23. martā pulksten 16 Rucavas Novada domē iedzīvotājiem skaidros, kā Sventājas jūras ostas atjaunošana varētu ietekmēt Latvijas vidi. Notiks ietekmes uz vidi novērtējuma sabiedriskās apspriešanas sanāksme, informē pašvaldības vadītāja Līga Stendze.

Šī būs pirmā, taču ne pēdējā sabiedriskā apspriešana, kuras laikā iedzīvotāji projekta īstenotājiem varēs uzdot interesējošus jautājumus vai izteikt iebildumus, zina teikt L. Stendze. Projekta pasūtītājs ir Klaipēdas Valsts jūras ostas direkcija, bet izpildītājs – Lietuvas Enerģētikas institūts.

Vai un kā tieši Sventājas jūras ostas atjaunošana varētu ietekmēt Rucavas novadu, vēl konkrēti nav zināms, norāda Vides pārraudzības valsts biroja direktors Arnolds Lukšēvics. Sabiedriskā apspriešana par ostas atjaunošanu Rucavā notiekot tāpēc, ka plānotā darbība tiks veikta 4,4 kilometru attālumā no Latvijas robežas. Tas savukārt nozīmē, ka, iespējams, var tikt ietekmēta, piemēram, krasta erozija. Jautājumi varētu rasties arī par to, vai jaunā osta radīs piesārņojumu, kas atstās iespaidu arī uz Latvijas jūras piekrastes daļu. “Varbūt iedzīvotājiem vēl kādas jomas būtu aktuālas,” norāda biroja direktors.

Informācija, kas pieejama Vides pārraudzības valsts biroja mājaslapā rāda, ka Baltijas jūras apkārtne, atjaunojamās jūras ostas hidrotehnisko būvju rezultātā piedzīvo ietekmi uz pludmales smilts uzturēšanas apstākļiem. Smilts sanesumi esot vienīgais apkārtējās vides komponents, kam var piemist starpvalstu ietekme.

Balstoties uz kartogrāfiskā materiāla analīzi un krasta dinamikas monitoringa datiem, veikts vecās Sventājas jūras ostas ietekmes uz krasta stāvokļa izvērtējums. Konstatēts, ka 1939. gadā uzceltais dienvidu mols noteica intensīvu sanesumu akumulāciju ostas piekļuves vietās un uz dienvidiem no tās. Turklāt ziemeļu daļā no zemes raga līdz Latvijas jūras krastam noārdīšanas procesi kļūstot aizvien stiprāki. Laika gaitā neuzturētais un neremontētais mols ātri samazinājies. Pēdējo 17 gadu laikā monitoringa dati rāda, ka krasta noārdīšanās procesi Sventājas jūras ostas ziemeļu daļā ir kļuvuši lēnāki un ir sākusies neliela sanesumu akumulācija pusotra kilometru attālumā no mola.

Dana France,
“Kurzemes Vārds”