Proti, pēc Otrā pasaules kara – 1946. gadā – mazpilsētā dibināta viena no pirmajām mūzikas skolām Kurzemē, kas vienmēr lepojusies ar stabilu audzēkņu skaitu, bet absolventi, turpinot muzikālās gaitas arī pēc skolas beigšanas, vienmēr lepojušies, ka mūzikas prasmes apguvuši Aizputē.

“Vispār jubilejas pasākums bija paredzēts pagājušajā gadā, taču pirms gada šajā laikā vēl bija stingri kovida ierobežojumi, kas liedza rīkot pasākumus. Tā kā šogad vairs nekādu šķēršļu nebija, nosvinējām tagad.

Patiesībā jau tad, kad svinam dzimšanas dienu, mēs esam iegājuši nākamajā gadā. Šajā gadījumā – neesam neko nokavējuši, esam nosvinējuši jubileju kā plānots, un tas arī bija vajadzīgs.

Un tas jau nekas, ka vēlāk!” teic Aizputes Mūzikas skolas direktore Arta Kangīzere, kura šajā amatā ir no 2002. gada. Mūzikas skola dibināta 1946. gada 13. maijā.

No 1994./1995. mācību gada Aizputes Mūzikas skola ar instrumentu skaņām un melodijām pieskandina Jāņa ielu, jo apdzīvo skaisto, sarkano, nelielo ēku ar numuru 12, kura celta 1900. gadā un savulaik bijusi Aizputes apriņķa pašvaldības māja.

Gadu gaitā mūzikas skola izveidojusi un piedāvā vairākas profesionālās mūzikas ievirzes izglītības programmas: taustiņinstrumentu, pūšaminstrumentu, stīgu, sitamo instrumentu spēles un vokālās mūzikas apguvi. Kopumā ir iespēja mācīties spēlēt vairāk nekā desmit instrumentus.

Taču pašos pirmsākumos mūzikas skola Aizputē atradās Kuldīgas ielā 24. Mūsdienās šī ēka ir dzīvojamā māja, taču pirms mūzikas skolas dibināšanas tur atradušās dažādas izglītības iestādes. “1946. gadā, beidzot skanēt kara zalvēm, dziedāšanas skolotājs, vijolnieks Krišs Jankovskis partijas komitejā bija saņēmis uzdevumu noformēt kadrus mūzikas skolai, lai ar 1. septembri tā varētu sākt darboties.

Tas bija liels notikums aizputnieku dzīvē, jo tādai mazai pilsētiņai būs sava mūzikas skola,” vēstures lappusēs ieskatās A. Kangīzere.

Pirmajam mācību gadam sagādāti nepieciešamie mūzikas instrumenti, un mācības varēja uzsākt ap 70 audzēkņu.

A. Kangīzere atgādina, ka pirmā apliecība par skolas beigšanu izsniegta 1953. gadā skolas bijušajai akordeona spēles skolotājai Astrai Jansonei. Taču kopumā pa šiem gadiem skolu absolvējuši vairāk nekā 400 audzēkņu.

“Skola lepojas ar visiem audzēkņiem, bet īpaši ar tiem, kuri savu dzīvi saistījuši ar mūziku un ir pazīstami mūziķi gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. Pazīstamākie ir Pēteris Vasks, Tālivaldis Deksnis, Valdis Drulle, Ilze Valce, Mārtiņš Freimanis, Andris Ērglis, Marta Kauliņa-Pelnēna,” daļu no viņiem uzskaita direktore.

“Prieks par skolas absolventiem, kuri aktīvi strādā Aizputē, Dienvidkurzemes novadā un daudzviet citur, būdami mūzikas pedagogi.

Prieks arī par tiem, kuriem mūzikas skolā gūtās zināšanas palīdz dziedāt koros, spēlēt pūtēju orķestros, darboties dažādos profesionālos un pašdarbības kolektīvos,” pauž A. Kangīzere.

Šobrīd Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā muzikālo izglītību turpina seši absolventi, no kuriem daļa jau zināmi, piedaloties dažādos muzikālos projektos un sastāvos, viens audzēknis mācās Ventspilī.

Pašlaik Aizputes Mūzikas skolā mācās 103 audzēkņi no Aizputes un apkārtējiem pagastiem, bet ik gadu tā ir gatava savā pulkā uzņemt ikvienu, kurš vēlas sadraudzēties ar mūziku un instrumentiem. Skolā strādā 12 pedagogi, kuru audzēkņi gūst godalgotas vietas dažāda mēroga konkursos.

A. Kangīzere pastāsta, ka apaļās un pusapaļās jubilejās skola tiek pie vērtīgiem ieguvumiem, ar ko papildināt izglītības iestādes vēstures lapas.

Piemēram, 65 gadu jubilejā skola saņēma karogu, kuru noauda aizputniece Ārija Lindberga pēc mūzikas skolas bijušās pedagoģes Mirdzas Škensbergas 70. gados radītās skices, bet uz 70. dzimšanas dienu tika pie himnas “Lai spēks ir mūzika”, kurai mūzikas autors ir A. Ērglis, bet vārdus sarakstījis Imants Ozols.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.