“Saņemot tādu dāvanu, ir Ziemassvētku izjūta. Tā nepelnīta, vienkārši – uzdāvināta. Ko tādu pieredzēt ir skaisti!” draudzes prāvests Andris Vasiļevskis saviļņots.

Gleznu autors pabeidza novembrī, un vēlāk tā no mākslinieka darbnīcas aizceļoja uz savām jaunajām mājām Aizputē.

Kādēļ baznīcā vajadzīgi mākslas darbi? Andris Vasiļevskis paskaidro, ka sakrālā telpā māksla, vai tās gleznas, vai skulptūras, ir kā papildu elements, lai cilvēki Svēto Rakstu lasījumus spētu vizualizēt. Tos iztēloties labāk palīdz dažādi mākslas izteiksmes līdzekļi, ko autori izmanto. 

“Māksla baznīcā ir tikai pedagoģisks paņēmiens, kas jau gadsimtiem sens. Palīglīdzeklis, kas rosina cilvēkus iet dziļāk ticības dzīvē,”

prāvests turpina.

“Katram laikposmam ir atšķirīgi rokraksti, izteiksmes līdzekļi. Jūgendstils – ar plūdlīnijām, barokam savas formas, ko redzam Rubensa gleznās, viduslaiku renesanses mākslas darbiem atkal citi vaibsti. Varam teikt, ka 21. gadsimta glezniecībā valda dažādu stilu sajaukums, taču ir arī kaut kas vien šim laikam raksturīgs.”

Aizputes baznīcā nonākusī P. Postaža altārglezna ir konstruktīvisma manierē radīts darbs, kurā dominē dzīvespriecīgas krāsas. Tajā attēlotajiem cilvēkiem nav noteiktu sejas pantu, tie vien ieskicēti.

Prāvests skaidro: “Lai katrs, kurš gleznu uzlūko, varētu arī sevi tajā ielikt un iejusties Svētā vakarēdiena notikumā, tajā piedalīties. Lai būtu kopā ar Pestītāju pie viena galda dievkalpojumā.”

Kādu iespaidu mākslas darbs atstāj uz skatītāju, liela nozīme autoram – viņa garīgajai pieredzei, garīgajam briedumam. Mākslinieka personībai ir ietekme uz darbu, ko viņš dara.

“Pēterim Postažam 84 gadi.

Viņš izgājis cauri padomju laika grūtībām – mākslas sietiem, kuros stingri skatījās, ko mākslinieki glezno, kādi ir darbu sižeti un vai tos atļaut vai aizliegt.

Taču gleznotājs atgriezies pie Svētā vakarēdiena. Viņš domājis – kas tie ir par cilvēkiem un kāpēc joprojām šī tēma svarīga lielai daļai nācijas?” A. Vasiļevskis stāsta.

Pēc viņa domām, Pētera Postaža dāvinājums apliecina saukli, ka māksla pieder tautai. Gleznotājs, sevī izlolojis darbu, ir to atdevis cilvēkiem.

“Šo altārgleznu ieguvusi ne tikai draudze. Tā ir ikvienam, arī tiem cilvēkiem, kuri izbrauks Aizputei cauri, ienāks apskatīties dievnamu kā arhitektūras pērli. Tas ir arhitektes Ausmas Skujiņas pēdējais projektētais darbs, pirms viņa aizgāja mūžībā. Un Pētera Postaža dāvana papildina laikmetīgo arhitektūru ar laikmetīgu glezniecību. Ļoti atbilstoši,” uzsver Aizputes Kristus Karaļa Romas katoļu draudzes prāvests.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.