To otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijā atzina “Conexus” Korporatīvās stratēģijas daļas vadītājs Jānis Eisaks.

Viņš teica, ka izaicinājumu šogad sagādā ziemas un nākamā gada pavasara cenu atšķirība. Pašreiz cena ir 30 eiro par megavatstundu.

“Tas nozīmē, ka jebkura megavatsunda, ko tirgotājs iegādāsies lieki un noglabās Inčukalnā, draud ar potenciālu 30 eiro zaudējumu nākamā gada pavasarī,” skaidroja Eisaks.

Līdz ar to tirgotāji šogad ir ļoti piesardzīgi krājumu veidošanā.

Vienlaikus viņš atzina, ka “Conexus” dara piesardzīgus gaidāmā ziema un tirgotāju rīcība, izņemot gāzi no krātuves.

“Pieņemsim, ka šī ziema izrādās līdzīga pagājušajai. Ņemot vērā lielo cenu risku jeb cenu starpību risku, var būt arī situācija, ka Inčukalns ir iztukšots līdz janvārim,” teica Eisaks.

Tādējādi, pēc viņa teiktā, janvārī paliktu tikai tas gāzes apjoms, kas pašreiz ir rezervēts atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par enerģijas lietotāju apgādes un kurināmā pārdošanas kārtību izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā. Tās, pēc viņa teiktā, ir trīs teravatstundas.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem pauda, ka, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, pašlaik Inčukalna pazemes gāzes krātuvē uzpildītās gāzes apjoms atbilst citu gadu līmenim, un iesūknēšana vēl turpināsies līdz 14.oktobrim.

“Tātad tur šobrīd mūsu krājumos nav novirzes no tā, kā ir bijis citus gadus. Mums valstī ir gan regulators, gan Ekonomikas ministrija, kas seko līdzi situācijai par enerģētikas drošību. Šobrīd ne regulators, ne Ekonomikas ministrija nekādas indikācijas nav izteikusi par to, ka tur būtu jebkāda paredzama problēma, bet viņi turpina sekot situācijai līdzi,” teica premjers.

Kā ziņots, “Conexus” lielākais akcionārs ir valstij piederošais “Augstsprieguma tīkls” (68,46%), kamēr 29,06% akciju pieder Japānas uzņēmuma “Marubeni” pārvaldītajam fondam “MM Capital Infrastructure Fund”, bet 2,48% – pārējiem akcionāriem.