Atjaunošana galvenokārt notiks biotopos, kuru pastāvēšana ir atkarīga no apsaimniekošanas, t.i., zālājos un parkveida ainavās, zāļu purvos, pelēkajās kāpās un virsājos.

“Dabas saglabāšanā ir nepieciešama sistemātiska un apzināta cilvēka līdzdarbošanās, lai saglabātu specifiskas dzīvotnes un sugas, kuru dzīves vide gadsimtiem ilgi ir bijusi atkarīga no cilvēka saimnieciskās darbības,” norāda DAP ģenerāldirektors Andrejs Svilāns. Vienlaikus ir pietiekami daudz biotopu, kurus cilvēku ekonomiskās aktivitātes ir ietekmējušas negatīvi.

Projekta vadītāja Inga Hoņavko skaidro, ka vairumam atjaunojamo zālāju un purvu ir sarežģīta piekļuve, kas ir bijis viens no būtiskākajiem to pamešanas iemesliem, un laika gaitā daudzas pļaviņas mežos pie kādreizējām mājvietām un upīšu krastos ir aizaugušas un kļuvušas par gluži vai izolētām salām. “Neveicot vai vēl ilgāk atliekot biotopu un sugu dzīvotņu atjaunošanu un apsaimniekošanu, ir risks neatgriezeniski zaudēt daudzas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai nozīmīgas dabiskās teritorijas,” viņa saka.

Būtiska sadaļa projektā ir aizsargājamo aleju atbildīga apsaimniekošana. Latvijā kopumā ir 62 aizsargājamas koku alejas, kurām ir gan kultūrvēsturiska, gan ekoloģiska vērtība, un daudzu aleju koku vecums pārsniedz 100 gadu. Turpmāko gadu laikā 13 koku alejās plānots veidot un sakopt koku vainagus, lai tā dotu iespēju paildzināt to mūžu un saglabāt veco koku ainavisko vērtību.

Biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanas projektu DAP līdz 2023. gada beigām īstenos kopā ar AS “Latvijas Valsts meži”, VSIA “Latvijas Valsts ceļi”, vairāk nekā 10 pašvaldībām un privāto zemju īpašniekiem. Kopējais budžets ir 3,52 miljoni eiro, 85% finansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds.

Uzziņai

Atjaunojamās dzīvotnes Liepājas pusē:

• dabas liegums “Liepājas ezers”;
• dabas liegums “Tosmare”;
• dabas rezervāts “Grīņi”;
• dabas liegums “Sakas grīņi”;
• Kalētu Liepu aleja.

Avots: DAP