Tā politiķis atbildēja uz jautājumu, vai AP vēl ir kādi iebildumi saistībā ar iepriekš premjera veltīto kritiku veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP), kam sekoja vairāku AP līderu un politiķu atbildes aizrādījumi Kariņa darbībai. Pēc tam 6.novembrī valdība lēma par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Covid-19 izplatības mazināšanai.

“Mums nav kādu vispārēju domstarpību, ir Covid-19 krīze, ir jāpieņem budžets un nodokļu izmaiņas, valdībai un koalīcijai ir jāstrādā kā komandai,” šādu AP nostāju iezīmē Pavļuts. Politiķis uzsver, ka, ja valdības vadītāja un ministru starpā, vai arī ar citiem politiķiem ir atšķirīgi viedokļi, tie ir jāapspriež iekšējās sarunās, nevis medijos.

AP līdzpriekšsēdētājs vērš uzmanību, ka valdība pēc ekspertu uzklausīšanas ir vienojusies un lēmusi par ārkārtējās situācijas izsludināšanu un jauniem ierobežojumiem. Politiķis norāda, ka koalīcijas pārstāvjiem ir saliedēti jāstrādā kopā gan pie Covid-19 krīzes vadības veselības, sociālajā, ekonomikas, drošības un citās jomās, tajā skaitā atbalsta pasākumu raitas ieviešanas, gan pie valsts budžeta pieņemšanas.

Pavļuts arī informēja, ka nodokļu jomā valdību veidojošo partiju pārstāvjiem vēl priekšā ir diskusijas par līdz galam neatrisinātajiem jautājumiem.

Savukārt vaicāts par to, vai pēc Satversmes tiesas (ST) sprieduma par Augstskolu likuma normas neatbilstību līdzīgas redakcijas tiks svītrotas no citiem likumiem, AP frakcijas vadītājs skaidroja, ka par to pašlaik nenotiek aktīvu diskusiju, jo dienaskārtībā ir priekšdarbi 2021.gada valsts budžeta galīgajam lasījumam.

Pēc ST spriedumu spēku ir zaudējusi Augstskolu likuma norma, kas prasīja, lai valdība ik gadus paredz noteikta apjoma finansējumu un tā pieaugumu valsts augstskolu izdevumu segšanai sasaistē ar iekšzemes kopproduktu. Kā aģentūrai LETA skaidroja ST sabiedrisko attiecību speciāliste Zanda Meinarte, pēc ST sprieduma par augstskolu finansējumu Saeima ir aicināta pārskatīt citas līdzīgas normas.

Kā ziņots, AP līderi Juris Pūce un Pavļuts iepriekš pauda kritiku par Kariņa nostāju Covid-19 krīzes laikā, tajā skaitā saistībā ar premjera izteikumiem par veselības ministri Viņķeli.

Šāda reakcija sekoja pēc tam, kad Kariņš pauda, ka ir neapmierināts ar veselības ministres Viņķeles tempu Covid-19 jautājumos. To viņš atzina intervijā žurnālam “Ir”, piebilstot, ka uzņemas pilnu atbildību par to, ka nav spiedis rīkoties ātrāk. Vēlāk premjers uzsvēra, ka ir gatavs turpināt sadarbību ar visiem ministriem.