Kamēr ne viens vien daudzdzīvokļu mājas iemītnieks gaužas, ka ārā gaisa temperatūra jau sen sasniegusi atzīmi, kad vajadzētu sākt centrālo apkuri, bariņš mākslinieku brīvprātīgi uzturas telpās, kur pat var redzēt garaiņus nākam no mutes. Medzes pagasta Tāšu muižā norit mākslas simpozijs “Changing Felt”. Ārā gaisa temperatūra nokritusies līdz mīnus diviem grādiem. Zāle, koki apsarmojuši.

Pie muižas novietotas trīs automašīnas, bet iekštelpās skan mūzika, valda mākslinieciska nekārtība un zema gaisa temperatūra. Pulkstenis rāda 10 no rīta, un pagaidām mākslinieki vēl nav sākuši strādāt. Viņi kalpu mājā vēl ietur brokastis.

Rezultāts vēl nav zināms

“Simpoziju rīkojām ar domu mainīt cilvēku priekšstatus, stereotipus. Man, piemēram, pirmais, kas nāk prātā, iedomājoties filcu, ir cepure, sega. Bet filcs ir mainīgs,” Kaspars Lielgalvis, viens no simpozija organizatoriem, stāsta, kāpēc par izejmateriālu izraudzīts filcs.

Simpozijā piedalās 15 mākslinieku no Latvijas, Lietuvas un Vācijas. Miķelis Fišers saka: “Pēc nodarbošanās esmu gleznotājs, likās interesanti pamēģināt. Un interesanti arī ir.”

Mākslinieki strādā industriālā filca tehnikā. Tas nozīmē, ka darbus veido no jēlvilnas, pēc tam tos vedīs uz Rīgu, kur filca rūpnīcā mehāniski apstrādās. Vilnu nofiksēs, iestrādājot audumā, skaidro Kaspars. Viņš apgalvo, ka šo nevar nosaukt par sarežģītu mākslas tehniku: “Tā dod iespēju strādāt neprofesionāļiem.”

Arī Miķelis nekad iepriekš ar šādu materiālu neesot strādājis, taču vienīgās grūtības pagaidām radot pacietība: “Pa šo laiku jau būtu uzgleznojis nezin cik gleznu!” Interesanti šķietot arī tas, ka nevar zināt, kāds būs rezultāts pēc tam, kad “izlaidīs caur aparātu Rīgā”.

Skrien pa oglēm

Miķelis atklāj, ka “neliela diaspora, sekta” katru rītu dodas uz netālo dīķi peldēties. Bet Kaspars nesen simpozija dalībniekiem sarīkojis vēl brīnišķīgāku piedzīvojumu. Visu dienu kurināts milzīgs ugunskurs, ogles vēlāk sagrābtas četrus, piecus metrus platā takā, un māksliniekiem vajadzējis skriet pāri.

“Daži jau te desmit reižu skrēja,” iestarpina Kaspars. Miķelis atzīstas: “Tā patika, ka nevarēju apstāties. Kad to dara, galvā ir lidojuma sajūta. Pēc tam kā pēc pirts – patīkams nogurums un gribas gulēt.”

Turklāt skriešana pa gailošām oglēm esot veselīgs process, jo uz pēdām atrodas punkti, katrs atbilst kādam iekšējam orgānam. Līdz ar to notiek organisma attīrīšanās ar uguni. Sevišķi populāras šādas atrakcijas esot Lietuvā.

Bet vietējie par mākslinieku izdarībām īpaši nebrīnoties. “Viņi mūs saprot,” apstiprina otrs simpozija rīkotājs Dāvis Līcītis. Viņš norāda, ka organizatoriski viss norit veiksmīgi. Lai arī muižā un kalpu mājā valda aukstums, mākslinieki nesūdzas. “Pie tā visa pierod,” apgalvo Dāvis. Turklāt viņiem esot elektriskie sildītāji un daudz segu un džemperu. “Re, kur zirgs!” viņš pēkšņi izsaucas, pamanījis skatu aiz loga.

Sajūsminās par dabīgo vidi

Tāšu muižā simpozija rīkotāji iepriekš neesot bijuši. Atraduši to internetā. “Tā ir vizuāli ļoti skaista, nav eiroremonta, rigipsa, viss ir saglabājies autentisks. Te ir skaista, bagāta vide. Tālu prom no cilvēkiem, daba apkārt. Māksliniekiem šī vieta ir ideāla,” plusus uzskaita Kaspars. Arī Miķelis sajūsminās: “Brīnišķīga vieta, skaista daba!”

Kaspars par atsaucību uzslavē arī muižas pārvaldnieku Juri Zviedrānu, kurš par telpu izmantošanu pat neprasot samaksu. Simpozijs norisinās no 15. līdz 28.oktobrim, un līdzekļus – 1000 latu – tam piešķīris Valsts kultūrkapitāla fonds. Kaspars min vēl vienu atbalstītāju – “Ogres trikotāžu”, kas par salīdzinoši zemām cenām pārdevusi materiālus.

Bet jau sestdien pulksten 17 Tāšu muižā iecerēta simpozija laikā tapušo darbu izstādes atklāšana. Tā būšot apskatāma līdz pat 5.novembrim, arī darbdienās.

Ilze Lanka,
“Kurzemes Vārds”

Lietuviešu mākslinieces kopā ar simpozija organizatoriem Dāvi Līcīti (no kreisās) un Kasparu Lielgalvi ietur omulīgs brokastis Tāšu muižas kalpu mājā.

No filca var veidot ne tikai cepures un segas, bet arī mākslas darbus.

Miķelis Fišers, skriedams pa oglēm, pēdas nemaz neesot apdedzinājis.