Izskatot ģerboņa metu variantus ar speciālistiem un domes deputātiem, ienāca jauni priekšlikumi par to, kas būtu akcentējams novada simbolikā, stāsta pašvaldības Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Pastore: ””Saules” metā bija ņemts par pamatu vēsturiskā Kurzemes novada sarkanais tonis, bet, paanalizējot sīkāk, radās sajūta, ka saule ir spēcīgs simbols, taču tā ir pāri visam – mums ir zila jūra, zaļās pļavas, lauki un meži, debesjums, ko simbolizē sudrabainā josla. Tāpēc lūdzām māksliniekiem saules tēlu papildināt ar šīm bagātībām, skatoties no mūsdienīgā. Ģerboņus veido vai nu pēc vēsturiskajām, vai mūsdienīgajām vērtībām, un Dienvidkurzemes novads iet mūsdienīgo ceļu.”

Ģerboņa metā sākotnēji attēlotos lauztos starus, kas izskatās agresīvāk, pašvaldība māksliniekiem Ilzei Lībietei un Jurim Ivanovam lūdza pārveidot par liektiem, lai saule būtu silti pulsējoša. Rasti jauni radošie risinājumi, lai saskaņā ar heraldiskajām prasībām ģerboni izveidotu emocionāli atbilstošāku un piesaistošāku, norāda K. Pastore.

Dienvidkurzemes novada domes deputāti savu izvēli izdarīja aizklāti, un 16 bija par zili zaļo variantu, bet trīs atbalstījuši sarkano sauli.

Trīs ģerboņa meti ”Saule”, ”Jūra” un ”Zirgi, kurus mākslinieki bija izstrādājuši pēc iedzīvotāju iesniegtajām idejām, bija nodoti sabiedrības apspriešanai. Balsojumā saņemtas 1736 atbildes. Sauli izvēlējās 46 procenti iedzīvotāju, 25,5 % vēlējās redzēt zirgus, bet 28,6 % – jūru.

Valsts heraldikas komisijas sēde notiks 16. decembrī. Komisijas priekšsēdētāja vietniece administratīvajos jautājumos, atbildīgā sekretāre Ramona Umblija stāsta ”Kurzemes Vārdam”, ka heraldika ir gan zinātnes, gan mākslas joma. ”Vispirms komisija skatīs meta atbilstību heraldikas nosacījumiem un tradīcijām, pēc tam – mākslinieka realizāciju.

Ģerbonis vispirms jāapstiprina konceptuāli – attēlotās figūras, simbolus, bet bieži vien komisijai ir piezīmes un lūgumi māksliniekam precizēt zīmējumu,” viņa atzīmē.

Kad komisija būs apstiprinājusi ģerboni, atzinumu nosūtīs Kultūras ministrijai, lai reģistrētu ģerboņu reģistrā. Reizē ar atzinumu māksliniekam jāiesniedz vesela mape ar attēliem, kuru apstrādāšana dažādās programmās pēc tam ļauj pašvaldībai tos uzreiz izmantot dažādos drukātos un digitālos formātos.

Arī citas jaunizveidotās pašvaldības aktīvi izstrādājot savu simboliku, taču pagaidām neviens jauno novadu ģerbonis nav apstiprināts. ”Pašvaldību vadītājiem esmu teikusi, ka nav jāsteidzas, jo ģerboni neveido uz vienu dienu,” norāda R. Umblija.

Cik lielā mērā ņemt vērā iedzīvotāju vēlmes, esot diskutabls jautājums, jo iesaiste aptaujās pret iedzīvotāju skaitu parasti esot ļoti maza. ”Tas drīzāk ir kultūrsocioloģisks pētījums par to, kas cilvēkiem patīk, bet es domāju, ka galvenokārt ir jāpaļaujas uz speciālistiem,” uzskata Heraldikas komisijas pārstāve.