Grobiņas Novada domē gatavo projektu, pēc kura īstenošanas Dzirnavu un Pils ielā būtu promenāde. Taču tas ir tikai viens no Attīstības nodaļas izstrādātajiem projektiem.

Apvienos pilsētas divas daļas

Projektā “Grobiņas vēsturiskā centra tūrisma objektu rekonstrukcija” paredzēts remonts Zentas Mauriņas muzeja ēkā, kā arī Pils un Dzirnavu ielas izveide par promenādi. Attīstības nodaļas vadītāja vietniece Ieva Kulpe stāsta, ka sākts gatavot projekta pieteikumu.

“Par šo lietu jau sen esam sapņojuši. Tā būs kā maza revolūcija,” neslēpj Jānis Neimanis, Grobiņas Novada domes priekšsēdētāja vietnieks un Attīstības nodaļas vadītājs. “Upe un tilts sadala pilsētu divās daļās. Pils un Dzirnavu ielas rekonstrukcija dotu iespēju šīs daļas savienot.” J. Neimanis stāsta, ka rekonstrukcija paredz – vecais būs apvienots ar jauno. Kam patīk romantika, varēs klaudzināt papēžus pa bruģi. Bet vecāki ar bērnu ratiņiem līdz pilsētas centram un atpakaļ varēs viegli nokļūt pa līdzenu segumu, kas vīsies blakus bruģim. “Varbūt ar laiku kāds uzņēmums piedāvās arī laivas braukšanai pa upi,” cer J. Neimanis.

Projektu paredzēts iesniegt Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstītajā aktivitātē “Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu saglabāšana, atjaunošana, infrastruktūras pielāgošana tūrisma produkta attīstībai”. Finansējumu var saņemt pašvaldība, kuras īpašumā ir tāda valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa daļa, kas līdz 2007. gada 1. janvārim iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, teikts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras mājaslapā internetā.

Domā divus soļus uz priekšu

2010. gadā paredzēts īstenot projektu “Sociālās atstumtības riska mazināšana Grobiņas un Durbes novada izglītības iestādēs”. Tajā iesaistījušās deviņas skolas, no Grobiņas novadā esošajām izglītības iestādēm nav vienīgi ģimnāzijas. “Sociālās atstumtības mazināšana paredzēta tiem skolēniem, kam ir problēmas ar mācībām. Kas gan tā būtu par ģimnāziju, ja tur mācītos bērni ar šādām problēmām?” norāda I. Kulpe.

Katrā skolā plānotās aktivitātes atšķiras. Paredzētas ekskursijas, brīvpusdienas mazturīgo ģimeņu bērniem, pedagogu darba algu apmaksa. Līdz ar to skolās atkal strādātu psihologs, sociālais pedagogs, logopēds, kam pašlaik valsts finansējuma nav. Projekts ir apstiprināts, taču līgums par finansējuma piešķiršanu vēl nav noslēgts, jo nepieciešamas izmaiņas. Tās saistītas ar valdības lēmumu samazināt pedagogu darba algu par likmi, līdz ar to mainās arī projekta kopējās izmaksas. “Kolīdz valdība izdara kādas izmaiņas, mums ir jāpārtaisa projekts. Tā bija arī ar pievienotās vērtības nodokļa likmes paaugstināšanu,” atminas Attīstības nodaļas vadītāja vietniece.

Par projektu plašāk lasiet Ilzes Šķietnieces publikācijā laikraksta “Kurzemes Vārds” šodienas numurā.