“Šodien Durbē balle!” piektdienas pēcpusdienā ceļabiedrei saka kāds autobusa “Liepāja – Padone” pasažieris un ir priecīgs par gaidāmo rosību pilsētā. Par balli viņš sauc mūzikas, mākslas un vietējās ražas festivālu “Zemlika”. Durbi ar bagātīgu kultūras un dzīvības devu tas nedēļas nogalē piepildīja jau sesto gadu, pulcējot pašus durbeniekus, apmeklētājus no Rīgas, Liepājas un citām vietām, kā arī māksliniekus no Latvijas un ārvalstīm.

Tos, kas festivālu un arī pašu Durbi apmeklē pirmoreiz, vieta sagaida atvērti un draudzīgi. Nomaldīties ir grūti, jo īpaši, ja līdzi festivāla karte. Vispirms ceļš ved uz infocentru skolā. Tur pie letes sagaida smaidošas meitenes. Viņas atbild uz jautājumiem, uzņem nakšņotājus, kuri ierodas ar guļammaisiem un matracīšiem, un cienā ar dzērvenēm, jo ēdnīcas durvis vēl kavējas vērties. Ar to, ka nekas nesākas un neveras vaļā programmā norādītajā laikā, jārēķinās. Ja sākumā šis apstāklis tā kā mazliet kaitina, pēc laiciņa jau tiek pieņemts, un esi gatavs ļauties Durbes nesteidzībai un apcerei, festivāla mierīgajam plūdumam.

Konceptuālā mākslinieka Kaspara Podnieka izstāde “Aploks” Noliktavā atsauc atmiņā bērnību, kas pavadīta laukos, kur govis, piens un kannas bija daļa ikdienas. Bet Ata Jēkabsona izstādē “Kristāliskā viela” Tukšajā veikalā apskatāmie kristālu fotoattēli kontrastē ar aplupušajām telpas sienām un maģiski vilina neatraut acis. Tomēr tas jādara, jo jādodas uz koncertiem. Mūzika ir nozīmīgākā “Zemlikas” daļa, un skaniskajā piedāvājumā, laikam kā allaž, ir žanriska piesātinātība.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 1.novembra numurā.

#kvards-20161101-06#