Nemiro atzinis, ka jautājums nav atrisināts tik ātri, kā solīts, jo jautājums esot komplicēts. “Ekonomikas ministrija (EM) izpildīja Saeimas uzdevumu – sagatavot normatīvos aktus OIK likvidēšanai. OIK likvidēšana faktiski ir viena teikuma izdzēšana no Elektroenerģijas tirdzniecības likuma. Tas nav sarežģīti, un mēs sagatavojām normatīvos aktus ar klāt pievienotām anotācijām, kurām vairākas ministrijas iesniedza savus atzinumus. Ieskatoties šajos atzinumos, atklājās, ka tiesvedību riski un citas konsekvences pārsniedz miljardu eiro. Šie priekšlikumi tika iesniegti Ministru kabinetā, un valdība tos noraidīja.”

Ministrs uzsvēra, ka EM ir piedāvājusi arī jaunu konceptu – piesārņotājs maksā. “Zaļajai enerģijai ir jābūt atbalstītai, un tas ļautu mums diversificēt energoresursus, mazināt ietekmi uz vidi, uzlabot atkritumu savākšanu un radīt augsti efektīvu koģenerāciju. Iepriekšējā periodā bija ārkārtīgi dāsna, absurda atļauju izsniegšana stacijām. Izsniegto atļauju apjoms ir četras reizes lielāks nekā Latvijai nepieciešamā elektroenerģija. Labi, ka viņi visi nav savas stacijas uzbūvējuši, jo tad mēs vispār nezinātu, ko ar šo elektrību darīt. Mēs nenormāli par to pārmaksātu, jo dažām stacijām pārkompensācija 4,4 reizes pārsniedz biržas cenu. Tiek pļauta kukurūza, pūdēta biogāzes stacijās, bet zeme tiek apstrādāta ar dīzeļtraktoriem. Kur te ir tas “zaļums”?” stāstījis politiķis.

Pēc Nemiro vārdiem, EM esot sākusi aktīvu darbu pie kontroles sistēmas sakārtošanas, kas 2019.gadā ļāvis ieekonomēt 24 miljonus eiro, kas netika izmaksāti šīm stacijām, bet ienāca valsts budžetā. “Mēs paaugstinām atkritumu (nevis kukurūzas) obligāto izmantošanu biogāzes stacijās, un atkritumu īpatsvars turpmāk tikai kāps. Darbs notiek, un mēs redzam rezultātus,” piebildis ministrs.

“Pašas OIK likvidēšana varētu notikt ar 2021.gadu, jo esam runājuši gan ar Satiksmes ministriju, gan VARAM, gan Finanšu un Zemkopības ministrijām par to, kādai jābūt zaļās enerģijas attīstībai par samērīgu samaksu. Ir divi virzieni. Pirmais – pārskatīt nodokļu sistēmu lielajiem piesārņotājiem, jo dažiem ir lielas nodokļu atlaides, bet citiem ne, kas ir jāizlīdzsvaro. Otrs – zaļās enerģijas attīstība. Tas ir vējš. Bez virskompensācijas, par biržas cenu. Šos vēja parkus sākotnēji varētu būvēt mežos, kur tie nevienam netraucētu,” sacījis politiķis.

“Aprēķinot 2018.gada elektroenerģijas patēriņu un aptuveno vēja intensitāti, mēs sarēķinājām, ka, ja kopējā vēja parku jauda Latvijā būtu 2000 MW, tad elektroenerģijas [gada] izmaksas samazinātos par 54 miljoniem eiro. Mēs nevis maksātu virskompensāciju, bet uz piedāvājuma palielinājuma pamata samazinātu elektroenerģijas cenu. Tas būtu ideāls veids, kā būt gan zaļiem, gan gūt ekonomisku labumu,” piebildis Nemiro.