Pagājušās nedēļas nogalē Paplakā, z/s ”Stiebriņi” aizvadītas Latvijas Jātnieku federācijas ieskaites sacensības pajūgu braukšanā ”Priekules novada kauss 2020”. ”Pajūgu braukšana Latvijā kopumā pamatīgi progresē. Dzintra Blūma ir visražīgākā audzēkņu ziņā, es citu tādu nezinu,” sacensību rīkotāju vērtē galvenā tiesnese Māra Lūkina.

Pārbaudījums cilvēkam

Ar Dz. Blūmu aprunājos pēc viņas starta ar divjūgu kombinētajā maratonā, kamēr trenere vēro savu audzēkņu veiksmes un kļūdas distancē. ”Īstenībā zirgi neuztraucas, uztraucas cilvēki. Zirgs ir telepāts, viņš jūt to, ko cilvēks sajūt un domā, un tad arī sākas visas nepatikšanas. Sacensības ir pārbaudījums cilvēkam,” viņa atzīmē. Pajūgu braukšana līdzinoties auto rallijam, kurā ir ātrumkrosi un rallijkrosi. Kombinētais maratons ir tieši ātruma maršruts. Paralēles ar motorsportu ir arī braucēja palīga darbā. ”Tas palīdz izlīdzsvarot ratus. Ja braucējs nekļūdās un trase ir līdzena, tad loma nav tik liela, bet kalnainā apvidū palīgs veic tādas pašas funkcijas kā līdzbraucējs motociklam ar blakusvāģi. Vēl palīgs ir nedaudz kā stūrmanis – priekšā teicējs, dažās disciplīnās ir atļauts dot padomus,” skaidro Dz. Blūma. Savukārt manēžas braukšanā cilvēks iepriekš iemācās shēmu, un tiesneši vērtē, kā zirgs iet dažādās gaitās – soļos, rikšos un lēkšos.

Viena no Dz. Blūmas audzēknēm ir Loreta Aleksejeva, kura pirms pieciem gadiem sākusi nākt uz jāšanas treniņiem. ”Tā kā trenere vairāk nodarbojas ar pajūgu braukšanu, sāku arī to. Abi sporta veidi ir sarežģīti, katrs ar savu. Pajūgā vairāk ar balsi, rokām un enerģētiku jāstrādā, bet seglos – ar visu ķermeni,” pastāsta meitene. Viņai ļoti patīkot dzīvnieki, tāpēc ir aizrautība pavadīt laiku kopā ar zirgiem.

Poniju Mimi sacīkstēm gatavo Aiga Ozoliņa no Baldones poniju kluba ”Atēna”. ”Daudz bērnu nāk pie ponijiem, citreiz pat ne sportisko ambīciju dēļ, bet vairāk pavadīt laiku, iemācīties rūpēties par dzīvniekiem, kā arī apgūt disciplīnu un kārtību. Nu mums ir jauns sacīkšu braucējs, kuram ir 12 gadu,” trenere lepojas ar Karlīnu Kvitku, kas cieši izlēmusi būt laba braucēja. Viņas tēta māsai ir zirgi, tāpēc seglos pirmo reizi sēdusies sešu gadu vecumā. ”Patīk pajūgu braukšana, ir interesantāk, nekā jāt. Ja tu lec, tad vienkārši lec, bet te ir vairākas disciplīnas,” saka braucēja.

Riktīgs draivs!

Galvenā tiesnese Māra Lūkina atzīst, ka Dz. Blūma lēni, bet noteikti ejot uz priekšu: ”Esmu bijusi pie varbūt jaudīgākiem sacensību rīkotājiem, bet viņi izdod tikai sacīkstes. Universālā Dzintra izdod ārā visu, arī audzēkņus.”

Pajūgu braukšanā svarīgs gan ātrums, gan veiklība un precizitāte, uzsver speciāliste. Ir trīs disciplīnas. Manēžas braukšana parāda braucēja un zirga sadarbību, zirga atsaucību. Šī disciplīna asociējas ar iejādi jātniekiem, te var redzēt zirga prasmes un braucēja māku. Šīs spējas ir svarīgas nākamajām disciplīnām, kad jāsacenšas ātrumā vai maršruta izbraukšanas precizitātē. Kombinētais maratons ir vairāk bērnu distance, ietilpst tikai divi šķēršļi, kas precīzi jāapbrauc. Senioru klasē ir četri šķēršļi, bet pats nopietnākais maratons ir ar sešiem šķēršļiem. ”Tur ir ātrums, precizitāte un azarts, kā tagad saka, – riktīgs draivs!” viņa stāsta.

Pajūgu braukšanā startē gan zirgi, gan poniji. Kādam jābūt šo sacīkšu braucam zirgam? ”Izcelsme un eksterjers ir stiepti jēdzieni. Temperaments varētu būt noteicošais. Ja gribi startēt starptautiskā klasē, meklē temperamentu un izturību, īstenībā universālu zirgu. Augumam nav tik lielas nozīmes, apmācīt var jebkuru, tikai jāpiemeklē atbilstošs aizjūgs un rati. Kad pajūgu braukšana pirms gadiem divpadsmit sākās, mērķis bija vēlreiz izvest pasaulē Latvijas braucamo zirgu. Izturība tam pamatīga, bet pieredze rāda, ka šis zirgs ir lēnāks. Šķirne radīta vairāk smagumu vilkšanai, tad ar locīšanos varētu būt problēmas masas dēļ. Ja grib kaut ko sasniegt pasaulē, tad vairs nebrauc ar latviešiem,” saka M. Lūkina.

Cik dārgs ir šis sporta veids? Vairākus tūkstošus dārgāk, nekā jātniekam, atklāj tiesnese, jo uz sacensībām jātransportē arī rati, ne tikai zirgi: ”Entuziasti ir galvenie iesācēji. Tālāk – vai viņi māk piesaistīt sponsorus? Ļoti svarīga ir ģimenes ieinteresētība. Arī Dzintras gadījumā ģimenes lieta pārauga visaptverošā. Valstiskā līmenī pajūgu braukšanai sponsoru nav, drīzāk pagasta līmenī, kas ieinteresēts popularizēt savu vārdu un iedod naudu kaut vai balvām. Latvijā vēl joprojām sacīkšu organizētāji, braucēji un tiesneši ir vieni un tie paši cilvēki, un domāju, tuvākajā laikā nekas nemainīsies, tāda ir realitāte.”

Labākais sasniegums Latvijai FEI (Starptautiskā jātnieku sporta federācija) reitingā ir 46. vieta no simts. ”Neesam pēdējie. Par nākotni negribu runāt. Tā ir atkarīga no individualitātēm, no sportiskām ambīcijām,” uzskata M. Lūkina. Pajūgu braukšanas atbalsta punkti citur Latvijā ir Kocēnos, Ķekavas novadā, Tilžā un Smiltenes novadā.

32Skatīt galeriju