Projekta mērķis bija iesaistīt Aizputes iedzīvotājus pilsētas arhitektūras mantojuma saglabāšanā, izmantojot Eiropas Komisijas stratēģiskās iniciatīvas “Jaunais Eiropas Bauhaus” principus: skaistumu, ilgtspēju un iekļaušanu Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanai.

Aizpute, īstenojot šo projektu, ir nokļuvusi “Jaunā Eiropas Bauhaus” (JEB) kartē kā viena no dažām pilsētām Latvijā. Veidojot un stiprinot Aizputes atjaunotāju kopienu, projektā tika īstenoti visi JEB principi, portālam pavēstīja Inese Tauriņa.

JEB pārstāve Latvijā, Latvijas Arhitektu savienības valdes locekle Ieva Zībārte atzinīgi vērtē Aizputē īstenoto projektu un aicina arī citas pašvaldības kopā ar nevalstiskajām organizācijām iesaistīt iedzīvotājus lēmumu pieņemšanā un projektus īstenot koprades ceļā: ”Aizputes piemērs apliecina, cik efektīvs ir Jaunais Eiropas Bauhaus, lai īsā laikā izveidotu platformu, kurā pašvaldības attīstības ieceres un ekspertu redzējums satiekas ar iedzīvotāju idejām, vajadzībām un entuziasmu”.

Aizputes vēsturiskā centra namu atjaunošanu ir uzņēmušies entuziasti, kuri iegulda savu laiku un privātos līdzekļus, lēnām no gruvešiem izceļot senos namus.

JEB princips skaistums Aizputē nozīmē to, ka kopiena novērtē arhitektūras un kultūras mantojumu, tā skaistumu, un paši saviem spēkiem dara visu, lai saglabātu valsts nozīmes pilsētbūvniecības kultūras pieminekli – Aizputes pilsētas vēsturisko centru.

Aicinot uz Aizputi dažādus ekspertus, daloties ar pieredzi – gan veiksmēm, gan izgāšanās stāstiem un kļūdām, tiek ievērots arī otrs princips – ilgtspēja.

Aizputē dara visu, lai, pārvarot grūtības un uzkrājot pieredzi, saglabātu vēsturiskās ēkas, pat ja tās ir degradētas, nevis tās nojauktu un vietā būvētu jaunas.

Trešais JEB princips aicina kopīgu mērķu sasniegšanā iesaistīt sabiedrību un kopradīt. Domnīcās un diskusijās Aizputē meklēja idejas, kas nepieciešamas cilvēkiem, lai Aizputē sekmīgāk saglabātu vēsturisko mantojumu un attīstītu pilsētu.

Turklāt projekta pasākumos piedalījās arī Dienvidkurzemes novada pašvaldības pārstāvji, kā arī noslēgumā katrs deputāts ir saņēmis vēstuli ar apkopotajiem iedzīvotāju priekšlikumiem.

Ceļš uz Aizputes atjaunošanu ir sācies jau pirms vairākiem gadiem, rīkojot ikgadējus arhitektūras studentu plenērus un dažiem entuziastiem uzsākot namu atjaunošanu. Tomēr par jaunu un visaptverošu pagriezienu Aizputes atdzimšanā var pamatoti saukt 2023. gadu, kad nostiprinājās nevalstisko organizāciju un pilsētas entuziastu sadarbība ar novada pašvaldību.

Šogad ne tikai iedzīvotāji un Aizputes atjaunotāji, bet arī pašvaldības pārstāvji ir iesaistījušies kopīgas vīzijas veidošanā un sadarbībā, lai saglabātu vēsturisko mantojumu, kā arī ilgtermiņā piesaistītu talantus pilsētai, kurā iedzīvotāju skaits lēnām samazinās.

Gan nevalstisko organizāciju, gan pašvaldības pārstāvji ir vienojušies, ka ir svarīgi šos darbus turpināt.

Viens no biedrības projekta mērķiem bija uzsākt pilsētas identitātes attīstību ar pilsētplānošanas palīdzību.

”Tikšanās reizēs ar iedzīvotājiem un pašvaldības pārstāvjiem secinājām, ka pašvaldībā nav vienota dokumenta un definētas vīzijas par to, kā saglabāt un attīstīt Aizputes mantojumu. Tādēļ savstarpējās sarunās, kā arī konsultācijās ar JEB projekta mentoriem no Spānijas un Itālijas, šajā projektā esam likuši pamatus nākamajam solim – Aizputes vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstīšanas koncepcijas ”Aizpute 2040” izstrādei,” biedrības nākamos soļus iezīmē Aizputes Renesanses biedrības valdes loceklis Andris Tauriņš.

Šādas koncepcijas izstrāde ir jāuzsāk nekavējoties, lai sekmētu Aizputes kā kultūrvēsturiski nozīmīgas Dienvidkurzemes novada pilsētas potenciālu kļūt par pievilcīgu dzīves un darba vietu ar atbilstošu infrastruktūru un zaļo ekonomiku

Dienvidkurzemes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Raivis Kalējs atzīst: ”Ir ļoti liels prieks par Aizputes aktīvajiem un entuziastiskajiem patriotiem, kuri iesaistās savas dzīves telpas plānošanā un tās uzlabošanā.

Skaidrs, ka katra veiksmīga projekta pamatā ir dzīvotspējīga ideja. Īpaši vērtīgi, ja šī ideja nāk no iedzīvotājiem un, prasmīgas komunikācijas rezultātā, jau kā vajadzība tiek nodota arī pašvaldībai.

Piekrītu, ka pirmais solis ceļā uz Aizputes nākotnes vīzijas tapšanu ir attīstības koncepcijas izstrāde gan visai Aizputes pilsētai kopumā, gan arī atsevišķiem projektiem, kā, piemēram, Aizputes Livonijas ordeņa pilij un tās turpmākai izmantošanai.

Dienvidkurzemes novada pašvaldībai ir jāturpina sadarbība ar iedzīvotājiem, lai labas domas kļūtu par lieliem darbiem Aizputē!”