Pirms pagājušā gada 1.jūlijā īstenotās administratīvi teritoriālās reformas katram no bijušajiem astoņiem novadiem, kas apvienoti Dienvidkurzemes novadā, bija savs ģerbonis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātā metodika apvienoto pašvaldību darbības sākšanai paredz, ka gadījumā, ja novads ir izveidots pilnīgi no jauna, ar jaunu nosaukumu, apvienojot citus novadus, tam noteikti jāveido jauns ģerbonis.

Kamēr jaunais ģerbonis nebija izstrādāts, pašvaldība uz laiku veidlapām un citām vajadzībām izmantoja mazo valsts ģerboni.

Kā norāda Pastore, Dienvidkurzemes novada vienotā ģerboņa izveidošana uzticēta māksliniekiem Ilzei Lībietei un Jurim Ivanovam, kas jau iepriekš izstrādājuši 114 bijušo novadu, pilsētu un pagastu ģerboņus, kā arī dzimtu un juridisku personu ģerboņus.

Dienvidkurzemes novada ģerboņa izstrāde ilga deviņus mēnešus, ko veica domes priekšsēdētāja Aivara Priedola izveidota darba grupa, kuras sastāvā bija dažādu jomu speciālisti.

Ģerboņa izstrādes laikā bija gan konsultācijas ar vēstures un heraldikas speciālistiem, kā arī notika vietējās sabiedrības iesaiste, aicinot iedzīvotājus izteikt savu viedokli par novada vērtībām un simboliem, ko izmantot ģerboņa izstrādē.

Darba rezultātā ir tapis ģerbonis, kur sudraba laukā attēlota sarkana lauva.

Kā skaidro Pastore, ģerboņa idejas pamatā ir Dienvidkurzemes nozīmīgā loma Latvijas valsts vēsturē.

Kā sēdē atzina Heraldikas komisijas locekļi, izvērtēšanai iesniegtais ģerbonis ir korekts, lakonisks un vienlaikus tas simbolizē gan vēsturiskus notikumus kā Latvijā kopumā, tā Kurzemē, tajā pašā laikā simbolos ietverti arī pavisam mūsdienīgi vēstījumi.

Sudraba trijstūris simboliski asociējas ar Dienvidkurzemes novada kontūrām Latvijas kartē, kā bākas gaismas kūlis tas simboliski aicina kuģotājus mājās no jūras, vienlaikus simbolizējot arī buras tēlu.

Ģerboņa metā attēlotais trijstūris atspoguļo arī nozīmīgus vēsturiskus notikumus novada vēsturē – 1919.gada sākumā tieši šīs ir teritorijas, kuras nav okupējis Pētera Stučkas boļševistiskais režīms un simboliski sudraba trīsstūris sarkanā laukā atspoguļo neatkarīgās Latvijas valstiskuma saglabāšanos šajā laikā.

Ģerboņa metā izmantotā sarkanā krāsa ir senā Kurzemes karoga krāsas, kas simboliski slēpti atspoguļo novadu kā vienīgo, kas savā nosaukumā nes Kurzemes vārdu.

Sudraba krāsa simbolizē ūdeni – Dienvidkurzemes novadam ir garākā jūras piekraste no visiem Latvijas novadiem.

Trijstūra figūra ir oriģināla, un kā tāda šādā formā nav izmantota nevienā pastāvošā Latvijas novada vai pagasta ģerbonī.

Šādas formas izvēle ļauj Dienvidkurzemes novada ģerbonim būt izteikti oriģinālam un viegli atpazīstamam citas Latvijas heraldiskās simbolikas klāstā.

Lauva ir zvēru karalis arī heraldikā un plaši izmantots tēls, kas tradicionāli simbolizē spēku, cēlumu un drošsirdību. Latvijas ģerbonī sarkanais lauva pārstāv Kurzemes un Zemgales hercogistes ģerboni, kas sākotnēji veidojās kā valdošā Ketleru nama ģerbonis. Taču 1856.gadā, teritorijai jau esot Krievijas impērijas sastāvā, šis ģerbonis tika apstiprināts par Krievijas guberņas ģerboni, un tiek uzskatīts par Kurzemes simbolu.

Sarkanā lauva sudraba laukā ir arī 1930. un 2012.gadā apstiprinātā Kurzemes kā kultūrvēsturiskā apgabala ģerbonis, tas simbolizē Kurzemi arī Latvijas valsts ģerbonī. Novada ģerbonī tā atrašanās ir pamatojama ar Kurzemes vārdu tā nosaukumā.