Gribētos, lai viņi izaug par labiem cilvēkiem. Šim, kādas audžuģimenes māmiņas teiktajam, noteikti piekristu arī pārējie ļaudis, kas dara šo grūto un svētības pilno darbu – pieņem pie sevis bērnus, kam citur palikšanas nav, un dod viņiem kaut mazu daļu tās mīlestības un rūpju, ko tikai ģimene var dot.

Reizēm pēc tam arī adoptē

Otrdien Grobiņā uz sarīkojumu svētku garā pulcējās Liepājas un rajona audžuģimenes ar bērniem. Grobiņas vidusskolas zālē sanāca ap simtu lielu un mazu. Bija priekšnesumi, bija dāvanas zem eglītes, ko dalīt palīdzēja rūķi no Grobiņas baptistu draudzes.

Bērnu un ģimenes lietu ministrija divreiz gadā visos Latvijas rajonos rīko atbalsta semināru audžuģimenēm. Pavasarī tie ir veltīti jaunumiem likumdošanā un citām nopietnām lietām, bet ap Ziemassvētku laiku bērni un viņu audžuvecāki sanāk kopā pie eglītes, stāsta Bērnu un ģimenes lietu ministrijas Audžuģimeņu un aizbildņu nodaļas konsultante Kurzemes reģionā Ligita Bergmane. Liepājas un rajona audžuģimeņu atsaucība šogad bijusi tik negaidīti liela, ka pēdējā brīdī nācies meklēt lielākas telpas.

Liepājas rajonā ir 15 audžuģimenes, Liepājā – četras. Pašlaik bērnu nav apmēram piecās no tām. Taču šis skaitlis nepārtraukti mainās, uzsver L.Bergmane. Ja kādā ģimenē apstākļi pavērsušies tā, ka bērns tajā vairs nevar palikt, piemēram, ja nākas vērtēt, vai vecāki vispār ir spējīgi uzņemties atbildību par savu atvasi, vai ja vecāki gājuši bojā, bet neviens tuvinieks nevar viņu ņemt savā aprūpē, sociālie darbinieki meklē audžuģimeni. Tam laikam, kamēr bērns var atgriezties pie saviem bioloģiskajiem vecākiem vai arī viņu paņem aizbildniecībā vai adoptē.

Ir gadījumi, kad aizbildniecībā ņēmēja vai adoptētāja ir tā pati audžuģimene, kas jau saradusi ar pieņemto bērnu un iemīlējusi viņu, saka L.Bergmane. Arī Liepājas rajonā tādi gadījumi ir.

Visbiežāk bērnam audžuģimeni atrod uz laiku līdz vienam gadam. Likumdošana paredz, ka pēc gada jāpārskata lēmums par aprūpes tiesību atjaunošanu bioloģiskajiem vecākiem. “Bet dzīve rāda, ka tas bieži ir arī ilgāks laiks,” saka Audžuģimeņu un aizbildņu nodaļas konsultante Kurzemes reģionā. Piemēram, pusaudži tā arī nereti paliek šajā ģimenē līdz pilngadībai. Bet pēc 18 gadu sasniegšanas šie bērni, ja nav adoptēti, tik un tā nonāk neapskaužamā situācijā, kad vairs nevienam par viņiem rūpe nav jātur.

Audžuģimene saņem 80 latu mēnesī par bērnu audzināšanu neatkarīgi no audzināšanā nodoto bērnu skaita, teikts Bērnu un ģimenes lietu ministrijas informācijā interneta vietnē adopcija.lv. Ģimene saņem arī valsts pabalstu bērna uztura un apģērba iegādei, ne mazāku par 27 latiem mēnesī.

Uzziņai
– Audžuģimene nodrošina īslaicīgu aprūpi, kur bārenim vai bez vecāku gādības palikušajam bērnam tiek nodrošināta aprūpe ģimenē līdz brīdim, kamēr bērns var atgriezties pie saviem bioloģiskajiem vecākiem.
– Ja tas nav iespējams, tad vai nu bērns tiek adoptēts, vai arī tiek nodibināta aizbildnība.
– Bāriņtiesa var nodot bērnu audžuģimenes aprūpē, ja bērna vecāki ir miruši; viņiem atņemtas bērna aprūpes tiesības; vecāki nav spējīgi aprūpēt savu bērnu ilgstošas slimības dēļ; bērns ir atrasts; vecākiem ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādnības tiesības; bērns atrodas viņa veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos; ir konflikts starp bērnu un vecākiem.

Avots: www.adopcija.lv

Par to, kādēļ audžuģimenes uzņemas šādas saistības un izlemj audzināt svešus bērnus, lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 11.decembra numurā Dinas Beltas publikācijā.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”

Ziemassvētku sarīkojumam šogad bijusi liela atsaucība, sapulcējušās gandrīz visas Liepājas puses audžuģimenes. “Tie ir vienkārši cilvēki, kas izvēlas šo darbu darīt. Un viņos ir liela labestība,” – tā par audžuģimeņu vecākiem saka viena no viņiem, cīravniece Mairīte Alfuse.