“Mūsu mūža projekta pirmais posms ir noslēdzies,” sienas gleznojuma “Dievs, svētī Latviju!” atklāšanā saka Aizputes Linmeijera nama īpašniece Liene Zīlīte un uztic atklāšanas lenti pārgriezt lielizmēra gleznas autorei Gerdai Stūrei. Sienas gleznojums ir viens no vēsturiskā Linmeijera nama atdzimšanas posmiem. Ēkā iecerēts atkal iedzīvināt tās sākotnējo būtību – apmešanās un atpūtas vietu.

2016. gadā ēka nonāca Lienes Zīlītes un Viļa Brūvera īpašumā. Kopš tā laika par savu cīņu biedri viņi dēvē G. Stūri. Nu mājas saimnieki saka, ka esot ļoti laimīgi, jo šāds liels kopdarbs ir noslēdzies. Galvenais uzsvars likts uz interesanto sienas sadalījumu un triumfa arkas izveidi, kas daļā sienas rada interesantu vizuālo perspektīvu. Gleznojuma nosaukumā atklāta ideja ko īpašnieki vēlas īpaši uzsvērt – latvietību un latvisko kā uzvaras triumfu. “Mēs bieži runājam, ka neesam tik veiksmīgi, kā gribētu, bet jāatzīst, ka esam gan. Šis zīmējums ir simbols Latvijas sasniegumiem un Latvijas valstij,” stāsta V. Brūveris.

Strādājot pie tāda lielformāta darba, ik pa laikam atklājies, ka vajag vairāk laika un vairāk darba, stāsta L. Zīlīte: “Gerda ir mūsu burvis, kas ar parastām krāsām un otām spēj uzburt kaut ko šādu.” Gleznas autore atzīst, ka šis patiešām bija viens no lielākajiem izaicinājumiem, jo iepriekš nebija gleznojusi uz sienām, pārsvarā bija strādājusi iekštelpās: “Es skatījos uz mājas sienu un domāju, kas tur varētu būt, jo iesākumā katra tukša vieta sevī glabā daudz iespēju par to, ko radīt.” Pirmais, ko māksliniece pamanījusi, bija jumta stūris. To pārveidojot garāku, radās arka. Tad nāca ideja, ka aiz tās slēpsies jūra un pasaule. Blakus arkai attēlots impresionisma dārzs, kas rada 20. gadsimta sākuma noskaņu. 

Aiz arkas plešas pasaule, kurā tiek pārstāvētas dažādas valstis un pasaules daļas. Nekāda stingra motīva šiem konkrētajiem simboliem neesot, gleznotājai tie vienkārši patīk, un viņa uzsver, ka ir svarīgi, lai ēkas siena ir patīkama mājas īpašniekiem, un viņai pašai, tad arī citiem patikšot: ”Nav nepieciešams nekāds dzelžains pamatojums tam, kāpēc, piemēram, tur ir Eifeļa tornis. Man vienkārši patīk!”

Gleznot fasādi esot pilnīgi citādi nekā iekštelpās. Klāt nāk cilvēki un runājas, lai gan dažreiz tas esot mazliet traucējoši, atzīstas māksliniece. Kad bija jākāpj uz stalažām un sanāca skatīties uz cilvēkiem no augšas, bijis pat patīkami, ka neviens īsti netiek klāt.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 18. oktobra numurā.

#kvards-20181018-06#

14Skatīt galeriju