Livonijas ordeņa pils ar nocietinājuma mūri nenoliedzami ir viens no Aizputes simboliem, tomēr arī to skāris laika zobs. Šī iemesla dēļ jau vairākus gadus Aizputes novada domes speciālisti, ieinteresētie pilsētas iedzīvotāji un biedrību aktīvisti mērķtiecīgi darbojas pie tā, lai veicinātu ordeņa pilsdrupu saglābšanu tūrisma un kultūras pakalpojumu dažādošanai, teritorijas attīstībai. Tuvākajā laikā tiks uzsākta pils konservācijas būvdarbu 1. kārta, laikrakstu informē Aizputes Attīstības nodaļas projektu vadītāja Gunta Butrima.

Pils celta jau 13. gadsimtā, tās mūris atainots Aizputes pilsētas ģerbonī un ir visplašāk pieejamais vēsturiskais objekts novadā, jo atrodas Aizputes pilsētas vēsturiskajā centrā. “Ne viens vien garāmbraucējs piestāj un izstaigā teritoriju. Ik pa laikam kāds pasākums šajā teritorijā tika uzrīkots – brīvdabas teātra izrādes, brīvdabas kino, Čuguna liešanas festivāls, bet, protams, ka tur varētu organizēt vēl daudz un dažādus saviesīgus notikumus,” saka G. Butrima.

Lai nonāktu līdz lēmumam, ka būvdarbi ir jāuzsāk, iepriekšējos gados tika organizēts arhitektu, ekspertu un studentu plenērs “Par Aizputes Livonijas ordeņa pils attīstības vīzijas koncepta izstrādi”. G. Butrima atzīst, ka daži studentu ieteikumi patiešām tiek ņemti vērā, plānojot darbus. 2018. gadā tika veikta Aizputes pils arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, kurā piedalījās SIA “Konvents” speciālisti Latvijā plaši pazīstamā arhitektūras restaurācijas vecmeistara Pētera Blūma vadībā. Pērn Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) Aizputes pils konservācijas būvprojekta dokumentācijas izstrādei piešķīra 9438 eiro. Būvprojekts izstrādāts Daiņa Šēļa vadībā, SIA “Struņķkrogs”.

“Šogad Aizputes pils konservācijas būvdarbu 1. kārtai Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmā NKMP piešķirts 20 000 eiro liels finansējums,” atklāj G. Butrima. Būvuzņēmums SIA “AD Būve” tuvākajā laikā ķersies klāt darbiem, kurus plāno pabeigt līdz novembrim, iespējams, ātrāk.

Pirmā kārtā būs objekta sagatavošana, esošo mūru nostiprināšana, lai nākamajā gadā varētu ēkas mūriem uzlikt jumtu, jo līdz šim jumta segums izvietots tikai vienā posmā. Tā kā ēka ir burta “L” formā, jumta segums nepieciešams vēl diviem korpusiem. Pirmās kārtas būvdarbos notīrīs, atdalīs un izpētīs apaugumu un būvgružus; atjaunos un nostiprinās pils mūru bīstamās vietas; pastiprinās pagraba pārseguma kolonnas; par trešdaļu saīsinās bīstamo skursteni. Dažas no logu ailēm pagaidām tiks aizmūrētas, lai novērstu tālāku sabrukšanu, vēlāk tās plānots restaurēt. “Šajā kārtā esam plānojuši izbūvēt pamatus konstrukcijai, kas noturēs jumtu un apmeklētāju laipu pils austrumu korpusā. Tas nostiprinās esošos mūrus, apmeklētāji nebūs apdraudēti, tad varēs ķerties pie 2. kārtas īstenošanas, kad tiks liktas lielas koka konstrukcijas, uz kurām vēlāk balstīsies jumts. To balstīt uz mūriem nav iespējams. Pērn pašvaldībā izveidotā Aizputes vēsturiskā centra grupa, kurā darbojas kā būvvaldes, tā pašvaldības pārstāvji, šobrīd plāno pils ēkas un teritorijas turpmākās izmantošanas iespējas,” stāsta G. Butrima.