Lai gūtu papildu ienākumus, Durbes novada lauksaimnieki Ilze un Inārs Foldāti nolēmuši nodarboties ar austersēņu audzēšanu. Darba esot daudz, bet viņi nesūdzas. Produkcijas iepircējs ir nodrošināts.

No viena bloka trīs ražas

Ilzes un Ināra saimniecības pamatnozare ir graudu audzēšana un lopkopība. Taču, tā kā ziemā darba un līdz ar to arī ienākumu mazāk, viņi nolēmuši meklēt iespēju kaut ko nopelnīt papildus. Pamanījuši laikrakstā reklāmu, kur šādu iespēju piedāvā, un nolēmuši pamēģināt audzēt austersēnes.

Mājas otrajā stāvā atbrīvota telpa, kur ar to nodarboties. Izieta uzņēmuma “Rafl” piedāvātā apmācība, no šīs pašas firmas nopirkti pirmie bloki ar micēliju – micēlijs atrodas plastmasas maisos, kur iepildītas zāģu skaidas. Viens bloks maksājot 1,30 latu. No tā varot iegūt aptuveni trīs labas ražas. Pirmā raža sagaidāma jau pēc trim nedēļām, tomēr ar katru nākamo reizi tā paliekot mazāka.

“Sākumā temperatūras ziņā kļūdījāmies, apdedzinājām sēnes. Likās – ir ideāli silts un mitrs, taču sākām skatīties, ka sēnes kalst,” I. Foldāts neslēpj, ka no problēmām sākumā nav izdevies izvairīties.

Austersēņu audzēšanai piemērotā gaisa temperatūra ir astoņi līdz 26 grādi. Kaut arī, piemērojoties laikapstākļiem, ir audzējams ziemas vai vasaras micēlijs, tik un tā ir nepārtraukti jāuzmana – nepieciešama mitrināšana, vēdināšana.

Foldātu mājās tagad ražo 150 bloki ar austersēnēm. Jauna raža tiek iegūta ik pēc nedēļas, pusotras. Ja bloku būtu mazāk, produkciju uz pieņemšanas vietu Liepājā nemaz nebūtu izdevīgi vest, saka saimnieks.

Par kilogramu ar 1. februāri maksā 1,30 latu. Bet viens austersēņu cers var svērt no 600 gramiem līdz par vairāk nekā diviem kilogramiem. Vienā blokā pavisam izaugot aptuveni septiņi kilogrami produkcijas.

Atceras skandālu

Daudziem sēņu audzēšana ir sezonas darbs, stāsta “Rafl” direktore un īpašniece Ilona Maksimova. Ir lauksaimnieki, kas to dara tikai ziemā, kad laukā darba mazāk, un ir pilsētnieki, kas ar to nodarbojas tikai vasarā savā vasarnīcā.

Ilze un Inārs gan apgalvo, ka, sākoties aktīvajam darba cēlienam, šo nozari negatavojas pamest novārtā. Lai arī tad darbu vairāk, sēnes audzēt arī būšot vieglāk – nevajadzēs telpu kurināt. “Ja interese ir, daudz ko var izdarīt,” uzsver durbenieks. I. Foldāte piebilst: “Kas grib ēst, tas strādā.”

I. Maksimova gan Liepājas puses ļaudīs esot vīlusies. Atsaucība sadarbībai esot ļoti zema. Aktīvu audzētāju, kas strādā ar 150 – 200 blokiem, esot ne vairāk par divdesmit, citi esot sīkaudzētāji. “Šajā ziņā mentalitātei ir nozīme. Latvieši lēnām visu pārdomā, pirms sāk ko jaunu. Krievi enerģiskāk ķeras klāt,” novērojusi uzņēmuma pārstāve Vija Eiduka. Netrūkstot arī tādu, kas norūc, ka par 150 latiem netaisās ne pirkstu kustināt.

Iespējams, zemā aktivitāte Liepājas pusē skaidrojama ar krāpšanas gadījumu 2003. gadā. Toreiz aptuveni 350 austersēņu audzētāju Kurzemē izaudzēja produkciju saskaņā ar iepriekš noslēgtiem līgumiem, bet līgumslēdzējs “Kalme 2000” pazuda ar dokumentiem un naudu – aptuveni 25 tūkstošiem latu.

“Par svešām kļūdām mēs nevaram atbildēt,” uzsver I. Maksimova.

Internetā asas diskusijas

Dažādu interneta portālu forumos jautājums par sadarbību ar firmu “Rafl” izsaucis asas diskusijas, pārliecinājās “Kurzemes Vārds”. Viena puse uzskata, ka uzņēmums nodarbojas ar krāpšanu un, sēnes audzējot, neko nopelnīt nevar. Turklāt arī izaudzis maisos nekas neesot, tāpēc atpelnīt sākumā nepieciešamos ieguldījumus nav izdevies. Otra puse uzsver, ka ir nepieciešams ieguldīt pamatīgu darbu, nauda tāpat vien nenāk.

SIA “Rafl” vadītāja uzsver, ka riska sēņu audzētājam tikpat kā nav, jo produkciju iepērk pats uzņēmums. Līgumā netiek noteikts, cik kilogramu katru reizi jāpiegādā un cik lielām jābūt cepurītēm. “Galvenais, lai sēnēm ir tirgus skats,” norāda I. Maksimova.

Austersēnes pēc nogriešanas jāpatērē vai jāapstrādā četru dienu laikā. Uzņēmums tās piegādā kafejnīcām, restorāniem, ekoproduktu veikaliņiem, vairumtirdzniecības bāzēm, kādam uzņēmumam Lietuvā, kā arī pārstrādes uzņēmumam Latvijā, kas savu produkciju eksportē uz citām Eiropas valstīm.

Austersēnes esot ļoti vērtīgs produkts, turklāt – ekoloģiski tīrs.

Uzņēmums iecerējis pavasarī micēliju piedāvāt arī mazumtirdzniecībā, lai cilvēki sēnes varētu audzēt tikai savam patēriņam.

Austersēņu sacepums
500 g austersēņu, 1 liels sīpols, 4 tomāti, siers, saldais krējums, sēņu buljons.

Sēnes nomazgā un izklapē līdzīgi kā karbonādi, lai tās nebūtu cietas. Izklāj traukā, kas liekams cepeškrāsnī. Virsū liek smalki sagrieztu sīpolu, tad šķēlēs sagrieztus tomātus un pa virsu – sarīvētu sieru. Beigās pārlej saldo krējumu. Cep cepeškrāsnī, kamēr gatavs.
Kopējais gatavošanas laiks – 30 minūtes.

No www.receptes.lv

Uzziņai:
SIA “Rafl”
/ Darbojas septiņus gadus – no 2003. gada vasaras.
/ Galvenais uzņēmums atrodas Rīgā, ir filiāles Daugavpilī, Valmierā un Liepājā, ar nākamo nedēļu būs arī Kuldīgā.

Ilze Šķietniece,
“Kurzemes Vārds”

Kompānijas “Rafl” pārstāve Vija Eiduka (no kreisās) slavē Tadaiķu zemniekus Ilzi un Ināru Foldātus un sauc viņus par vieniem no labākajiem austersēņu audzētājiem.