šim dārgākais un vērienīgākais kinodarbs Latvijā.

Latvieši runā angliski

Kinoleģendas “Nameja gredzens” veidotāju starptautiskās ambīcijas bija par iemeslu, kādēļ radošajā komandā iesaistīti jomas speciālisti no Lielbritānijas un galveno lomu atveidotāji izraudzīti ne no pašmāju aktieru vidus. Nameja loma uzticēta 23 gadus vecajam zviedru aktierim Edvīnam Endrem, kurš piedāvājumu piedalīties šajā filmā saņēmis savā dzimšanas dienā. Bet nežēlīgo krustnesi, Romas pāvesta dēlu Maksimilianu jeb Maksu atveido britu jaunais talants Džeimss Blūrs, kuram patīk spēlēt sliktos varoņus. Abi aktieri piedalījušies arī pasaulē populārajā seriālā “Vikingi”. Bet zemgaļu meitenes, Nameja līgavas Laugas lomu atveido Lielbritānijā mītošā lietuviešu aktrise Aiste Diržūte, kura filmā pirmoreiz turējusi rokās zalkti un kurai šajā kinodarbā vistuvākā ir precību aina.

Tomēr nozīmīgos tēlos iejūtas arī latviešu aktieri no dažādiem Latvijas teātriem. Ivo Martinsons, Elīna Vāne, Jānis Āmanis, Artūrs Skrastiņš, Dainis Grūbe, Lauris Dzelzītis, Gints Andžāns, Juris Žagars, Andris Keišs, Egons Dombrovskis, Kaspars Kārkliņš, Anete Berķe, no kuriem dažu tērpi un grims pārvērtuši līdz nepazīšanai. Taču neparastākais filmā šķiet tas, ka visi runā angliski, proti, filma ir angļu valodā. Un tikai galveno lomu atveidotāji savu varoņu tekstu runā paši, citiem tēliem balsis devuši britu aktieri. Tādējādi filmas veidotāji cer veiksmīgāk ieiet starptautiskā apritē. Par konkrētām valstīm gan vēl ziņu nav, toties pašmāju vidē šis fakts raisījis pretrunīgus viedokļus. Jāpiebilst, ka kinoteātros filmu var noskatīties ne tikai angliski ar subtitriem latviešu un krievu valodā, bet arī ieskaņotu latviešu valodā, tiesa, tikai divās – vīrieša un sievietes – balsīs.

Liepājas teātra aktieris E. Dombrovskis, kurš “Nameja gredzenā” atveido zemgaļu valdnieku Viesturu, cēlu, majestātisku vīru gariem matiem un garu bārdu, smagnējām rotām un iespaidīgu kažokādas apmetni ap pleciem, filmu skatījis tās pirmizrādē Rīgā un atzīst, ka bijis savādi klausīties un grūti pierast, ka balsis tajā ierunājuši angļu aktieri. Taču aktieris uzskata, ka “Nameja gredzens” ir liels un nozīmīgs darbs Latvijas kino. “Esmu ārkārtīgi priecīgs, ka piedalījos šajā darbā,” viņš norāda. Aktierim tā bijusi jauna kino pieredze, iejušanās pavisam citā laikmetā. “Viss process bija ļoti jauks, neskatoties uz to, ka bija garas filmēšanas stundas un nakts filmēšanas, kas man ļoti patika,” E. Dombrovskis atceras. “Esmu ārkārtīgi gandarīts par pašu procesu.” Noskatījies filmu, aktieris stāsta, ka viņam tajā simpatizē ļaundara Maksa tēls. Tomēr pirmizrādē bijis neliels uztraukums, tāpēc aktieris filmu labprāt gribētu redzēt vēlreiz. Uz jautājumu, vai viņam pašam ir Nameja gredzens, E. Dombrovskis atbild noraidoši. “Es gredzenus kā rotaslietas vispār nenēsāju. Man ne visai tīk. Taču man kādreiz bija Nameja rokassprādze, bet tā kaut kur izčibēja diemžēl,” viņš pastāsta.

Kāzu tēmu sakomponē Talsos

Mūziku filmai “Nameja gredzens” radījis jaunais, bet sevi jau apliecinājušais komponists Rihards Zaļupe. “Latvijas kontekstā šī filma ir unikāla un brīnišķīga. Es ļoti augstu vērtēju to darbu, kas ir padarīts. Mums Latvijā ļoti pietrūkst tāda fantazēšanas aspekta par mūsu vēsturi,” uzskata komponists. Sadarboties filmā viņu uzaicinājis režisors A. Grauba pēc tam, kad dzirdējis R. Zaļupes simfonijas “Namejs” pirmatskaņojumu 2015. gadā. Komponistu filmas skaņu celiņa radīšana ļoti aizrāvusi, un šajā darbā viņam nav bijis nekādu grūtību. “Paldies Dievam, nāca šāds projekts, lai es saprastu, ka tā tiešām ir lieta, kas mani ļoti aizrauj,” R. Zaļupe priecīgi saka.

