Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) 29.janvārī ar rezolūciju uzdeva Veselības ministrijai (VM) sadarbībā ar skaistumkopšanas nozari nedēļas laikā izstrādāt kritērijus epidemioloģiski drošai darbībai ilgtermiņā.

Savukārt ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) pagājušajā nedēļa mediju pārstāvjiem pauda cerību, ka skaistumkopšanas nozare darbu varētu atsākt pēc iespējas drīzāk.

Kariņa parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV) mikroblogošanas vietnē “Twitter” norāda, ka

Ministru prezidents bija lūdzis VM izstrādāt prasības, lai skaistumkopšanas nozare varētu atsākt darbu, tomēr “neatnāca tas, ko gaidījām”.

Premjera parlamentārā sekretāre gan piebilst, ka vēl nav zudusi cerība atrast drošu risinājumu skaistumkopšanas nozares darbības atsākšanai.

Aģentūras LETA rīcībā esošais VM piedāvājums paredz, ka skaistumkopšanas nozare varētu atsākt darbu gadījumā, ja būtiski stabilizētos epidemioloģiskā situācija, proti, saslimstība ar Covid-19 būtu mazāka par 200 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju.

Patlaban Latvijas 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju aizvadīto septiņu dienu laikā pieaudzis par 2% un ir 569,1.

Vienlaikus VM pieļauj, ka varētu tikt paredzēti izņēmumi atsevišķu skaistumkopšanas pakalpojumu pieejamības atjaunošanā, nesasniedzot Covid-19 saslimstības rādītāju kritumu zem 200 uz 100 000 iedzīvotājiem.

Ja epidemioloģiskās situācijas stabilizācija to pieļauj, VM atzīst, ka būtu iespējams apsvērt tādu skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas atsākšanu kā frizieris, manikīrs un pedikīrs tikai higiēnas nolūkā.

VM norāda, ka minēto pakalpojumu darbības aizlieguma atcelšana ir iespējama pie virknes nosacījumu, piemēram, atļauts darboties tikai tiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri par savu darbību ir paziņojuši Veselības inspekcijā, pakalpojuma sniegšanas vietā ir izvietoti informatīvi materiāli, tiek nodrošināta ne mazāk kā 25 kvadrātmetru platība uz vienu apmeklētāju, tiek nodrošināts, ka pakalpojuma sniegšanas laikā vienā telpā atrodas tikai viens pakalpojuma sniedzējs un viens pakalpojuma saņēmējs.

Vienlaikus VM pauž, ka ar esošajiem resursiem nebūs iespējams nodrošināt pietiekami efektīvu sniegto skaistumkopšanas pakalpojumu drošības uzraudzību, tādēļ VM aicina Ekonomikas ministriju (EM) sadarbībā ar skaistumkopšanas nozari un citām iesaistītajām nozarēm izstrādāt papildus mehānismus nozares efektīvai paškontrolei un kontrolei, tai skaitā paredzot nozares pārstāvju un sabiedrības iesaisti.

Tā kā VM piedāvājums paredz aicinājumu EM izstrādāt priekšlikumus nozares uzraudzībai,

patlaban vēl nav zināms, kad EM šādus priekšlikumus varētu izstrādāt un kad jautājums par skaistumkopšanas nozares iespējām atsākt darbību varētu nonākt valdības sēdes dienaskārtībā.

Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas un Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas pārstāves aģentūrai LETA iepriekš atzina, ka skaistumkopšanas nozare ir neizpratnē, kādēļ būtu jāizstrādā jauni kritēriji ierobežojumiem Covid-19 dēļ, ņemot vērā, ka tādi tika izstrādāti un iesniegti atbildīgajām iestādēm jau pagājušajā gadā.

Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidente Sabīne Ulberte aģentūrai LETA uzsvēra, ka pirmo reizi kritēriji epidemioloģiski drošam nozares darbam tika izstrādāti jau pagājušā gada martā – pēc tam, kad Covid-19 dēļ valstī tika pirmo reizi ieviesta ārkārtējā situācija. “Tur bija ļoti viss skrupulozi. Gan kāda marķējuma maskām jābūt, gan kādiem dezinfekcijas līdzekļiem virsmām un cilvēkiem,” teica Ulberte.

Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente Renāte Reinsone atzina, ka viņa vērsās pie VM, nepieciešamības gadījumā piedāvājot palīdzību. Tomēr Reinsone piekrita Ulbertei, un pauda neizpratni par to, kā šos jau pērn izstrādātos kritērijus vēl varētu papildināt. “Tur viss ir izstrādāts un vēlāk pārstrādāts. Vairs tur reāli nav, ko pielikt,” viņa uzsvēra.

Savukārt VM aģentūrai LETA skaidroja, ka, vadoties no skaistumkopšanas pakalpojumu riska izvērtējuma un sabiedrības vajadzībām pēc konkrētiem pakalpojumiem, lai nodrošinātu elementāras higiēnas vajadzības, ministrija uzskata, ka būtu iespējams izvērtēt izņēmumus atsevišķiem skaistumkopšanas jomas pakalpojumiem, nosakot striktus piesardzības pasākumus.

Tomēr šī iespēja būtu izskatāma tikai pēc pašreizējās epidemioloģiskās situācijas stabilizācijas, atzīmē ministrijā. Ja epidemioloģiskās situācijas stabilizācija to pieļauj, ministrijas ieskatā ir iespējams apsvērt šādu skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas atsākšanu – friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumi tikai higiēnas nolūkā.

Minēto pakalpojumu darbības aizlieguma atcelšana, kā jau iepriekš izskanējis, ir iespējama pie noteiktiem drošības pasākumiem, kas ietver noteiktu telpas platību uz vienu klientu, laika atstarpi, lai klienti nesatiktos un būtu iespējams veikt nepieciešamos telpu vēdināšanu un aprīkojuma dezinfekciju.

Sasniedzot atbilstošu, zemāku Covid-19 riska pakāpi, skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu darbības atjaunošana ir jāveic pakāpeniski, vadoties pēc riska novērtējuma, prioritāri paredzot darbības atjaunošanu tiem pakalpojumiem, kur ir mazāks tiešais kontakts ar klientu.

Kā nākamie pēc friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumu atjaunošanas, varētu tikt atjaunoti pirts pakalpojumi un ūdens procedūras. Savukārt pakalpojumu, kas saistīti ar kontaktu seja pret seju, darbība būtu atjaunojama vēlākā etapā, norāda VM.