Šajās dienās gan Aizputē, gan Kuldīgā notika domes sēde, kurā deputātiem bija jāskata līdzīgs jautājums – par abu slimnīcu apvienošanos, veidojot kopuzņēmumu vai izvēloties kādu citu sadarbības formu. Šīs rīcības pamatmērķis ir uzlabot veselības aprūpi visā reģionā. Aizputes domes deputāti šo apvienošanos ir atbalstījuši, taču nekādu pamatotu izskaidrojumu tam neredz bijusī Aizputes slimnīcas galvenā ārste, tagad Saeimas deputāte Ingrīda Circene.

Piedāvājumā – trīs varianti

Par to, ka Aizputes slimnīcai saskaņā ar valstī izstrādāto māsterplānu, būs jāmainās, ir skaidrs jau krietni sen. Tikai tā arī neviens neņemas atbildēt uz konkrēto jautājumu – kāda būs šīs ārstniecības iestādes nākotne, kādu to redz valsts? Kā viena no reālākajām iespējām tiek minēta Aizputes slimnīcas pievienošana Liepājas Centrālajai slimnīcai. Aizputnieki ar to nav īpaši mierā, jo ir pārliecināti, ka faktiski tas nozīmē Aizputes slimnīcas likvidēšanu. Tāpēc viņi nolēmuši rīkoties paši, izstrādājot dažādus nākotnes modeļus. Nupat notikušajā domes sēdē bija iesniegti divi lēmumu projekti. Viens no tiem paredzēja Aizputes pašvaldībai pilnībā uzņemties finansiālu atbildību par slimnīcu, taču, kā atzīst slimnīcas direktore Laima Ķēniņa, tas faktiski nozīmē, ka slimnīcā nenotiek attīstība, bet gan tikai tās uzturēšana līdzšinējā stāvoklī. Otrs variants paredzēja apvienību ar Kuldīgas slimnīcu, ko deputāti atbalstīja kā labāko. Kā skaidro Aizputes domes deputāte un Sociālo lietu komisijas vadītāja Alda Lapena, ieguvumi no tā būs vairāki, bet pats galvenais – pilsētniekiem un arī apkārtējo teritoriju cilvēkiem uzlabosies veselības aprūpe. Bija arī trešais variants – Reproduktīvās veselības centrs, kas atrodas Rīgā, bija izteicis vēlēšanos privatizēt slimnīcas ēku Atmodas ielā 17, kurā šobrīd atrodas Dzemdību nodaļa, lai tur attīstītu neauglības ārstēšanu. Taču šis variants līdz izskatīšanai pat nenonāca, jo, kā atzīst A.Lapena, tas nebija pietiekoši sagatavots.

Kas paliks Aizputē, kas tiks Kuldīgai?

Abu slimnīcu apvienošana, pirmām kārtām nozīmētu kopēju maku. Taču vienkāršajam iedzīvotājam ir maza bēda, no kurienes nāk finansējums, viņam svarīgi ir tikai un vienīgi, kas uzlabosies veselības aprūpē, ja notiks apvienošanās. Kā skaidro A.Lapena, pirmkārt, ir svarīgi uzlabot diagnostiku, un tas nozīmē, ka ir jāiegādājas jaunas un modernas diagnostikas aparatūras. Piemēram, digitālais rentgena aparāts, kompjūtertomogrāfs un daudz kas cits. Tam piekrīt arī Kuldīgas slimnīcas galvenais ārsts Ivars Eglītis, uzsverot, ka, mēģinot glābt slimnīcu no izputēšanas, jau daudzus gadus Aizputē ir atstāta novārtā primārā veselības aprūpe, kas tomēr ir galvenais, jo tieši tajā ir visvairāk pacientu. Otrkārt, ir jādomā par slimnīcas profila attīstīšanu. A.Lapena uzskata, ka noteikti jāsaglabā vispārējās ārstniecības nodaļa slimnīcā, rēķinoties ar to, ka no akūtās ķirurģijas tomēr būs jāatsakās, jo to saglabāt nozīmētu, ka ir nepieciešamas diennakts dežūras. Tomēr vēl varētu saglabāt plānveida ķirurģiju. I.Eglītis piekrīt par vispārējo ārstniecību, taču šaubās, vai Aizputē saglabāsies jebkāda ķirurģija, jo, lai veiksmīgi veiktu operācijas, ķirurgiem ir nepieciešama regulāra prakse, ko šāda maza slimnīca nevar nodrošināt. Tāpat, lai arī L.Ķēniņa izsaka cerību par dzemdniecības un ginekoloģijas saglabāšanu Aizputē, I.Eglītis saka: “Diezin vai tas notiks, jo tādā gadījumā tur ir nepieciešamas augsti attīstītas tehnoloģijas, reanimācija, neonataloģija un daudz kas cits, kas izmaksā ļoti dārgi.” Turklāt viņš piebilst, ka dzemdniecība ir rentabla tikai tad, ja notiek vismaz 400 dzemdību gadā, bet Aizputē to šobrīd ir ap 200. Un viņš piebilst arī to, ka Kuldīgas domes deputāti noteikti neatbalstīs tādu sadarbības variantu, ja Aizputē esošā palīdzība būs jādotē. Tāpēc, iespējams, aizputniekiem nāksies atteikties no vairākām slimnīcai piederošām ēkām. Pašlaik ir 6 ēkas, un, kā atzīst gan A.Lapena, gan L.Ķēniņa, par to ir jau spriests un ir doma par divām ēkām, bez kurām veselības aprūpe varētu iztikt.

