Ālandes nesenā piešmucēšana no Grobiņas attīrīšanas ierīcēm pamudināja biedrības “Liepājas ezeri” izpilddirektoru Ēvaldu Urtānu apskatīt nelielās upītes ieteku ezerā, un drīz vien viņš nonāca vietā, kur Ālandes tecējums ir pilnībā apstādināts. Līdz ar to visi atkritumi, ar ko piesārņota upe, no gada gadā gluži kā tvertnē uzkrājas tās gultnē, bet pavasaros izplūst arī pa Jāņa Petrēvica lauku saimniecības “Beģi” palienes pļavām, kuras bioloģiskās daudzveidības dēļ speciālisti esot pielīdzinājuši daudzinātajām un savā ziņā unikālajām Vītiņu pļavām.

Kam jārūpējas par robežupi?

“Ainava, kas tur atklājas skatienam, no vides aizsardzības viedokļa raugoties, nav no iepriecinošākajām. Ālande kā pret sienu  atduras pret rūpnīcas “Liepājas metalurgs” dambju sistēmām un praktiski tālāk arī netiek,” stāstīja izpilddirektors. Situāciju vēl vairāk sarežģī fakts, ka pilnībā aizsērējusi ir arī kādreiz no Cietokšņa kanāla Zaļajā birzī uz ezeru plūdusī Kalējupīte. Šīs mazpazīstamās upītes tecējums vienā no posmiem metalurģiskā uzņēmuma rekonstrukcijas laikā tika ievadīts caurulē, kas iegremdēta zemē zem Ālandes gultnes. Gadu gaitā šī caurule pamazām aizsērējusi. “Tāpēc ūdens cirkulācija ir pārtraukta, bet apkārtnes iedzīvotājiem jārēķinās ar visām no šī fakta izrietošajām sekām,” sacīja Ēvalds Urtāns. Līdz ar upes tecējumu pārtrūcis arī zivju migrācijas ceļš. Nārstojošās zivis nespēj iekļūt Ālandē, lai dotos pa to augšup un tādējādi sasniegtu savas nārsta vietas.
Dzirdot par šiem novērojumiem, nolēmām tuvāk iepazīties ar Ālandes grīvā notiekošajām nejēdzībām. Palīdzēt mums laipni atsaucās “Beģu” īpašnieks Jānis Petrēvics, kuru liepājnieki pazīst un ciena kā prasmīgu ārstu. Kopīgi ar viņu izstaigājām un apskatījām gan apstādināto un zaļām aļģēm viscaur  aizaugoši Ālandi, gan mirušo Kalējupīti, kas tek pa pašu Liepājas un rajona robežu. Jāpiebilst, ka šis apstāklis lielā mērā sarežģī  problēmas risināšanu, jo nedz pilsētas, nedz rajona vadītāji Ālandes un Kalējupītes vides sakārtošanā iniciatīvu līdz šim nav izrādījuši,  droši vien uzskatot, ka tas nav jādara viņiem, bet gan kaimiņiem.

Apdraudēta bioloģiskā daudzveidība

 Bet tikmēr viss turpina, kā mēdz sacīt, iet grīstē. Kā pastāstīja “Beģu” saimnieks, kurš šeit dzīvo kopš puikas gadiem, vienmēr tā neesot bijis. Kādreiz Ālande plūdusi uz ezeru un makšķernieki šajā  upē netālu no grīvas nereti ķēruši pat  zivis. Arī Kalējupīte brīvi   savienoja Cietokšņa kanālu ar ezeru pāris kilometru aiz Liepājas lidostas aerodroma. Taču, kopš tās tecējums zem Ālandes gultnes ir noštopējies, Kalējupīte, Ālandei pavasaros pārplūstot, pat reizumis sadomājot tecēt pretējā virzienā, nesot sev līdzi smirdošus atkritumus. Par to, ka tā patiešām notiek, pērnajā ziemā pārliecinājāmies arī mēs, kopā ar Iekšējo ūdeņu kontroles sektora vadītāju Ģirtu Liepiņu un Ēvaldu Urtānu piedaloties reidā un pārbaudot zivju ziemošanas apstākļus Cietokšņa kanālā un citās Liepājas apkārtnes ūdenstilpēs. Skābekļa saturs vietā, kur Kalējupīte savienojas ar Cietokšņa kanālu, toreiz bija satraucoši zems.
 Jānis Petrēvics pastāstīja, ka, darbojoties savas naturālās saimniecības 23 hektāros, audzējot bariņu aitu, pāris govju, kā arī  tītarus, zosis un citus mājputnus. Tādu lauksaimniekošanu viņš nosauca par hobiju, jo ienākumus tā nenesot. Tomēr gribot, lai apkārtnē, kur lemts dzīvot, valdītu sakoptība. Tāpat viņš esot ieinteresēts saņemt Eiropas Savienības naudu, kas tiek maksāta par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu palienes pļavās. Taču Ālandes straumes izsīkums, ko izsaucis  fakts, ka metalurģiskās rūpnīcas apsaimniekotajos kanālos tiek uzturēts augstāks ūdens līmenis, dzīves apstākļus “Beģos” padarījis neciešamus.

Piesārņotājus grūti nosacīt

Jānis Petrēvics domā, ka upes piesārņojumu radījusi ne tikai Grobiņas attīrīšanas iekārtu dūņu pārvietošana, bet arī Cimdenieku kanalizācijas noplūdes. Savukārt Ēvalds Urtāns pauda viedokli, ka   šī reize, kad par Grobiņas attīrīšanas iekārtu nepareizo ekspluatāciju uzzināja sabiedrība, nav bijusi vienīgā un, ļoti iespējams, ka  smirdoši atkritumi arī agrāk ar vadītājas Birutas Skujiņas ziņu ir iepludināti upītē.
Biedrības “Liepājas ezeri” izpilddirektors pastāstīja, ka par notiekošo pie Ālandes grīvas un aizsērējušo Kalējupītes zemteci informējis Liepājas Pilsētas domes Vides daļu. Izrādot labu iniciatīvu, lietas labā kaut ko darīt esot apsolījis pilsētas izpilddirektors Edgars Rāts. Jāteic, ka šis laiks, kad sausums izkaltējis novadgrāvjus un mitrās vietas pļavās, ir pats piemērotākais brīdis rīcībai, jo nokļūt ar tehniku mežonīgajā vietā, kur krustojas Kalējupīte un Ālande, nav nemaz tik vienkārši. Par to, lai piebraukt tur būtu sarežģīti, parūpējušies arī bebri, kuri savas ejas ierīkojuši krustu šķērsu – tā, ka ejot var kaklu nolauzt.