Kristīne Arnicāne, atgriezusies no mācību prakses Vācijā, ir gatava apgūt valodu un pieņemt piedāvājumu pēc gada tur doties strādāt pastāvīgi. Viņa ir viena no pieciem Cīravas arodvidusskolas pavāru grupas audzēkņiem, kas praktizējās Osterholcas-Šarmbekas ēdināšanas iestādēs.

Prasa vēl kartupeļu pankūkas

Pirms prakses jauniešiem vajadzēja iziet veselības pārbaudi, kas izpaudusies kā 27,50 eiro vērta lekcija. Kristīne Arnicāne strādāja itāliešu restorānā, Madara Lagzdiņa un Eižens Jākobsons – zivju restorānā, Ieva Stepe un Līga Jūdre – restorānā bez specifiska novirziena. “Tagad zinu, kā vienkāršāk uztaisīt zivju ēdienus,” saka Eižens. Nevienu recepti gan viņš ātrumā nevar atcerēties. Kristīne savukārt lielākoties gatavojusi picas, makaronu ēdienus un lazanju – šos ēdienus klienti pasūtījuši visbiežāk. Desertu izvēle apmeklētājiem gan bijusi niecīga – tikai saldējums un tiramisu, ko gatavojusi pati saimnieka sieva.

Itāliešu restorāna virtuvē Kristīne bijusi vienīgā meitene. Viņa smaida, ka puišus dēvējusi par bērnudārzu, jo viņi bieži vien uzvedušies kā mazi zēni – laistījušies ūdeņiem, skraidījuši pa virtuvi. Darbalaiks meitenei bijis no pulksten 10 līdz 15 vai no 17 līdz 22. Vienu reizi pamēģinājusi arī nostrādāt pilnu darbdienu, kurā paredzēts divu stundu pārtraukums no pulksten 15 līdz 17. Meitene neslēpj, ka tas bijis ļoti grūti. Tomēr viņa ļoti vēlas pieņemt restorāna saimnieku piedāvājumu apgūt itāliešu vai vācu valodu sarunvalodas līmenī un pēc gada atgriezties pastāvīgā darbā.

Ieva un Līga restorānā izbaudījušas dažādu ēdienu gatavošanas prieku. Viņām dota iespēja iepazīstināt arī ar latviešu virtuvi. Praktikantes demonstrējušas, kā taisa soļanku, rasolu un kartupeļu pankūkas. “Soļanku viņi zināja, par rasolu brīnījās, bet garšoja. Bet kartupeļu pankūkas tik ļoti gāja pie sirds, ka prasīja uztaisīt vēl,” priecājas Ieva.

Novembrī atbrauks jaunais draugs

Vācijā visi jaunieši dzīvojuši kopā. Katram piešķirts oranžs velosipēds, ar ko doties uz prakses vietu. “Kuriozi bija lieli,” noslēpumaini saka arodvidusskolas projektu vadītāja Siguta Pugule, taču detaļās neizplūst. Kristīne smaida: “Brīnums, ka vēl esam dzīvi.”

Viņiem bijusi iespēja arī izmantot abonementu fitnesa klubā un peldēties baseinā. Paralēli darbam jauniešiem tika piedāvāta kultūras programma. Kādā no nedēļu nogalēm viņi devās uz Brēmeni kopā ar Volteru Gretu. “Viņš atbild par praktikantiem Vācijā, ja viņiem līdzi nav mūsu skolotāja,” paskaidro S. Pugule. Vēl praktikanti apskatīja kūrortpilsētu Brēmenhavenu un devās citos nelielos izbraucienos. Visiem kopā gan tas nav izdevies bieži, jo darbalaiki bijuši atšķirīgi.

“Atradām jaunus draugus, kontaktus uzturam joprojām,” piebilst Eižens. Meitenes stāsta, ka viens no jaunajiem draugiem novembrī ieradīsies Latvijā.

Patlaban praksi Šverīnē izbauda Cīravas galdnieki. Viņi visi strādā vienā objektā, atjaunojot kādu senu šķūni. Savukārt nākamnedēļ uz Vāciju dosies topošie automehāniķi.

Pēc prakses audzēkņi saņem dokumentu, kas atspoguļo prasmju apguvi kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī. “To viņi droši var likt pie sava CV,” uzsver S. Pugule.

 Uzziņai:

Cīravas arodvidusskolas audzēkņiem mācību prakse ārzemēs iespējama, jo saņemts finansējums diviem Mūžizglītības programmas Leonardo da Vinči apakšprogrammas projektiem – “Pavāru aroda izglītojamo prakse Vācijā” un “Galdnieku un automehāniķu aroda izglītojamo prakse Vācijā”.

Ilze Šķietniece
“Kurzemes Vārds”

Kristīne Arnicāne uzskata, ka viņai ar prakses vietu paveicies visvairāk. Turklāt itāliešu restorāna saimnieki aicinājuši viņu pastāvīgā darbā.