Priekules novadā katra jaundzimušā bērna vecāki turpmāk saņems simt latu pabalstu. Pabalsts vai dāvinājums jaunajiem vecākiem tiek arī vairākās citās Liepājas puses pašvaldībās.

Priekules novadā iniciatīva par pabalsta piešķiršanu nākusi no domes priekšsēdētājas Vijas Jablonskas. Deputāti pagājušā mēneša sēdē lēmumu pieņēmuši vienbalsīgi. Statistika par pagājušo gadu rāda, ka novadā piedzimuši 49 bērni, līdz ar to šis pabalsts gadā varētu prasīt aptuveni piecus tūkstošus latu.

Deputāti pirms balsojuma gan norādījuši, ka šis pabalsts neatrisinās demogrāfiskās problēmas. Tomēr tas parādīšot pašvaldības attieksmi pret vecākiem, kas nolēmuši novadā palikt un audzināt savus bērnus.

Tikpat lielu pabalstu jau vairākus gadus jaunajiem vecākiem izmaksā Vaiņodes Novada dome. 50 latu bērna piedzimšanas pabalsts tiek izmaksāts Pāvilostas novadā. Savukārt Vērgalē pagasta laikā jaunajiem vecākiem ticis dāvinājums – pamperu paka.

Aizputes novadā jaundzimušā vecākiem tiek izmaksāts 35 latu liels pabalsts un jaunie vecāki saņem arī nelielu dāvaniņu no Aizputes sadraudzības pilsētas Zviedrijā Kolmordenas – tamborētu cepurīti, zeķītes vai zābaciņus.

Nīcas Novada dome jaunajiem vecākiem piešķir dāvanu karti 20 latu vērtībā vietējā aptiekā. Viens no iemesliem ir tas, ka tādējādi ir drošība – pabalstu nelabvēlīgās ģimenes neizmantos savtīgām vajadzībām.

Citās pašvaldībās, kur vecāki saņem pabalstu naudā, par dāvinājumu graudā neesot domāts. “Ja gribētu dot mantā, būtu nepieciešams rīkot iepirkumu un kārtot cita veida dokumentāciju,” skaidro I. Gūtmane.

Pārējās pašvaldībās – Rucavas, Grobiņas un Durbes novadā – pabalsta jaunajiem vecākiem nav. “Patlaban sociālā situācija ir tāda, ka cilvēkiem vairāk nepieciešama cita veida palīdzība,” uzskata Līga Melketa, Grobiņas Novada domes sociālā darbiniece darbā ar ģimenēm. 

Vislielākais jaundzimušo skaits pērn reģistrēts Liepājas puses lielākajā novadā – Aizputē. “Vienu brīdi bijām amerikanizējušies, bet tagad bērniem nāk atpakaļ latviešu vārdi – ir Raimondi, Jāņi, Lienes,” secinājusi Aizputes Novada domes Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Ņina Ivanova.

Pie neparastākajiem vārdiem minami Rendija, Adriāna, Dianna. Rucavas novadā doti arī tādi vārdi kā Enija, Donata, Gaigala, Hanna, vienai meitenītei otrs vārds dots Lībe. Puišiem vārdi tradicionālāki – Ēvalds, Gustavs, Andris.

Vaiņodes Novada domes Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Gunta Orlova atceras gadījumu, kad, atnākot reģistrēt mazuli, mamma bērna vārdu rakstījusi, rakstījusi, tad nopūtusies: nemākot uzrakstīt. Tētim gan tas izdevies. “Nu, nevajag likt bērniem tādus vārdus, ko paši nevar uzrakstīt un izrunāt!” aicina G. Orlova.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 5.marta numurā.

#kvards-20110305-06#

Egona Zīverta foto

Lai jaunajiem vecākiem ļautu saprast, ka viņi novadam ir vajadzīgi, un neradītu vēlmi doties prom, Priekules Novada dome nolēmusi piešķirt simt latu pabalstu par jaundzimušo.