Lielākā daļa mūzikas radīta mājās Rīgā, bet mīlestības jeb kāzu tēma sakomponēta dzimtajos Talsos pie simtgadīgām, sievai Sondrai dāvinātām klavierēm. “Faktiski tā bija pirmā reize, kad es tiku pie tām klavierēm. Es pats vēl tās ķūnēju mājās, klavieres bija atskaņojušās. Tas bija Lieldienās, kad es uzrakstīju mīlas tēmu,” viņš atklāj. Mūzikas sakomponēts krietni vairāk, nekā izmantots filmā, taču R. Zaļupe par to neskumst, jo tūlīt klajā nāk kompaktdisks ar filmas “Nameja gredzens” skaņu celiņa mūziku – 22 skaņdarbiem. Komponists ne tikai radījis mūziku, bet pats arī nofilmējies šamaņa tēlā. Ar viņa parādīšanos sākas filma. R. Zaļupe gan smaida, ka šajā tēlā viņu varētu būt grūti atpazīt. Neparastāk par filmēšanos Rihardam šķiet tas, ka kinodarbā skan paša vokāls.

Arī komponistam ir savs Nameja gredzens. Zelta. To viņam dzimšanas dienā uzdāvinājuši draugi. Tagad saistībā ar filmu viesojoties ārzemēs, viņš uzskatāmi rāda, par ko tajā stāstīts. Nēsā katru dienu. “Mums ir sava veida talismans, par ko varam būt lepni. Manuprāt, tas ir brīnišķīgi,” Rihards uzskata.

Vairāk nekā 4000 iesaistīto

Ar filmu “Nameja gredzens” saistās daudz interesantu un zīmīgu faktu. Filmas budžets ir ap divarpus miljonu eiro liels. Tā tapusi četru gadu laikā, divos lielos un divos mazākos posmos. Uzņemta trīs lokācijas vietās – kinopilsētiņā “Cinevilla” Tukuma novada Slapmē, Ķemeru Nacionālajā parkā un Ragakāpā pie Lielupes Jūrmalā. Filma ir milzīgs kopdarbs, tās veidošanā piedalījušies vairāk nekā četri tūkstoši cilvēku. “Nameja gredzens” tā veidošanas gaitā saistāms ar Latvijas, Lielbritānijas, Zviedrijas, Lietuvas, Krievijas, Baltkrievijas, Somijas, Brazīlijas vārdu.

Kinolentes skaņu celiņu ierakstījuši 103 pašmāju mūziķi, starp kuriem ir gan kamerorķestris “Sinfonietta Rīga”, gan vokālā grupa “Latvian Voices” un citi. Turklāt tas Latvijā ir viens no pirmajiem tik vērienīgiem darbiem filmu mūzikas jomā.

“Nameja gredzenā” tērpiem izmantotais audums mērāms gandrīz kilometra garumā, visas kaujinieku bruņas kopā sver vairāk nekā 500 kilogramu, bet tērpi papildināti ar aptuveni trim simtiem rotu. Tās veidotas rotkaļu Vitauta un Initas Straupju uzņēmumā “Baltu rotas”. Interesanti, ka A. Graubas filmā ir nevis viens, bet 12 Nameja gredzeni, no kuriem viens ir lielāks, īpašāks. Šim īpašajam Nameja gredzenam ir veidots dublikāts, ko autors, rotkalis V. Straupe uzdāvinājis filmas režisoram Aigaram Graubam, kurš tagad to nēsā sev līdzi arī ikdienā. Pavasarī “Baltu rotas” sola rīkot kinolentē “nofilmējušos” 12 gredzenu izsoli.

“Nameja gredzena” pirmie kadri uzņemti jau 2014. gada izskaņā, taču lielākā filmēšana sākās 2016. gada vasaras nogalē. Kinopilsētiņā “Cinevilla” tika uzbūvētas zemgaļu pilsētiņas, ostas, pils un citas dekorācijas. Tā kā kinolentē ir daudz kaujas ainu, aktieriem bijis ko mācīties, sarežģītākajās epizodēs viņus aizstājuši profesionāli kaskadieri. Jau filmas veidošanas laikā, bet jo īpaši pēc tās nonākšanas uz ekrāniem palielinājusies cilvēku interese par kinopilsētiņu, jo dekorācijas tajā ir saglabātas. “Cinevillas” menedžeris Mareks Dambis, kurš arī piedalījies filmēšanā un pirmizrādi noskatījies vaļā muti, stāsta, ka interese tiešām palielinās. Tāpēc vasaras cēlienā kinopilsētiņā būs iespēja ne tikai izbaudīt 13. gadsimta atmosfēru, bet arī piedalīties filmas “Nameja gredzens” noskaņās veidotās spēlēs.