Kā aģentūru LETA informēja IVP, balstvakcinācija šajā gadījumā ieteikta astoņas līdz 12 nedēļas pēc pirmās devas vai vēlāk, un tā veicama ar mRNS tehnoloģijas Covid-19 vakcīnu, taču kā alternatīva pieļaujama arī tā pati “Johnson&Johnson” vakcīna. Savukārt tiem, kam pirms vai pēc “Johnson&Johnson” ir bijusi apstiprināta saslimšana ar Covid-19, otrā vakcīnas deva nav nepieciešama.

“Gan pasaulē, gan Latvijā kļūst redzams, ka pilna vakcinācija ar “Johnson&Johnson” Covid-19 vakcīnu, kas sastāv tikai no vienas vakcīnas devas, nodrošina zemāku efektivitāti jeb aizsardzību pret delta varianta izraisītu simptomātisku Covid-19 un nepieciešamību tās dēļ hospitalizēt, nekā to nodrošina divas devas mRNS vai otras vīrusu vektoru vakcīnas “AstraZeneca” divu devu kurss,” skaidro profesore Dace Zavadska.

Tāpēc IVP rekomendē tiem cilvēkiem, kas vakcināciju pret Covid-19 pabeiguši ar vienas devas “Johnson&Johnson” vakcīnu, labai individuālās aizsardzības nodrošināšanai saņemt balstvakcinācijas devu.

“Šobrīd vērojams izteikts pieprasījums pēc “Johnson&Johnson” Covid-19 vakcīnas – tās pilna vakcinācija sastāv tikai no vienas vakcīnas devas. Taču IVP vērš sabiedrības uzmanību uz to, ka “Johnson&Johnson” vakcīna pret delta variantu nodrošina zemāku aizsardzību,” skaidro Zavadska.

Jau ziņots, ka saskaņā ar IVP pausto, balstvakcinācijas deva šobrīd tiek ieteikta senioriem vecumā no 65 gadiem, jo “šai grupai reālās dzīves efektivitātes pētījumi norāda, ka vakcīnu efektivitāte pret smagu vai vidēji smagu Covid-19 gaitu mazinās – tā nav kritiska, bet tā mazinās,” skaidroja IVP vadītāja Dace Zavadska.

Pēc viņas paustā, šiem cilvēkiem kopumā arī vecuma dēļ imunitātes sistēma var būt mazāk izturīga, “tādējādi aizsardzību nodrošinošā abu imūnās atbildes veidu kopdarbība var būt mazāk efektīva”. Tāpat eksperte skaidroja, ka šajā vecuma grupā pēc pirmajām vakcīnu devām vīrusu neitralizējošo antivielu daudzums varētu būt mazāks nekā jaunākiem cilvēkiem.

Balstvakcinācijas deva arī tiek rekomendēta sociālās aprūpes centru un pansionātu iemītniekiem neatkarīgi no pacienta vecuma, taču ne bērniem. Pēc Zavadskas sacītā, balstvakcinācija šajā gadījumā būtu ieteicama tādēļ, ka aprūpes centru iemītniekiem ir paaugstināts risks smagai Covid-19 slimības gaitai, tostarp hospitalizācijai un nāvei. Tāpat Covid-19 izplatības risku veicina cieša daudzu personu dzīvošana kopā.

Mediķu vai citu profesionālo grupu balstvakcinācijai zinātnisku vai epidemioloģiski pamatotu datu pašlaik nav, tomēr, kā atzīmēja Zavadska, “IVP, konsultējoties ar starptautiskām veselības organizācijām un VM, uzskata, ka var tikt pieļauta balstvakcinācijas devas saņemšana tiem darbiniekiem, kam ir ilgstoša saskarsme gan ar Covid-19 pacientiem, gan pret Covid-19 nevakcinētiem pacientiem”.

Tāpat eksperte uzsvēra, ka balstvakcinācija nevar būt obligāta, tostarp lai saņemtu digitālo sertifikātu.