Grib uzņemt zaļo kursu

ES atbalsta pasākumi pie mūsu lauksaimniekiem un zvejniekiem pārsvarā nonāk caur ES Kopējo lauksaimniecības politiku. Tā tika radīta, lai Eiropā būtu stabils pārtikas piedāvājums, lai cilvēki ar darbu lauksaimniecībā varētu sev nopelnīt iztiku un uzturētu dzīvu lauku ekonomiku. Kopējā lauksaimniecības politika ir lielākā ES budžeta izdevumu sadaļa, veidojot 35%.

“Eiropas Savienība kopš 2019. gada ir uzņēmusi skaidru virzību uz Eiropas zaļo kursu jeb apņemšanos dzīvot videi draudzīgāk un sasniegt klimata mērķus, vienlaikus nodrošinot arī ekonomikas izaugsmi. Zaļais kurss paredz pārmaiņas visās ekonomikas nozarēs, protams, arī lauksaimniecībā.

Ir izvirzīts mērķis pesticīdu lietošanu samazināt uz pusi līdz 2030. gadam un virzīties uz to, lai vismaz ceturtdaļa no lauksaimniecības produktiem būtu bioloģiski audzēti.

Tas prasa nozīmīgas izmaiņas lauksaimniecības politikas noteikumos,” par aktualitātēm un risināmiem jautājumiem lauksaimniecības politikas veidošanas jomā stāsta EP deputāte Inese Vaidere.

“Lauksaimniecības politikai jākļūst zaļākai, lai uzlabotu vides un pārtikas kvalitāti, kā arī bioloģisko daudzveidību,” viņa uzsver, uzskatot, ka vismaz 35% lauku attīstības budžeta jāatvēl dažādiem ar klimatu un vidi saistītiem pasākumiem, bet vismaz 30% tiešo maksājumu budžeta jānovirza ekoshēmām, ar kurām finansiāli atbalstīs lauksaimniekus, kas īsteno klimatam un videi draudzīgu lauksaimniecības praksi.

Tāpat nauda jāpārdala tā, lai mazāk nonāktu pie ļoti lielām saimniecībām, bet būtu lielāks atbalsts maziem un gados jauniem lauksaimniekiem.

Pieaugs tiešie maksājumi

Iesniedzot grozījumus, gan I. Vaidere, gan EP deputāts Nils Ušakovs stingri iestājušies par pilnīgu tiešo maksājumu izlīdzināšanu. Lai arī tiešie maksājumi Latvijas zemniekiem nākamajos gados pieaugs, Rietumeiropas kolēģi neatbalstīja šo maksājumu pilnīgu izlīdzināšanu. Salīdzinot ar citu dalībvalstu zemniekiem, joprojām turpmāk paliksim ar zemāko tiešo maksājumu atbalsta apjomu, par ko lauksaimnieki bieži ir neapmierināti, piezīmē N. Ušakovs.

“Latvijas lauksaimniekiem pieejamais finansējums nākamajos septiņos gados būs nedaudz virs trīs miljardiem eiro. Tas ir mazāk nekā viens procents no kopējā ES atvēlējuma lauksaimniekiem,” teic N. Ušakovs.
“Es strādāju pie tā, lai nākamajā plānošanas periodā palielinātu līdzekļus lauksaimniecības nozarei, arī attiecībā uz lauku attīstības fondu.

Palielinātajam budžetam vajadzētu palīdzēt Eiropas lauksaimniekiem pārvarēt krīzi un izveidot dzīvotspējīgu un videi draudzīgu uzņēmējdarbības modeli,” viņš saka.

Kamēr tiek izstrādāti jaunie noteikumi, lai nodrošinātu skaidrību par naudas plūsmas turpinājumu, nolemts pagarināt spēkā esošos kopējās lauksaimniecības politikas noteikumus līdz 2022. gada beigām, kā arī ieviest dažus papildu atvieglojumus lauksaimniekiem, ņemot vērā Covid-19 krīzi.

Vairāk atbalsta veidu zvejniecībai

Zvejniecībā mērķi ir līdzīgi kā lauksaimniecības nozarē – sektora ekonomiskā izaugsme, saimniekojot videi draudzīgākā veidā. “Ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansējumu tiek sniegts atbalsts gan zvejniecības nozarei, gan pārējām zivsaimniecības nozarēm – akvakultūrai un zivsaimniecības produktu pārstrādei, kā arī no zivsaimniecības atkarīgo vietējo jūras piekrastes teritoriju attīstībai un valsts funkciju īstenošanai – zivsaimniecības datu vākšanai, zvejas kontroles nodrošināšanai un integrētās jūrlietu politikas īstenošanai,” pastāsta N. Ušakovs.

“Turpmākajos gados fonda atbalsts ļaus gan stiprināt Latvijas zivsaimniecības nozares konkurētspēju, gan padarīt to arvien ilgtspējīgāku,” saka I. Vaidere. “Paredzēts, ka jaunajā plānošanas periodā būs pieejami vairāki jauni atbalsta veidi, tai skaitā piekrastes zvejniekiem lietota kuģa iegādei, dīķsaimniecībām aizsargājamo dzīvnieku un putnu nodarītajiem zaudējumiem un citiem,” uzskaita EP deputāte.

N. Ušakovs uzsver, ka komercdarbību zvejniecībā būtiski ietekmē mencas zvejas aizliegums 2020. gadā, jo būtiski samazinājušies šo zivju krājumi jūrā. “Šajā sakarā tikko pieņemti grozījumi, kas atļauj maksāt kompensācijas skartajiem zvejniekiem par mencu zvejas kuģu izņemšanu no zvejas,” viņš piebilst.

UZZIŅAI

Kopējais ES lauksaimniecībai pieejamais finansējums (2021–2027) ir:

• Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds – 291,1 miljards eiro, no kuriem 270 miljardi eiro paredzēti tiešajiem maksājumiem.
• Fonds lauku attīstībai – 87,4 miljardi eiro.
• Atveseļošanas fonds – 8,07 miljardi eiro.

Latvija līdz 2027. gadam lauksaimniecības atbalstam saņems 3,347 miljardus eiro – pieaugums par 661 miljonu eiro jeb 24,6%.

• Tiešie maksājumi nākamajiem septiņiem gadiem būs 2,41 miljards eiro – pieaugums par 693 miljoniem eiro jeb 40% vairāk.
• Lauku attīstības fonda finansējums Latvijai būs 851 miljons eiro.
• Zivsaimniecības attīstībai jaunajā ES daudzgadu budžetā Latvijai būs pieejami ap 168 miljoniem eiro, šobrīd tie ir 182,8 miljoni eiro – samazinājums par 3,5%. Ap 70 miljoniem eiro – plānoti uzņēmējdarbības konkurētspējas un dzīvotspējas uzlabošanai.

Publikācija sagatavota sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā.