Kaut arī saskaņota ar Pagasta padomi un darīta ar Vides pārvaldes svētību, vienas tekoņas atjaunošana Jūrmalciemā daļai iedzīvotāju šķiet pārāk nevērīga izturēšanās pret dabu – iecerētais rezultāts nav adekvāts tur veiktajam darbu apjomam. Zemes īpašnieki gan tam nepiekrīt. Nepilnu kilometru uz dienvidiem no Jūrmalciema piestātnes, vietā, kur piekrastes savdabīgās atūdeņošanas sistēma tekoņa jau bijusi izveidota pirms vairākiem desmitiem gadu, tagad zemes īpašnieki to mēģina atjaunot.

Lauks stāv slapjš

Lai novadītu ūdeni no lauksaimniecībā izmantotiem zemes gabaliem, kas atrodas tūdaļ aiz kāpas, no tiem izrakts grāvis, tas savienots ar drenu caurulēm, kuras ieraktas zem kāpas. Liekajam ūdenim būtu jānotek uz jūru. Lai to paveiktu, kāpa ar buldozeru izšķūrēta tā, ka tur izveidojusies mašīnas platuma izeja uz jūru. Turklāt, šķūrējot smiltis, tikuši bojāti koki – to kāpu zonā nedrīkst darīt.

Kaut arī vairākas nedēļas darbi ar smago tehniku tur vairs nenotiek, pagājušās nedēļas nogalē redakcija kāpās atrada mētājamies mašīneļļas kanniņas, kuru saturs var nonākt gruntsūdeņos.

Šajā Jūrmalciema daļā aiz kāpas nav māju, kam citviet ciemā draud applūšana, arī lauksaimniecības zeme šķiet pēdējā laikā neizmantota.

Apmēram pirms pieciem gadiem vēsturiskās tekoņas vietu zemes īpašnieki jau ar buldozeru izstūmuši, jo agrāk auglīgie lauki kļuvuši pārāk slapji, taču toreiz caurules ūdens notecei, kas nepieciešamas īstas tekoņas izveidošanai, neesot ieliktas, redakcijai stāstīja kāds jūrmalciemnieks, kurš atturējās nosaukt savu vārdu. Vēlamais rezultāts pa šiem gadiem tomēr neesot sasniegts. Arī pēc šā pavasara darbiem lauks vēl aizvien stāv slapjš un saimniekošanai neizmantojams. Turklāt noteces slīpums neesot tāds, lai ūdens no lauka tecētu uz jūru. Tāpēc arī jūrmalciemniekam radies jautājums, vai tā dēļ bija vērts postīt kāpu. “Aiz tās nekā nav, pat govis tur neviens negana,” piebilda Jūrmalciema iedzīvotājs.

Viss ir saskaņots, viss notiek atbilstoši likumam, strikti saka zemes īpašniece Violeta Celma. “Tā ir mūsu zeme, tas neskar nevienu citu. Bet par to, ka mēs atjaunojam tekoņu, pa kuru kādreiz laivas gājušas uz augšu, pašvaldībai mums vajadzētu paldies teikt,” viņa piebilst. V.Celma aicina dabas aizstāvjus labāk vairāk uzmanības pievērst “bagātajiem jūrmalciemniekiem, kas ar kvadricikliem dragā manu kāpu, atļauju neprasot”.

Kādreiz bijusi kritiski svarīga nozīme

Lai tekoņas veiktu savu funkciju, tās regulāri ik gadus jātīra no abiem galiem, jo vēja dzītās smiltis tās aizsprosto, skaidroja šajā jomā zinoši cilvēki.

“Ja tā ir pļava aiz kāpas, ne māja vai sēta, tad nez vai no tekoņas būs liela jēga,” domā jūrmalciemnieks Andris Maisiņš. “Jūras līmenis ļoti mainās, pavasaros un rudeņos ar visu tekoņu neko daudz nenovadīsi.” Taču viņš atzīst, ka, kārtīgi apsaimniekotas, tekoņas iedzīvotāju dzīvē ir ļoti svarīgas. Tam piekrīt arī redakcijas uzrunātās jūrmalciemnieces Daira Bērtiņa un Arta Vecbaštika.

Šīm meliorācijas sistēmām ir ļoti liela nozīme no ainavas vēstures viedokļa, skaidro Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docente, ģeogrāfijas zinātņu doktore Inese Stūre. Viņa Jūrmalciema tekoņas zinātniski pētījusi. “Tās parāda, kā cilvēki cīnījušies par zemi ļoti īpašos vēsturiskajos un dabas apstākļos. Tām gruntsūdens līmeņa regulēšanā bija kritiski svarīga nozīme,” saka zinātniece. Viņa pieļauj, ka bez kultūrvēsturiskās nozīmes svarīga varētu būt arī to loma bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā – ja cilvēks ilgstoši veidojis kādā vietā noteiktus apstākļus, daba tiem piemērojusies.

Taču ilgstoši netīrītas tekoņas izraisa piekrastes zemju pārpurvošanos, kā tas noticis arī šajā gadījumā. I.Stūre pieļauj, ka šīs tekoņas no jauna izveidošana nav bijusi pārdomāta rīcība.

Uzziņai
– Tekoņa – vēsturiska meliorācijas sistēma jūras piekrastes zemju nosusināšanai. Grāvju un cauruļu sistēma novada ūdeni uz jūru. Vēsturiski izmantotas no koka veidotas caurules.
– Tik plaši kā Jūrmalciemā, Bernātos, Pērkonē nekur citur Latvijā tekoņu sistēma nav izmantota. Šajos apvidos tās vēsturiski ierīkotas ik pēc noteikta attāluma.
– Līdzīgā veidā vēsturiski meliorācijas problēmas risinātas arī Nīderlandes piekrastē.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”

Satraukumu jūrmalciemnieku prātos radījusi ne tik daudz pati tekoņas atjaunošana, cik tas, ka tas darīts nevērīgi un nesaudzīgi pret dabu, izbraukājot kāpas visai plašā teritorijā.