Gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvāts piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi medikamentiem, atsevišķiem pārtikas produktiem, restorāniem un laikrakstiem, paredz aģentūras LETA rīcībā esošais ministriju izstrādātais piedāvājums nodokļu politikas pamatnostādņu izmaiņām no 2021.gada līdz 2025.gadam.

Šis ir sākotnējais piedāvājums, kas diskusiju gaitā ar sociālajiem partneriem vēl var mainīties.

Valdības rīcības plānā ir ietverts uzdevums Finanšu ministrijai (FM) līdz šā gada 31.maijam izstrādāt vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes. Šo pamatnostādņu mērķis ir – mērķtiecīgs atbalsts cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanai, valsts tautsaimniecības izaugsmei un starptautiskai konkurētspējai.

Patlaban medikamentiem tiek piemērota PVN likme 12% apmērā, bet to piedāvā samazināt līdz 5%, kas valsts budžetā radīs iztrūkumu 25-30 miljonu eiro apmērā gadā.

Laikrakstiem un periodikai fiziskā formātā tiek piemērota PVN likme 12% apmērā, bet to piedāvā samazināt līdz 5% iekšzemes un Eiropas Savienības (ES) valstu izdevumiem, savukārt ārpus ES valstu laikrakstiem un periodikai PVN likme būtu 21%. Tas valsts budžetā radītu iztrūkumu divu miljonu eiro apmērā gadā.

Tāpat rosināts līdz 5% samazināt PVN likmi grāmatām, bet elektroniskajām grāmatām rosināts piemērot likmi 12% apmērā. Samazinot likmi fiziska formāta grāmatām uz 5% fiskālā ietekme aplēsta negatīva 1,3 miljonu eiro apmērā.

Rosināts arī vairs nepiemērot PVN atbrīvojumu kultūras pakalpojumiem, kurus nesniedz valsts un pašvaldību kultūras iestādes. Šiem pakalpojumiem plānots noteikt PVN likmi 21% apmērā, tādējādi budžets papildus iegūtu 2,1 miljonu eiro.

Restorānu pakalpojumiem patlaban tiek piemērota PVN likme 21% apmērā, bet to piedāvāts samazināt līdz 12%, kas valsts budžetā gadā radītu iztrūkumu 25-30 miljonu eiro apmērā.

Virknei pārtikas produktu – svaigai gaļai un zivīm, maizei un graudaugu izstrādājumiem, pienam, sieram, biezpienam, krējumam un olām – patlaban piemērota PVN likmi 21% apmērā, tomēr to piedāvāts samazināt līdz 5%. Tas valsts budžetā gadā radītu iztrūkumu 60-70 miljonu eiro apmērā.