Baidās zaudēt darbu

Lai arī ir izveidota darba grupa, kas strādā pie slimnīcu apvienošanas projekta, un tajā ir gan domes pārstāvji, gan arī dažāda ranga pārstāvji no slimnīcas un arī primārās aprūpes, vienprātības šajā jautājumā tomēr nav. Ne visi mediķi saprot apvienošanās lietderību, tomēr lielākās bažas ir par to, ka šī procesa rezultātā cilvēki varētu zaudēt darbu. Un Aizputē to atrast ir krietni grūti. A.Lapena tūlīt mierina, ka darbu noteikti nezaudēs neviens no mediķiem. Par to ir pārliecināts arī I.Eglītis, kurš piebilst, ka jau tagad uz Kuldīgu brauc strādāt gan bērnu māsiņas, gan citi speciālisti un darbs lielākā centrā viņām nozīmē arī labāku praksi un labākus darba apstākļus. L.Ķēniņa piebilst, ka ar pilsētas domi jau ir ievadītas sarunas par speciālu autobusu, kas varētu kursēt starp Aizputi un Kuldīgu, lai tur nogādātu gan pacientus, gan arī mediķus. No Aizputes līdz Kuldīgai ir 36 kilometri, bet līdz Liepājai – 50. Vai tomēr darbu nenāksies zaudēt slimnīcā strādājošajiem, kas nav mediķi, to pagaidām ir grūti pateikt.

I.Eglītis arī pastāstīja, ka viņš par kopēja uzņēmuma veidošanu ir ievadījis arī sarunas ar Saldus slimnīcu un pašvaldību un cer, ka šādai sadarbībai varētu piekrist arī Talsi. Vajadzību apvienoties viņš skaidro ar to, ka māsterplāns neparedz daudz mazu slimnīcu atstāšanu, taču apvienojoties būs garantēta izdzīvošana, turklāt pie lielāka kopbudžeta arī veiksmīgāka attīstība. A.Lapena piebilst, ka tas dotu iespēju arī ņemt kredītu, lai iegādātos jaunu aparatūru, kas šobrīd nav pa spēkam Aizputes slimnīcai vienai. I.Eglītis arī stāsta, ka jau šobrīd Kuldīgas slimnīca apkārtējam reģionam kļūst par mazu, tāpēc slimnīcu apvienošanās šo problēmu veiksmīgi atrisinātu. Kuldīga kļūtu par tādu kā centru, bet pārējās būtu filiāles ar savu vietējo vadību.
Kad apvienošanā varētu reāli notikt, šobrīd vēl nevar pateikt ne kuldīdznieki, ne aizputnieki. Iespējams, tas varētu būt ar jauno finanšu gadu, bet varbūt vēlāk.

