Divi gados jauni cilvēki – Artis un Ģirts Roņi – savā četrus hektārus lielajā zemes īpašumā “Ronīši”, Nīcas teritorijā atjaunojot izputējušo dārzniecību, nolēmuši pievērsties agro dārzeņu audzēšanai siltumnīcās.

Piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, uz lauksaimniecībā izmantojamās zemes viņi plāno izvietot sešas 500 kvadrātmetru lielas siltumnīcas. Par ko jau aprīlī ar iesniegumu vērsušies pašvaldībā. Tomēr Nīcas Pagasta padomes vadītājs Agris Petermanis, apgalvojot, ka šāda celtniecība būšot nelikumīga, iebilst pret uzņēmēju ieceri. To neatbalsta arī pagasta Būvvaldes vadītājs Oskars Dejus, kurš, nepaskaidrojot ieganstu, ar redakciju runāt atteicās.

Savu nostāju Pagasta padomes priekšsēdētājs pamato ar to, ka brāļu Roņu zemes gabalam saskaņā ar īpašnieku vēlmēm ir izstrādāts un stājies spēkā detālplānojums, kas paredz īstenot tikai vienstāvu dzīvojamo māju celtniecību. Brāļi šo faktu nenoliedz, taču paskaidro, ka ekonomiski sarežģītajos apstākļos nespēj īstenot sākotnējos plānus. Vēloties būt aktīvi un nesēdēt klēpī saliktām rokām, nolēmuši pievērsties lauksaimnieciskajai ražošanai.

Uzskatot, ka detālplānojums un saistošie noteikumi nav likums, ko būtu grūti mainīt, brāļi skaidro, ka, attīstot savu projektu, radīs sešas jaunas darba vietas un piesaistīs aptuveni 300 tūkstošus eiro lielus ES līdzekļus. Līdzfinansējumu viņi neprasīs no valsts vai pašvaldības, bet nodrošinās paši, kā ķīlu bankā ieguldot savu zemes gabalu. Turklāt siltumnīcas tiks pārsegtas ar polietilēna plēvi un būs samontētas no vieglām metāla konstrukcijām, ko var īsā laikā nojaukt. Pat pamatus iebetonēt nav paredzēts, jo karkasi tiks balstīti uz zemē iegremdētām skrūvēm. Roņi ir arī noskaidrojuši, ka valstī pastāvošā likumdošana atļauj uzcelt īslaicīgas lietošanas rakstura būves, ja šīs darbības nav pretrunā ar pagasta teritoriālās apbūves plānu un netraucē esošajām komunikācijām, robežām un aizsargjoslām.

Pret siltumnīcu ierīkošanu neiebilst arī aptaujātie apkārtējie iedzīvotāji, jo uzskata, ka pagastam tas dotu tikai labumu.

Tomēr pagastnamā, tiekoties ar A. Petermani, galvenokārt bija jānoklausās skaidrojumi un definīcijas gan par to, kas ir būve, gan par visu to, ko neatļauj darīt likums. A. Petermanis esot gatavs palīdzēt zemes īpašniekiem uzrakstīt iesniegumu detālplānojuma grozījumu izstrādāšanai, kā arī piestrādāt, lai jautājumu par lauksaimnieciskās lielražošanas uzsākšanu varētu izskatīt Pagasta padomes nākamajā vai pat, lai nekavētu laiku, ārkārtas sēdē. Tomēr brāļi nepiekrita šādam risinājumam, jo baidoties, ka tādējādi ES atbalsts var aiziet secen. Viņi esot jau pārliecinājušies, cik sarežģīta un dārga ir detālplānojuma izstrādes procedūra un kādus nepatīkamus pārsteigumus tā dažkārt spēj sagādāt. Viņi joprojām ir pārliecināti, ka šķēršļi balstīti uz nepamatotiem argumentiem un vērsti pret viņu aktivitātēm.  

Plašāk par radušos konflikta situāciju starp brāļiem Roņiem un pašvaldību lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 5.jūnija numurā Pētera Jaunzema publikācijā.

Brāļi Roņi apstaigā savu zemes īpašumu, kur, pievēršoties lauksaimniecībai, plānojuši uzcelt vieglu metāla konstrukciju plēves siltumnīcu kompleksu.