Vienlaikus 2023.gadā Latvijas Banka prognozē Latvijā gada vidējo inflāciju 1,8% apmērā.

Latvijas Bankā skaidroja, ka gada vidējās inflācijas prognozes palielinātas, jo, atjaunojoties gan pasaules, gan Latvijas tautsaimniecības izaugsmei un pieprasījumam, palielinās izejvielu cenu pieaugums un gaidāms arī pakalpojumu cenu kāpums.

Pēc Latvijas Bankas prognozētā, februāris, visticamāk, bija pēdējais mēnesis tuvākajā laikā, kurā bija vērojama patēriņa cenu deflācija gada laikā.

Inflācijas prognozes paaugstināšanu galvenokārt noteicis izejvielu globālo cenu kāpums un pakalpojumu sadārdzinājums atliktā patēriņa un izmaksu uz vienu klientu pieauguma dēļ, pastāvot fiziskās distancēšanas noteikumiem, kā arī šā gada sākumā būtiski augot minimālajai algai, skaidroja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Lai gan strauju inflācijas pieaugumu nesola ne ražotāju un importētāju cenu dinamika, ne uzņēmēju un patērētāju inflācijas gaidas, 2021.gadā atsevišķos brīžos gada inflācija varētu īslaicīgi pietuvoties pēdējā laikā neierastajam 3% līmenim, prognozē Latvijas Bankas eksperti.

Rutkaste skaidroja, ka inflācijas prognožu riski īstermiņā ir lejupvērsti un saistīti galvenokārt ar pandēmijas apkarošanas sekmēm. Ja vakcinācijas gaita būs lēnāka, nekā plānots, un kavēsies koronavīrusa, tostarp tā mutāciju izplatīšanās apkarošana, ekonomiskās aktivitātes atlabšana būs lēnāka un atliktā patēriņa ietekme uz pakalpojumu cenu pieaugumu var būt mazāka, nekā tiek prognozēts.

Tomēr vidējā termiņā riski ir augšupvērsti, straujāks globālā pieprasījuma kāpums apjomīgo fiskālās stimulēšanas pasākumu ietekmē var dot papildu impulsu arī Latvijas ekonomiskajai izaugsmei. Pārtikas cenu pieaugums lielāka pasaules pieprasījuma dēļ un rūpniecības precēm – ierobežota piedāvājuma dēļ var pārsniegt gaidīto, piebilda Rutkaste.