Ingrīda Circene uzskata, ja jāveido specializētie centri

Līdzīgi kā ne viens vien Aizputes slimnīcā strādājošais pret Aizputes un Kuldīgas slimnīcas apvienošanu ir arī Ingrīda Circene, kas savulaik ļoti daudz spēka, enerģijas un darba ieguldījusi, lai Aizputes slimnīcu sakārtotu un joprojām kā ginekoloģe brīvdienās pieņem tur pacientus. Viņa neredz šajā sadarbībā pamatotu nākotni, bet gan saskata pakāpenisku Aizputes slimnīcas iznīcināšanu. “Esmu lūgusi, lai man parāda stratēģisko plānu, kurā būtu skaidri redzams, kas mainīsies pēc apvienošanas, kas tieši labāks būs aizputniekiem veselības aprūpē,” viņa saka. “Diemžēl to man neviens nevar parādīt, jo tāda gluži vienkārši nav.” Runājot par diagnostikas uzlabošanu, par digitālā rentgena aparāta nepieciešamību, viņa saka, tai ir jābūt valsts investīciju programmai, attīstot neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu. Un Aizputē tāda ir paredzēta. Tas nozīmē, ka slimnīcai par savu naudu šāda aparatūra nav jāpērk. Bet pārējās darbībās viņa saskata tikai un vienīgi Kuldīgas slimnīcas interesi likvidēt lielu daļu Aizputes slimnīcā esošo gultasvietu, neko jaunu nepiedāvājot pretī. “Ja reiz dzemdniecība, ginekoloģija un ķirurģija aiziet uz Kuldīgu, kas paliek mums pašiem?” viņa jautā. “Vispārējā ārstniecība? Tā praktiski ir sava veida sociālā palīdzība.”  Un viņa saka līdzībās: ja ir divas pustukšas krūzes, tad, salejot tās kopā, abas nebūs pilnas, pilna būs tikai viena, un šajā gadījumā tā pilnā būs Kuldīgas, nevis Aizputes slimnīca.

I.Circene arī nesaprot, kāpēc domes deputātiem tik nepieņemams variants šķiet neauglības ārstēšanas centra izveide Aizputē. A.Lapena skaidro, ka tādā gadījumā šī ārstniecības iestādes sniegs pakalpojumus tikai maksātspējīgajiem cilvēkiem, gan ārstējot neauglību, gan organizējot maksas dzemdības. I.Circene tur nesaskata neko sliktu: “Kāpēc lai bagātie cilvēki no visas Kurzemes nebrauktu uz Aizputi un neatstātu tur savu naudu? Līdz ar to pilsēta attīstīsies.” Viņa minēja, ka centram pašreizējās dzemdību nodaļas piedāvāts arī nomāt, taču, tā izveidē ir jāiegulda ļoti lieli līdzekļi, neesot pārliecība, ka šāda sadarbības forma ir droša.

I.Circene mūspuses veselības aprūpes sistēmas sakārtošanu skata plašāk un piedāvā vienu no variantiem, kā to varētu attīstīt. “Es uzskatu, ka katrā no šīm slimnīcām ir jāveido sava veida specializētie centri,” viņa klāsta savu redzējumu. “Ir jānāk kopā visu slimnīcu galvenajiem ārstiem, pašvaldību vadītājiem un citām atbildīgām amatpersonām un jāspriež par to, kādu palīdzību kurā vietā varētu sniegt. Neatšaubāmi, ka Liepājas Centrālajai slimnīcai ir jāpaliek par daudzprofilu centru, bet kāpēc Aizputē nevarētu attīstīt, piemēram, visa veida ortopēdisko palīdzību – gūžu, ceļu un citu locītavu protezēšanu. Cita profila centrs varētu būt Priekulē, vēl kāds Saldū un Talsos. Tādai reorganizācijai es redzu jēgu, bet ne pašreiz iecerētajai slimnīcu apvienošanai. Un tāpēc es ar pilnu atbildību saku, ka pašreizējie Aizputes domes deputāti būs personiski atbildīgi par savu pieņemto lēmumu, jo es neredzu šim modelim efektīvu nākotni.”

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”

“Mūsu mērķis ir, lai aizputniekiem un apkārtējo pagastu iedzīvotājiem uzlabotu veselības aprūpi un lai saglabātu Aizputes slimnīcu,” skaidro Aizputes slimnīcas direktore Laima Ķēniņa (no kreisās)  un domes deputāte Alda Lapena.