Padomē apstiprinātā vienošanās gan vēl jāakceptē valdībā. Ministru kabineta sēde paredzēta piektdien.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc KVP sēdes žurnālistiem skaidroja, ka ārkārtējās situācijas izsludināšanas mērķis ir daudz straujāk palielināt vakcinācijas aptveri, to panākot ar daudz bargākiem ierobežojumiem nevakcinētajiem. Pastiprināta tiks arī drošības pasākumu kontrole.

Premjers pauda, ka Latvija ir ļoti smagā situācijā – ir pārāk liels nevakcinēto cilvēku skaits, kas savukārt ļoti skar veselības aprūpes sistēmu – slimnīcās strauji aug Covid-19 pacientu pieplūdums, kas ierobežo slimnīcu spēju pilnībā sniegt pakalpojumus.

“Valstī pusotru gadu esam cīnījušies ar Covid-19, bet šī cīņa nebūs galā, kamēr vakcinācijas aptvere riska grupās nesasniegs 90%, bet sabiedrībā kopumā tā nebūs virs 75%. Vēl ir gana tāls ceļš ejams,” secinājis politiķis.

Latvijā jau pērn, sākoties pandēmijai, bija noteikta ārkārtējā situācija, turklāt, situācijai pasliktinoties pagājušā gada rudenī un ziemā, ārkārtējā situācija izsludināta atkārtoti. Šī ir jau trešā reize, kad Latvijā Covid-19 izplatības dēļ tiks izsludināta ārkārtējā situācija.

Ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Ārkārtējo situāciju izsludina Ministru kabinets uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem. Lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Ministru kabinets atceļ pirms noteiktā laika, ja valsts apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts. Lēmumu par ārkārtējās situācijas atcelšanu Ministru kabinets paziņo Saeimas Prezidijam. Tāpat Ministru kabinetam ir tiesības, ja nepieciešams, pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.