Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Aldis Adamovičs (“Vienotība”) komisijas izbraukuma sēdē otrdien Vaiņodes internātpamatskolā mobilajā telefonā sarakstās ar Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru Edgars Putru (ZZS), lai noformulētu priekšlikumus Saeimas Budžeta un finanšu komisijai internātskolu uzturēšanai. “Droši vien lemsim uz gadu pagarināt tām finansējumu no valsts,” pieļauj deputāts. Pēc piedāvātā priekšlikuma Vaiņodes internātpamatskolai valsts novirzītu aptuveni 242 tūkstošus eiro. Tad vēl apmēram 47 tūkstoši eiro būtu jāatrod pašiem.

Ar nākamā gada janvāri bija plānots internātskolu uzturēšanas izdevumus paredzēt no pašvaldību budžeta. Taču Saeimas koalīcija konceptuāli lēmusi vēl nākamgad finansēt šo skolu uzturēšanu no valsts budžeta, piešķirot līdzekļus dažām bērnu kategorijām. Lai iepazītos ar situāciju klātienē, Vaiņodē ir ieradušies gandrīz visi Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti, izņemot Raivi Dzintaru un Laimdotu Straujumu. “Jūs esat pirmie, kas pie mums atbrauc, lai gan aicināti daudzi,” klātesošos uzrunā skolas direktors Reinis Ulberts.

Viņam kauns, ka bukletā par skolu ir informācija par to, kā pēdējo desmit gadu laikā izsituši naudu. Labāk būtu par audzināšanas panākumiem runāt. “Bet mūsu valstī tā ir iznācis, ka, runājot par bērniem, runā par naudu. Apmēram desmit gadu laikā ir piesaistīti ap divi miljoni eiro. Nu divus gadus mēs esam nasta pašvaldībai. Kopš ir samazināts finansējums, nav atbalsta personāla, mēs strādājam ar kailām rokām. Un tomēr daudzus izvelkam. Ar spēju piedot, pacietību, mācot godaprātu un kauna izjūtu,” saka direktors.

Arī novada izglītības metodiķim un Vaiņodes vidusskolas direktoram Zigmundam Mickum visvairāk sāp, ka, runājot par internātskolām, prioritāte vienmēr ir nauda. No 20 pašvaldības bērniem, kas mācās internātskolā, pusei piemērotas speciālās programmas skolēniem ar mācīšanās grūtībām un garīgās attīstības traucējumiem. Programmu realizē arī Vaiņodes vidusskolā. “It kā nav problēmu – paņemam un apmācām. Bet Izglītības kvalitātes valsts dienests iepriekš jau konstatēja, ka manis vadītajā skolā šajā izglītības programmā viens bērns ir par daudz. Ir pieci, lai gan Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka drīkst integrēt četrus. Man uzlika simt eiro sodu. Slēdzot internātskolu, man būtu jāintegrē vēl šie desmit bērni, pārkāpjot likumu,” viņš stāsta.

Vaiņodes novada domes priekšsēdētājs Visvaldis Jansons uzskata, ka pašvaldība atrodas sarežģītā situācijā, jo tai jāatskaitās iedzīvotājiem par naudas plūsmu. “Neesam viennozīmīgi tikai par skolas saglabāšanu,” viņš skaidro. Oktobra domes sēdes darba kārtībā bija iekļauts jautājums par skolas likvidēšanu. “Finanšu komisija bija vienisprātis, ka ir jādara izmaksām gals. Ja aizveram internātskolu līdz ar šī gada beigām, mums tā izmaksātu septiņdesmit tūkstošus ar visām kompensācijām. Ja pieņemtu lēmumu saglabāt skolu līdz mācību gada beigām, tas mums prasītu ne mazāk kā divsimt tūkstošus eiro. Taču mums lūdza neizskatīt šo jautājumu. Lai gan joprojām neesam pateikuši, ka vārds “nē” nepastāvēs.” Domes priekšsēdētājs atzīst – ja par bērniem maksātu vecāki un citas pašvaldības, Vaiņode par savējiem varētu maksāt un skolu uzturēt. “Liepājas pašvaldībā brīnījās – divdesmit bērni? Kāpēc viņi te ir? Liepājas viedokli es līdz šim brīdim nezinu,” saka V. Jansons.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 2. novembra numurā.

#kvards-20171102-07#